Dzīvespriecīgais lidonis (1)

Kāda sapņa īstenošanās

Tā kā Andim ir visai rezervēta attieksme pret kaķu un suņu turēšanu pilsētas dzīvokļos, jo viņš uzskata, ka tie vislabāk iederas lauku māju vidē, ģimenē, kurā ir divi bērni – nu jau deviņpadsmitgadīgais dēls Jānis un piecpadsmitgadīgā Laura – tikai vienu gadu esot bijis kāmītis. Tik īsu laiku tāpēc, ka dzīvnieciņš esot smagi saslimis un aizgājis citos medību laukos.

Laikam jau vairāk par visiem ģimenes locekļiem kādu aprūpējamu un samīļojamu radībiņu vēlējusies Laura. Kad vien bijusi izdevība, meitene gan pie vienas, gan otras vecmāmiņas laukos apčubinājusi kaķu saimi, par ko liecina arī daudzās fotogrāfijas, kurās viņa redzama ar kādu ņaudētāju klēpī.

Tuvojoties kārtējai Lauras dzimšanas dienai, krustmāte iepriekš esot pavaicājusi, ko viņa vēlētos saņemt dāvanā. "Papagailīti," meitene ar lielām cerībām balsī pavisam īsi atbildējusi. Viesojoties pie savas draudzenes, kurai piederējuši šie krāšņie citzemju putni, Laura bija vērojusi tos un iemīlējusi. Putnu uzvedību viņa varējusi iepazīt arī krustmātes mājās, jo tajās vienmēr bijuši papagaiļi. Turklāt arī meitenes tēvs neesot bijis kategoriski pret šāda putniņa ierakstīšanu mājasgrāmatā.

Riko (vārdu putnam esot izdomājusi Lāsma, bet pārējie to akceptējuši kā papagailītim vispiemērotāko) Ozoliņu dzīvoklī ieradies, protams, ar savu mājiņu – būrīti, barības turziņu un rokasgrāmatu, kā pareizi šos lidoņus kopt. Pavisam drīz – kādus pāris mēnešus pēc Riko uzrašanās ģimenē – visi kā viens izbaudījuši pirmo lielo satraukumu par lidoņa veselību un pat dzīvību... Pēc šī gadījuma Ozoliņi ļoti tieši izjutuši, ka pavisam kas cits ir pašiem uzņemties atbildību par dzīvu radību, nevis tikai dažkārt to pavērot citās mājās.

Pirmais satraukums

Kad pēc kāda mēneša papagailītis apradis ar jauno mājvietu, esot atvēruši būrīša durvis, lai putniņš varētu izvēcināt spārnus un izpētīt visu dzīvokli. Riko, protams, bijis ļoti apmierināts ar šādu iespēju. Izrādās, veltas bijušas Anda bažas, ka pēc tam papagaili nevarēs dabūt atpakaļ būrītī. Kārtīgi izriņķojis pa plašo dzīvokli, putns apmierināts atgriezies savā mājiņā.

Kaut Ozoliņi, precīzāk, Laura, kurai uzticēta Riko barošana, papagailim vienmēr devusi tikai profesionālo barību (vispirms tā bijusi Vitekraft, tagad – Premium), bet kā kārumu – vai nu salātu lapu, vai ābola šķēlīti (no pašu dārza laukos, ne no tirgus vai lielveikala plaukta!), putnam pēc pāris mēnešiem Ozoliņu mājas esot pamatīgi saniķojies vēderiņš. Andim šķiet, ka caureju varētu būt izraisījusi nevis papagailim dotā barība, bet gan kāds no telpaugiem, jo Riko tos labprāt esot knābājis. "Zvanījām uz veterināro klīniku, ko lai dara. Mums ieteica ik pēc trim stundām putnam dot melno ogli, kumelīšu tēju, glukozi. Tā kā Anda darbs atrodas vistuvāk mājām, viņš uzņēmās ārstētāja funkcijas: smalcināja melnās ogles tabletītes, pievienoja mazliet ūdens un pilināja Riko knābī. Tāpat darīja ar ārstnieciskajām tējām. Protams, papagailim tas nepatika, bija liels pārdzīvojums. Vēl ilgi pēc tam, manot Andi tuvojamies krātiņam, Riko panikā skaļi klaigāja," stāsta Lāsma un piebilst, ka kopš šī gadījuma putns netiekot laists ārā no krātiņa, kad viņa gatavojot ēst vai kad visi ieturot maltīti. Lai nepaķertu no šķīvja ko tādu, kas viņa ēdienkartē būtu nevēlams. "Mēs viņam nedodam neko tādu, kur varētu būt klāt ķīmija."

Bet vai Ozoliņiem nav bail, ka viņu mīluli varētu skart putnu gripa? "Nē, jo viņš dzīvo tikai telpās, nekādas tiešas saskares ar dzīvu dabu viņam nav," saka Lāsma. "Viņš tikai dažas reizes ir bijis prom no mājām. Kad devāmies ceļojumā, viņš nedēļu dzīvoja pie manas māsas. Vietas maiņa Riko izraisīja tik lielu stresu, ka viņš pat sāka mest spalvu – aste pa šo neilgo mūsu prombūtnes laiciņu bija kļuvusi pavisam šķidra."

Komunikabls un enerģisks

Lāsma stāsta, ka papagaiļa kopšana nesagādājot lielas raizes. Ik rītu Laura putniņa trauciņā ieberot barību, ielejot ūdeni, apmainot salvetes, kas izklātas uz būrīša grīdas. Riko pa nakti uzvedoties ļoti klusu, neklaigājot, vienīgi tad, kad kādā no istabām iedegas gaisma un sākas rosība, papagailis skaļi ieķērcoties: klau, vai nav pienācis laiks ko iebērt trauciņā?! Īpašs kārums viņam esot raspodiņu un pieneņu ziedi, ko vasarā Ozoliņi atvedot no lauku mājas pļavām. Bet citkārt Riko labprāt notiesājot zooveikalā nopērkamo gardumu – dažādas sēkliņas, kas uztupinātas uz kociņa, izskatās kā kukurūzas vālīte.

Kopš uz dzīvi Rīgā esot pārcēlusies Lāsmas māte, papagailītim visu dienu ir sabiedrība. "Ap vienpadsmitiem, kad mēs jau visi esam prom savās gaitās un mamma pabrokastojusi, viņa izlaiž Riko no būrīša, lai dzīvojas brīvībā. Viņam ļoti patīk sēdēt uz loga rāmja un vērot, kas notiek pasaulē. Vēl viņa aizraušanās ir pulksteņi un spoguļi. Vai nu Riko seko līdzi pulksteņa rādītāju kustībai, pa laikam mēģinot tiem ieknābt, vai nu iekārtojas pretim spogulim un sarunājas ar savu līdzinieku, tāpat pa reizei mēģinot viņam ieknābt."

Taču parasti pa dienu viņš atrodoties Lāsmas mammas istabā. "Putns ir ļoti sabiedrisks, vienmēr meklē cilvēku tuvumā. Tā kā mamma bieži vien ada, Riko sēž viņai klēpī un ar knābi spēlējas ar dzijas pavedienu, dažkārt mēģinot satvert spožās adāmadatas. Kad apnīk vai nogurst, aizver acis un pasnauž, bet, kad ir izsalcis, aizlido līdz būrītim, paēd un atgriežas pie mammas," Riko uzvedību raksturo Lāsma.

Savu pieķeršanos ģimenei papagailis izrādot, gan metot loku lokus pa dzīvokli, kad kāds no Ozoliņiem pārnākot mājās, gan jūtu uzplūdu brīžos uzsēžoties uz pleca un pieglaužot savu galvu cilvēka vaigam un ar knābi paskrubinot to. "Savulaik mums bija doma, ka varbūt vajadzētu viņam kompānijai nopirkt otru papagailīti, bet tad sapratām, ka labāk ne. Riko ir jau tik ļoti apradis, ka tāds viņš ir vienīgais mūsmājās, turklāt ļoti aktīvs, ka otram putnam viņa sabiedrībā varētu būt neizturama dzīve."

***

EKSPERTA VIEDOKLIS

Ingmārs LĪDAKA, Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza informācijas dienesta vadītājs

"Papagailis ir ļoti komunikabls. Bruņrupucim vai jūrascūciņai galvenais ir fizioloģiskais komforts – lai tik iedod paēst un ļauj pagulēt, bet papagailis gaida brīdi, kad atvērs būrīša durvis un viņš varēs izlidināties pa dzīvokli, uzsēsties kādam uz pleca.

To, kas būs viņa favorīts, papagailis pats izvēlas. Būtībā papagailis šo cilvēku izvēlas par savu partneri, cik esmu dzirdējis, pretējā dzimuma pārstāvi. Būdams monogāms, viņš ir ļoti greizsirdīgs, tāpēc savu mīluli aktīvi aizsargā pret konkurentiem, dažkārt tos pat pamatīgi ieknābjot ar savu lielo knābi. Tiesa, tas vairāk raksturīgs lielajiem papagaiļiem, ar pundurpapagaiļiem ir vienkāršāk.

Vēl, turot mājās papagaili, jārēķinās ar to, ka šim putnam ir ļoti nemierīgs knābis. Tā kā dabā viņiem knābis visu laiku ir darbībā, tad mājās viņu arī interesē visu ko knābāt, tostarp arī instalāciju, istabas augus, kurus viņš spēj sasmalcināt pat līdz tējas kondīcijai.

Vēl ar daudzu šķirņu papagaiļiem ir tā nelaime, ka viņiem ir ļoti grūti noteikt dzimumu. Gribot savam mājas mīlulim nopirkt pretējā dzimuma partneri, gadās nopirkt tā paša dzimuma putnu. Ja šai ziņā kļūdas nav, jāņem vērā, ka papagaiļi bieži vien var nesatikt. Īpaši gadījumos, kad viens no putniem pie saimniekiem jau dzīvojis ilgāku laiku un ir pieradis būt viens ar cilvēkiem. Viņš otru nepieņems, un nekāda papagaiļu ģimene nesanāks.