Nedaudz par sapņiem un to analīzi

Atbrīvoties no šādiem mokošiem sapņiem un ar tiem saistītām psiholoģiskām problēmām var palīdzēt sapņu analīze. Šīs metodes iespējas skaidro Ināra Roja - Rīgas 1. slimnīcas poliklīnikas nervu slimību speciāliste, hipnoterapeite, seksoloģe, seksopatoloģe un ģimenes konsultante.

Netieku vaļa no sapņa!

Sapņu analīze, ko sauc arī par oneiroterapiju (oneiros - sapnis), ir metode, ko dažādu psiholoģisku problēmu risināšanai izmanto ārstnieciskā psihodinamiskā hipnoterapijā.

Pie ārsta hipnoterapeita mēdz griezties cilvēki, kurus kāds sapnis vajā, atkārtojas vairākus mēnešus vai jau kopš bērnības. Piemēram, cilvēks sapņos atkārtoti redz, ka nevar atrisināt uzdevumu, izkrīt eksāmenā vai ari viņu apdraud kaut kas tumšs, ļauns. «Ir cilvēki, kas ļoti precīzi piemeklē saviem sapņiem simbolus - atrod tiem skaidrojumu, kas ne vienmēr atbilst patiesībai, jo uzmācīgu sapņu iemesls var būt kāda bērnībā pārdzīvota psiholoģiska trauma. Jāņem vērā, ka katram ir savi sapņu simboli, tāpēc nevajadzētu lasīt sapņu grāmatas vai skriet pie zīlnieces. Mana prakse liecina, ka katram ir individuāli sapņu simboli,» atzīst I.Roja.

Gadās, ka cilvēki no uzmācīgajiem sapņiem netiek vaļā arī nomoda laikā. «Kādam pacientam seksuālās tuvības laikā prātā mēdza uzaust naktī sapņots sapnis, viņš atcerējās, kā no rīta pēc šī sapņa pamodies, un tas nostrādāja kā stopsignāls - radās seksuālas problēmas, ar kurām cilvēks netika galā, un tādēļ meklēja palīdzību pie psihoterapeita, neirologa.»

Atbrīvojoties no sapņa, kas vajājis vai atstājis sliktu iespaidu, cilvēks kļūst psiholoģiski veselāks - var pat nelietot nomierinošas tabletes, samazināt antidepresan-tu devas. Ārste uzskata, ka steigties dzert zāles ir kļūda: «Noteikti jākonsultējas ar neirologu, psihoterapeitu vai ģimenes ārstu. Problēmas vispirms jāizrunā.»

Sapnis kā mudžeklis

Mazam bērnam, miegā guļot un sapņojot, realitātē pārdzīvotais, redzētais, pētītais un domātais sajaucas ar to, kas viņam stāstīts, ar ko viņš biedēts. Turklāt tam pievienojas sapņu saturs, ko rada viņa galvas smadzenes. Tādējādi var izkristalizēties simboli - iestrēgušie negatīvie vai pozitīvie pārdzīvojumi, kuriem ir noteiktas nozīmes. Kad bērns kļūst pieaudzis un pēc piedzīvotiem pozitīviem vai negatīviem notikumiem redz sapni, tā saturs zemapziņā saplūst ar simboliem, kas nāk no bērnības - ar nepārstrādātiem simboliem, kas ir iestrēguši kā psiholoģiskas barjeras. Pamostoties indivīdam var būt bailes, panika, bažas, kas var izpausties uzvedībā, domās - parādās neuzticība cilvēkiem, šaubas par savām spējām, mazvērtības kompleksi, vainas izjūta utt. Tās ir sūdzības, kas cilvēkam liek meklēt psihoterapeita palīdzību. Problēmas tiek apspriestas ar ārstu, un sākas psihoterapeitiskais darbs. Vispirms pacients dod savu piekrišanu strādāt ar sapņu saturu, viņš ārstam var uzticēt tik, cik vēlas. Hipnoterapeitam atklātā informācija ir konfidenciāla. Risinās psihodinamisks empātisks dialogs starp hipnoterapeitu un cilvēku, kurš piekritis hipnoterapijai. Tad pacients ieņem attiecīgu pozu - vai nu sēž krēslā, vai atgulās uz kušetes - un sākas seanss, kura laikā cilvēks var sasniegt dažāda dziļuma hipnozes stāvokļa jeb transa pakāpi. Relaksētā stāvoklī hipnozes seansā, kad atslābinās sejas, skeleta, iekšējo orgānu muskulatūra, aktīvāk sāk darboties labā galvas smadzeņu puslode un vizuālie atmiņas centri, ārsta balss dod uzdevumu satikties ar kādu konkrētu pārdzīvojumu. «Bieži seansa laikā vai pēc seansa pacients pastāsta, ka atcerējies senu, gadiem ilgi biedējošu sapni. Taču seansa laikā, nokļūstot šajā sapnī, cilvēks ir piedzīvojis iespēju izglābties vai vērojis, kā slikto sapni projām aizpūš vējš. Vai ar kāju paspēris sapni kā futbola bumbu, tā aizlidojusi, un pamostoties pacients laimīgi smaidījis,» stāsta I.Roja.

Problēmas cēlonis meklējams bērnībā

Viena no hipnoterapijas metodēm ir vecuma regresijas metode. Proti, seansa laikā hipnoterapeits pavada pacientu uz kādu notikumu no viņa pagātnes, piemēram, uz bridi, kad viņš pirmo reizi mācījās peldēt. Iespējams, pacientu (toreiz vēl mazu puiku) vecāki rājuši, kauninājuši par bailēm no ūdens. Šī psihotrauma gadu laikā aizmirsusies. Tagad vīrietis lūdz psihoterapeitisku palīdzību, jo viņam ir mīļota sieva, taču jau ilgu laiku, uzsākot dzimumaktu, vīrietis izjūt trauksmi, jūtas emocionāli slikti, Sapņos viņam mēdz parādīties mazs puisītis, kas slīkst viļņainā upē.

Šis cilvēks hipnoterapijas laikā vecuma regresijas seansā piedzīvoja, ka viņš, būdams mazs bērns, pirmo reizi mācījās peldēt upē. Tikai šoreiz (seansā inducētā sapnī) notikumi risinājās citādi. «Viņam apkārt bija viļņi, puisēns bailēs kliedza, un pēkšņi viņam blakus uzradās rotaļu bumba. Zēns tai pieķērās un aizpeldēja. Māte un tēvs peldēja viņam līdzās, visi bija līksmi. Puisēns sapnī aizsvieda bumbu projām un pats - ātrāk par vecākiem - izpeldēja krastā. Vēlāk visi trīs stāvēja upes malā, māja ar roku burvīgajai upei un smējās. Seansa laikā vīrieša mīmika, žesti, roku kustības liecināja par piedzīvoto. Pēc seansa, atvēris acis, viņš to izstāstīja ārstam. Terapija ilga vairākas sesijas, pēc kurām pacients atzina, ka viņa dzimumdzīve ir kļuvusi kvalitatīva un viņš vairs neredz biedējošo sapni par mazo, slīkstošo zēnu,» skaidro hipnoterapeite. Līdzīgi iespējams analizēt un risināt visdažādākās problēmas - bailes, uzmācīgus rituālus, neapmierinātību ar sevi un/vai citiem. Problēmu risināšanai var būt nepieciešami 7-12 psihodinamiskās hipnoterapijas seansi jeb sesijas.

Ieraudzīt sevi iztēles ekrānā

Hipnoterapijā var strādāt ari ar vecuma progresijas metodi - seansa laikā sapnī iespējams pabūt situācijā, kurā cilvēks vēl nekad nav bijis, bet ko vēlētos piedzīvot. Tas var palīdzēt vēlamo vēlāk piepildīt dzīvē, var dot pārliecību par savām vēlmēm, par to, ka cilvēks var īstenot gribēto (piemēram, piedzīvot kāzas, uzrakstīt grāmatu, aizceļot uz eksotisku zemi). Ir iespējams inducēt sapņus, piemēram, sapni par savu māju, kas līdz šim nav piepildījies. Hipnotiskā sesijā ārsts un pacients strādā gluži kā režisors un aktieri ar lugu. Tāpat hipnoterapijas laikā var piedzīvot ari tikšanos ar to, no kā ir bail - ieskatīties bailēm acīs. Notiek tāda kā hipnodrāma, kad cilvēks, būdams relaksētā stāvoklī, var sastapties ar daudziem viņa dzīves variantiem, un tas ir ļoti veselīgi. Tādējādi cilvēkā atbrīvojas veselīgās, pozitīvās uzvedības un domāšanas programmas, enerģijas rezerves, parādās iespējamie cīņas un uzvaras varianti, ari sakāves, par kurām var pasmieties, tāpat - rezerves, kuras ir katrā no mums, bet, iespējams, snauž. Varbūt kāds grib uzstāties koncertā, bet neuzdrošinās - viņam ir iespēja to piedzīvot inducētā sapnī, proti, hipnoterapijas laikā redzēt sevi uzstājamies koncertā, piedzīvot sajūsmas aplausus. Cits piemērs: jauna meitene, kura vēl pat nav iemīlējusies, nav dzemdējusi, seansa laikā sapnī var redzēt sevi vecumdienās kopā ar vīru un mazbērnu bariņu. Šādi inducētie fantāzijas sapņi ir veselīgi, jo cilvēks tajos satopas ar savu ilgdzīvošanas programmu (katram tāda ir!), ar savu iekšējo imunitāti, aizsardzības programmu. Pēc inducētiem sapņiem un terapeitiskā darba var uzlaboties pat asins sastāvs un sirdsdarbība. Cilvēks apzinās, ka ir pats savu smadzeņu saimnieks, ka viņš var ieprogrammēt savu nākotnes vīziju - līdzīgi plāniem, ko mēs sastādām gada sākumā. Un, iespējams, vēlāk piedzīvot to realitātē. Nav tā, ka esam atkarīgi tikai no likteņa, no sargeņģeļiem, no kaut kā nezināma,» ir pārliecināta Ināra Roja.

Fakti par sapņiem

• Ir pierādīts, ka sapņot ir veselīgi, jo smadzenes sapņa laika atrisina daudzas problēmas, risinājumu parādot attiecīgu simbolu veidā.
• Galvas smadzenes sapņu laikā aktīvi strādā, tuklāt sapņošana var izpausties ārēji - kā ātras acu ābolu kustības, nosarkšana, sirds un elpošanas ritma izmaiņas.
• Sapnī cilvēks var piedzīvot tikšanos ar ļoti seniem notikumiem, ar sen mirušiem cilvēkiem.
• Vesela cilvēka galvas smadzenēs ir centri, kas rūpējas, lai nepatīkamais sapņu saturs, cilvēkam pamostoties, aizmirstos un netraucētu, lai sapnis neradītu bailes, paniku vai uzmācīgas domas.