Premjers apstiprina: Latvija tikko atbrīvojusies no viena sloga

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Scanpix/Reuters

Trešdien Valsts prezidents Andris Bērziņš pauda cerību, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) šonakt pieņems pozitīvu lēmumu un slēgs Latvijas aizdevuma programmu, atbrīvojot valsti no viena sloga. Trešdienas vakarā premjers Valdis Dombrovskis (V) apliecināja - SVF Vašingtonā pieņēma lēmumu noslēgt aizdevuma programmu.

Premjers telefonsarunā Latvijas Televīzijas raidījumā «Panorāma» apliecināja, ka SVF valde nolēmusi slēgt piekto un pēdējo pārskata misiju. Viņš norādīja, ka aizdevuma programma faktiski ir beigusies, lai gan formāli tā beigsies rīt.

Dombrovskis atgādināja, ka pēc programmas noslēguma turpināsies tā dēvētā pēcprogrammas uzraudzība, bet tā nebūs tik sarežģīta kā programmā.

«Turpmāk lēmumos būsim brīvāki,» sacīja Dombrovskis, uzsverot, ka fiskālā disciplīna būs jāturpina ievērot.

«SVF uzraudzība pašreiz ir krietni samazināta, bet tas nenozīmē, ka jāsāk dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Šo eksperimentu mēs jau esam veikuši. Sekas bija smagas un nepatīkamas,» atgādināja premjers.

Vienošanos par aizdevuma ņemšanu 2008.gada nogalē panāca un to uzsāka premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) vadītā valdība, bet programmu un tās mērķus pamatā īstenoja viņa pēctecis amatā Valdis Dombrovskis (V), kurš kopš 2009.gada marta vada jau trešo valdību.

Lai plašāk stāstītu par programmas noslēgumu un turpmākajiem izaicinājumiem, šodien plānota Dombrovska un finanšu ministra Andra Vilka (V) tikšanās ar medijiem.

No starptautiskajā aizdevuma programmā pieejamajiem 7,5 miljardiem eiro, Latvija izmantojusi 4,4 miljardus eiro (3,08 miljardi latu). Aizdevums Latvijai būs jāsāk atmaksāt jau nākamgad, SVF atmaksājot 237,2 miljonus latu, bet pēdējais maksājums - 140,6 miljoni latu -, pēc esošā grafika, 2025.gadā jāatmaksā EK.

Latvija tā arī neizmantoja iespēju saņemt Ziemeļvalstu - Dānijas, Zviedrijas, Somijas un Norvēģijas, Igaunijas - piedāvātos 1,9 miljardus eiro (1,33 miljonus latu), kā arī Čehijas un Polijas piedāvātos 300 miljonus eiro (210 miljonus latu).

Jau ziņots, ka EK un SVF pagājušajā nedēļā izplatīja paziņojumu par Latvijas pārskata misijas noslēgšanu. izdevēji uzsver, ka Latvijas ekonomika pašlaik atgūstas no smagas lejupslīdes un ekonomikas izaugsme šogad varētu būt no 4,5% līdz 5%. Tomēr nākamgad šī izaugsme varētu krasi palēnināties saistībā ar ekonomikas un finanšu stāvokļa pasliktināšanos ārpus Latvijas. Lai gan ir paredzams, ka patēriņa cenu inflācija nākamgad samazināsies, ir nepieciešama rīcība, kas veicinātu zemas inflācijas vidi.

EK un SVF prognozē, ka Latvijas šā gada budžeta deficīts būs zemāks par noteikto mērķi, neraugoties uz neparedzētajām izmaksām, kas saistītas ar lidsabiedrību «airBaltic». Secināts, ka arī darba tirgus apstākļi ir uzlabojušies, bet ilgtermiņa bezdarbs joprojām ir augsts, tāpēc būs jāpievērš lielāka uzmanība kvalificēta darbaspēka trūkumam. Tiek atzīmēts, ka Latvijas nabadzības līmenis saglabājas starp augstākajiem Eiropas Savienībā, tāpēc arī aizdevēju misija uzsvērusi nepieciešamību saglabāt pietiekamus sociālās drošības tīkla izdevumus.

Pēc aizdevuma programmas beigām Latvija turpinās konstruktīvu politisko dialogu ar SVF un atbilstoši SVF noteikumiem sāks īstenot pārraudzību pēc programmas izpildes, kas paredz, ka dalībnieki biežāk nekā iepriekšējās uzraudzības laikā apspriedīsies ar SVF, īpašu uzmanību pievēršot makroekonomikas un strukturālajai politikai.

Finanšu ministrs Vilks pēc 2012.gada budžeta iesniegšanas Saeimā atzīmēja: Latvija no 22.decembra atgūs finansiālo un ekonomisko neatkarību, un svarīgi ir saprast, ka jāturpina darboties tikpat atbildīgi.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu