Latvija esot piemērs citām valstīm, ko nevajadzētu darīt

FOTO: Lita Krone/LETA

«Latvija ir piemērs tam, ko nevajadzētu darīt. Ir jāizvairās no kreditēšanas bumiem, no lieliem kārtējo maksājumu konta deficītiem,» - intervijā žurnālam «Ir» atzīst Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misijas vadītājs Marks Grifits.

No politiskās atbildības un ātras rīcības viedokļa Latvija ir piemērs citām valstīm, taču citos veidos tā ir atšķirīga, - Latvijā bija ļoti straujš ekonomiskais bums, turklāt svarīga atšķirība ir Latvijas ekonomikas mazais apjoms.

Ja valsts ir nonākusi starptautiskā aizdevuma programmā, ir politiski jāuzņemas atbildība par reformu nostiprināšanu, citādi tas nedarbojas. «Latvijā jau no paša sākuma šī atbildības sajūta bija neticami stipra, pat brīžos, kad krīze bija vissmagākā. Tā ir mācība citām valstīm,» norāda Grifits.

2012.gada Latvijas valsts budžets nav perfekts, taču tas ir ir neticams sasniegums - panākt deficītu, kas nepārsniedz 2,5% no IKP, vērtē SVF pārstāvis un piebilst, ka nākamā gada budžetā varēja iekļaut vēl kādas reformas, taču Māstrihtas kritēriju izpildīšanai, lai varētu ieviest eiro, varētu pietikt.

Grifits norādīja, ka Latvijā ir vairāki pašu radīti riski, ne tikai ekonomiskā krīze Eiropā, piemēram, situācija ar «airBaltic» un «Latvijas Krājbanku». SVF pārstāvis uzskata, ka tas var palielināt valsts parādu un budžeta deficītu, valstij nav rezervju, lai segtu kļūdas, pārtēriņus veselības aprūpes sistēmā vai papildu maksājumus «airBaltic».

Viņš piebilst, ka par jauna budžeta nepieciešamību varēs lemt nākamā gada pavasara beigās.

Grifits uzskata, ka Latvijas valdībai vajadzēja jau agrāk saprast, ka būs problēmas un jau pirms krīzes saukt palīgā SVF vai Eiropas Komisiju, lai veiktu korekcijas. Arī reakcija uz situāciju «Parex bankā» nebija īpaši veiksmīga, - viņaprāt, varēja ātrāk iesaldēt ieguldījumus, labāk būtu bijis vienkārši pārņemt banku, sadalot to labajā un sliktajā bankā. «Tā vietā visiem tika samaksāts, gan lielajiem noguldītājiem, gan sindicēto kredītu izsniedzējiem,» stāsta Grifits, norādot, ka tas Latvijai daudz izmaksāja.

Pēc SVF misijas vadītāja domām, smaga bijusi arī fiskālā konsolidācija. Labāk būtu bijis «smagumu izdalīt vienlīdzīgi starp iedzīvotājiem. Sevišķi aizsargājot nabadzīgos, liekot arī turīgajiem nest lielāku daļu no šī sloga.» Viņš uzskata, ka vēl vairāk varēja palielināt nekustamā īpašuma nodokli vai arī ieviest progresīvo individuālo ienākuma nodokli. SVF to centusies panākt, taču Latvijai bijusi ļoti maza pretimnākšana, vismaz politiskajā līmenī.

Kā nozīmīgus Grifits vērtēja sasniegumus strukturālajās reformās pēdējos gados - samazināts valsts pārvaldes aparāts, likvidēta puse valsts aģentūru, samazināts ierēdņu skaits, reformēta veselības aprūpes sistēma, izglītības sistēmā samazināts skolotāju skaits.

Ir bijušas arī reformas likumdošanā, kas saistīta ar uzņēmumu maksātnespēju, elektrības pieejamību, nekustamā īpašuma reģistrāciju. Tā visa rezultātā ir uzlabojies Latvijas reitings, norāda Grifits un piebilst, ka būtu jāveic vēl vairākas strukturālas reformas, piemēram, konkurences politikā, valsts uzņēmumu pārvaldē, valsts iepirkumos.

Joprojām aktuāls jautājums Latvijā ir nabadzības novēršana, - nākotnē tās risināšanai varētu palīdzēt nodokļu atlaides. «Nedrīkst būt tā, ka strādājot cilvēki saņem mazāk naudas, nekā nestrādājot,» komentējot simtlatnieku programmu, norādīja SVF pārstāvis.

Nākotnē SVF sadarbība ar Latviju turpināsies starptautiskā aizdevuma pēcprogrammas monitorēšanas veidā, kas vairāk būs dialogs par rīcībpolitiku. SVF ir ieinteresēta atbalstīt Latviju ceļā uz eiro un būt svarīgākais Latvijas atbalstītājs.

Uz augšu