Līdztekus firmai, kas Kuldīgas kanalizācijas sistēmā ieplūdināja krāšņu kurināmo, Valsts vides dienests, visticamāk, sodīs arī pašvaldības uzņēmumu Kuldīgas ūdens – par Ventas piesārņošanu ar sadzīves notekūdeņiem. Iespējams, no tās varēja izvairīties.
Sods Kuldīgas ūdenim var būt pelnīts (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sods par 659 kubikmetriem neattīrītu notekūdeņu, ko pilsētas attīrīšanas iekārtu saglābšanas vārdā pašvaldības uzņēmums iegāza Ventā, varētu sasniegt 5000 latu. Kuldīgas ūdens vadītājs Andris Kļaviņš uzskata, ka šī situācija ir pilnīgi absurda un iespējama tāpēc, ka likumos ir robi. Uzņēmums centies novērst avāriju un citādi neesot varējis rīkoties, jo pretējā gadījumā attīrīšanas iekārtās ieplūstu slānekļa eļļa, ko pilsētas kanalizācijā iegāza firma No A līdz Z, un tad attīrīšanas iekārtas būtu sabojātas aptuveni uz mēnesi. Kaut arī nākamajā dienā pēc avārijas kanalizācijas caurules tika skalotas un lielais daudzums saķepušo naftas produktu izvākts, piesārņojums tajās ir joprojām. Divi darbinieki gāzmaskās to dienu no dienas turpinot zvejot ārā – rūpējoties par sūkņu stacijas un attīrīšanas iekārtu drošību.
Arī Valsts vides dienesta speciālisti uzņēmuma rīcību kritiskajā situācijā atzīst par pareizu, kaut gan pēc būtības tā nav analizēta. Pamatu šaubām rada fakts, ka tikai dažus metrus no jaunajām attīrīšanas iekārtām, kas nodotas ekspluatācijā 2002. gadā, atrodas arī vecās. To rezervuāru tilpums ir 2000 kubikmetru, tātad ar to pilnībā pietiktu, lai uzkrātu vienas dienas laikā saražotos sadzīves notekūdeņus un pēc attīrīšanas iekārtu darbības atjaunošanas pakāpeniski tos novadītu kopējā sistēmā. Šādi varēja izvairīties no Ventas piesārņošanas. Iepriekšējais Kuldīgas ūdens direktors Ivars Kleinbergs atzīst, ka principā šāda rīcība būtu tehniski iespējama, ja vien brīvie rezervuāri nebūtu piegāzti ar izlietotajām dūņām. Agrāk tās izmantotas mežu mēslošanai un vecu grants karjeru rekultivācijai, taču uzņēmuma jaunā vadība no šādas prakses atteikusies, izgāžot atkritumus vecajās iekārtās. "Tā ir pēdējā muļķība, ko varēja izdarīt." A. Kļaviņš tikmēr iebilst, ka veco iekārtu izmantošanu kā sadzīves notekūdeņu pagaidu glabātavu nebūtu pieļāvuši vides aizstāvji. Turklāt rezervuāri patiešām esot pilni ar veciem nosēdumiem un ūdeņiem.
Zīmīgi, ka slēgto attīrīšanas ietaišu iespējamo izmantošanu nav apsvērusi nedz pilsētas dome, nedz reģionālā vides pārvalde, kaut gan Kuldīgā, kur kanalizācijai un lietus notekūdeņiem ir vienota sistēma, līdzīgu avāriju risks ir visai augsts.