Mode rada slimības

No akūtām uz hroniskām

Jauna cilvēka organisms parasti ir stiprs, tāpēc pirmajā reizē, aukstā un vējainā laikā izejot nepiemērotā apģērbā, nekas īpašs nenotiek. Taču ikviena apsaldēšanās novājina organisma imunitāti. Nav ilgi jāgaida, kad klāt arī dažādas vīrusu saslimšanas un infekcijas. Vienreiz, otrreiz, trešoreiz… līdz akūtos iekaisumus nomaina hroniskie, un tas jau nozīmē, ka uz pilnīgu izveseļošanos vairs nevar cerēt. Sākumā saaukstēšanās visbiežāk beidzas ar deguna blakus dobumu iekaisumu vai laringītu. Smagākos gadījumos var nākties ārstēt trīszaru nerva iekaisumu vai pat meningītu, kam raksturīgas arī smagas komplikācijas.

Ja cilvēks regulāri valkā laika apstākļiem neatbilstošu apģērbu, viņu no dažādām saslimšanām neglābj vitamīni un uztura bagātinātāji, ko nereti uztveram kā vienīgos organisma imunitātes stiprinātājus. Meitenes, kuras ziemā dod priekšroku īsiem topiņiem un jaciņām, biežāk slimo ar dažādām ginekoloģiskām saslimšanām, cistītiem un cieš no muguras sāpēm. Šie veselības traucējumi atstāj vairāk vai mazāk paliekošas sekas uz visu mūžu.

Lielība naudu nemaksā

Diezgan bieži dzirdam: «Es jau vairākus gadus ziemā staigāju bez cepures, un nekas slikts tāpēc nav noticis!» Taču ārsti šādu lielību vērtē kā vieglprātību. Neviens organisms ilgstoši nav spējīgs paciest šādu spīdzināšanu. Visbiežāk liktenīgā reize pienāk tad, kad pacientu piemeklējušas uzreiz vairākas problēmas — pārslodze darbā vai mācībās, stress, nepatikšanas...

Ļoti bieži šādos gadījumos atliek tikai nedaudz apsaldēties vai kontaktēties ar kādu jau saslimušu paziņu, un it kā vienkārša saslimšana izvēršas nopietnās kaitēs.

Pats gudrs

Ja veselības problēmas jau sākušās, vissvarīgāk ir laikus meklēt dakteri un iespējami ātri sākt ārstēties. Lielākā kļūda, ko bieži vien pieļauj gan jaunieši, gan viņu vecāki, ir pašārstēšanās. Arī ļoti stipras iedarbības medikamenti, tostarp antibiotikas, ceļo no vecmāmiņas pie mazmeitiņas, no vienas kaimiņienes pie otras. Rezultātā pienāk brīdis, kad daudzas zāles vairs nelīdz. Pašrocīgi izvēlētu antibiotiku lietošana bīstama gan tāpēc, ka tās var izraisīt dažādas alerģiskas reakcijas, gan tādēļ, ka pacienta organisms pie tām var pierast. Saslimstot nākamo reizi, kad šādas zāles patiešām nepieciešamas, tās vairs nepalīdz. Antibiotiku ietekmē nereti veidojas rezistenti (izturīgi pret nevēlamu iedarbību) mikrobi, un pacientu tāpēc piemeklē aizvien smagākas un smagākas vīrusu un infekciju saslimšanas.

Ne mazāk bīstama var izrādīties arī dažādu aptiekās nopērkamu pretsāpju medikamentu lietošana bez ārsta rekomendācijas. Nekādā ziņā šādas zāles nedrīkst dzert tad, ja parādījušās sāpes vēdera lejasdaļā. Gan ginekoloģiskās problēmas, gan cistīti un citas nopietnas vainas jāārstē tikai mediķu uzraudzībā.

Ikviena slimība ir brīdinājums, ka organisms noguris, tāpēc labākais, ko šādā gadījumā var darīt, — kaut vai dažas dienas paņemt slimības lapu un atpūsties. Ejot uz darbu vai skolu, organismu novājināsiet vēl vairāk, turklāt tā ar vīrusiem varat apdāvināt arī citus.

Muguras vainas

Saaukstēšanās var beigties ar smagām un mokošām muguras sāpēm. Neiroķirurgi, kam nereti nākas izšķirties par radikālākām ārstēšanas metodēm (ķirurģisku iejaukšanos), aizvien biežāk savu pacientu problēmu pirmcēloni saskata sezonai nepiemērota apģērba izvēlē. Skumjākais, ka apsaldētie punči un muguras var likt sevi manīt piecus un reizēm arī desmit gadus pēc tam, kad jaunā dāma beidzot sapratusi, ka īsās jaciņas un blūzītes nav vienīgie apģērba gabali.

Pirmās pāris dienas sāpju remdēšanai plecu daļu vai citas sāpošās vietas var ieziest ar kādu no pretiekaisuma ziedēm. Sildošās ziedes šādos gadījumos labāk neizvēlēties, jo tās paplašina asinsvadus, rezultātā var rasties tūska un palikt vēl sliktāk. Turklāt pārmērīgā kārtā uzziestas sildošās ziedes var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas. Ja arī pēc trim četrām dienām sāpes nepāriet, noteikti jāiet pie ārsta. Nekādā ziņā sāpošās vietas nedrīkst masēt, un bez ārsta atļaujas labāk atteikties no dažādām sildošām procedūrām. Visbiežāk sāpju cēlonis ir iekaisums, kas, ja neārstējas, var pāriet hroniskā formā.

Kad sāpes novērstas, nopietni jāpārdomā, kā nodrošināt sev pareizu fizisko slodzi. Arī tiem, kuri ikdienā strādā smagu darbu, ne visi muskuļi saņem vajadzīgo slodzi. Tāpēc vēlams aiziet pie ārsta, lai konsultētos par fiziskajām aktivitātēm, kas palīdzētu atbrīvot ikdienā saspringušos muskuļus.

Stipras galvassāpes

Lai arī modes mākslinieki sen atzinuši, ka staigāt ar cepuri ir stilīgi, pie mediķiem joprojām vēršas jaunieši, kuri, visticamāk, būtu veseli, ja vien nemēģinātu pārbaudīt, cik lielu vēju un salu spēj izturēt galva. Reizēm pietiek tikai izskriet laukā sasvīdušam vai ar mitriem matiem un organisms jau var reaģēt ar trīszaru nervu iekaisumu. Tieši tāpat it kā vienkārša vīrusu infekcija var pārvērsties meningītā. Gan vienai, gan otrai vainai raksturīgas stipras galvassāpes, kas cilvēku var piemeklēt pat vēl daudzus gadus pēc izārstēšanās.

Ja iekaisis trīszaru nervs, pacientam parādās asas un nepārejošas sāpes galvā, var būt arī savilkta kakla daļa. Savukārt meningīta raksturīgākie simptomi ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, slikta dūša, vemšana, sāpes rīklē, pastiprināta uzbudināmība, miega traucējumi un jutība pret gaismu. Nedz meningītu, nedz trīszaru nerva iekaisumu bez mediķu palīdzības izārstēt nav iespējams.

Konsultēja ģimenes ārste Astra Miķelsone.

Svarīgi

• Recepšu medikamentu, arī antibiotiku izvēli un devas drīkst noteikt tikai ārsts!
• Arī pretsāpju medikamentus nedrīkst lietot nekontrolēti, it īpaši uzmanīgam jābūt tad, ja sāp vēders.
• Ikviena slimība ir brīdinājums, ka organismam nepieciešama atpūta, tāpēc labāk dažas dienas pagulēt mājās, nevis iet uz darbu un pakļaut sevi nopietnāku saslimšanu draudiem.