Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ziemā mēdz gadīties gan apdegumi, gan apsaldējumi. Lai no tiem izvairītos, katram ikdienā ir jādomā par savu un tuvinieku drošību. Neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsts Uldis Balodis uzskata, ka cilvēki bieži vien cieš paši savas neuzmanības un neapdomības dēļ.
Piemēram, vecs cilvēks, kuram ir hroniski galvas smadzeņu asinsrites traucējumi, strauji noliecas pēc pagales, kas krīt laukā no krāsns. Viņam uznāk reibonis, cilvēks uzkrīt virsū degošajai pagalei un smagi apdedzinās. Mazi bērni cieš no apdegumiem, uzlejot sev karstu tēju vai citu šķidrumu, kas atstāts uz galda, vai tiek klāt karstiem traukiem uz plīts. Savukārt vissmagākie apsaldējumi parasti tiek iegūti alkohola reibumā.
Apdegums
Tas ir audu bojājums, kas rodas, iedarbojoties augstai temperatūrai (vairāk nekā 60 grādi), ķīmiskām vielām — skābēm, sārmiem u. c., kā arī starojumam, piemēram, ultravioletajiem stariem. Pirmās pakāpes apdegums ir visvieglākais — tas izpaužas kā ādas apsārtums un pietūkums. Ja ir otrās pakāpes apdegums, uz ādas veidojas pūšļi, bet trešās pakāpes apdegumi rada dziļākus audu bojājumus. Termiskie apdegumi gadās mājās saskarē ar karstiem šķidrumiem, karstām virsmām vai atklātu liesmu, kā arī negadījumos ražošanā, neuzmanīgi rīkojoties ar karstu tvaiku.
Ķīmisko apdegumu iemesls visbiežāk ir etiķa esence. To neuzmanības dēļ var iedzert gan bērni, gan arī alkoholiķi, meklējot līdzekli paģiru remdēšanai. Mediķi vēlas panākt, lai etiķa esenci izslēgtu no tirdzniecības aprites, jo tā pārāk bieži kļūst par traģisku negadījumu cēloni.
Apsaldējumi
Parasti šķiet, ka apsaldējumi iespējami tikai ļoti zemā temperatūrā, bet tas atkarīgs no organisma vispārējā stāvokļa un citiem faktoriem. Visbiežāk slimnīcā ar apsaldējumiem nonāk klaidoņi, kuri staigā izmirkušos apavos, kas turklāt arī spiež, kā arī iereibuši cilvēki, kas nolikušies pagulēt uz ielas vai sētmalē. Visu laiku uzturoties ārā, notiek ķermeņa vispārēja atdzišana, ko veicina arī alkohola reibums. Temperatūrai pat nav jābūt zem nulles, lai būtu postošas sekas.
Apsaldējumi draud to profesiju pārstāvjiem, kuri strādā ārā, kā arī veciem cilvēkiem, jo viņiem ir sklerotizējušies asinsvadi un jušanas traucējumi. Visvairāk apsaldēšanai pakļautas ķermeņa daļas, kuras atrodas tālāk no sirds un kuras apasiņo sīki asinsvadiņi — roku un kāju pirksti, deguns, ausu gliemežnīcas. Aukstuma iedarbībā sašaurinās asinsvadi, tiek traucēta audu apasiņošana. Ar laiku tā vispār tiek pārtraukta, un audi atmirst.
Ko darīt, ja salst?
Vislabāk, protams, būtu apģērbties piemēroti laika apstākļiem. Ne apģērbi, ne apavi nedrīkst būt apspīlēti, jo tas neļauj ķermenim brīvi elpot, nav siltuma slānīša starp apģērbu un ādu. Cepurei jānosedz ausis, jābūt siltām zeķēm, apaviem un cimdiem.
Ja tomēr, atrodoties ārā, jūtams, ka salst rokas un kājas, jācenšas kustēties, lai veicinātu asinsriti. Rokas var paberzēt vienu pret otru vai sasildīt azotē, kur ķermeņa temperatūra ir augstāka. Kājas sasildīt ir grūtāk. Katrā ziņā jācenšas nokļūt siltumā un atbrīvoties no mitrām zeķēm. Noteikti jāiedzer silta tēja. Priekšstats, ka sasildīties var, dzerot alkoholu, ir mānīgs.
Kā rīkoties pēc salšanas?
Kad rokas vai kājas sāk atsilt, tās tirpst. Ja āda ir sarkana, var uzskatīt, ka nekas traks nav noticis. Sliktākajā gadījumā āda ir bāla, bet pašā sliktākajā — balta. Tas nozīmē, ka tur vairs nav asinsrites. Ja pirkstu gali ir nejutīgi, tad jāpieņem, ka tas ir apsaldējums. Ja kāda ķermeņa daļa patiešām ir apsaldēta, tā uzmanīgi jāietin sausā drēbes gabalā (nemasēt!), jāiedzer silts šķidrums un jāmeklē ārsta palīdzība. Nosalušas rokas nejūt temperatūru, tāpēc tās nevajag likt pie karstas krāsns — tā var apdedzināt ādu. Kad roku un kāju pirksti pēc aukstuma iedarbības tirpst, jāuzvelk vairākas siltas zeķes, jākustina pirksti un jādzer silts šķidrums. Tas paātrina asinsriti, paplašinās perifērie asinsvadi, audiem atkal pieplūst skābeklis.
Krēms ar dekspantenolu
Līdzekļi ar dekspantenolu ir populāri un pierādījuši savu efektivitāti kopš pagājušā gadsimta vidus. Aptiekās nopērkama «Bepanthen» ziede un krēms, kuru darbīgā viela ir tieši dekspantenols. Ādas šūnās šī viela ātri pārveidojas pantotēnskābē, kas ir viens no B grupas vitamīniem. Pantotēnskābe ir iesaistīta daudzos vielmaiņas procesos, arī ādas veidošanā un atjaunošanā. Sarmītes kundzes prasībām acīmredzot visvairāk atbilst «Bephanten» krēms, kas gatavots emulsijas formā, satur nelielu eļļas daudzumu un spēj ātri iesūkties ādā. Tas ir ļoti piemērots gan nelieliem apdegumiem sadzīvē un saules apdegumiem, gan dermatīta gadījumā un tad, ja ir kairināta un apsārtusi sejas un roku āda. Izmantojams arī noberzumu, sīku nobrāzumu sadziedēšanai, sausai ādai un deguna gļotādai u. c.
Ja cilvēks apdedzinājies
- Lai atdzesētu cietušo vietu, tā 10–15 minūtes jāpatur zem auksta tekoša ūdens. Arī ķīmiska apdeguma gadījumā pirmais solis ir to skalot ar ūdeni vismaz 20 minūtes, lai iespējami ātrāk pārtrauktu kairinošās vielas iedarbību.
- Ja gadījies acs ķīmiskais apdegums, ļoti būtiski ir to skalot ar ūdeni, novietojot cilvēku uz sāniem ar cietušo aci uz leju, lai kairinošā viela neiekļūst arī otrā acī.
- Ja apdeguma laukums ir lielāks par cietušā cilvēka plaukstu, neatkarīgi no audu bojājuma pakāpes jāmeklē profesionāla medicīniskā palīdzība — jāzvana neatliekamās palīdzības dienestam vai arī jādodas uz tuvāko traumpunktu. Vieglākos gadījumos ārsta apmeklējumu var atlikt līdz nākamajai dienai vai pat nedaudz ilgāk. Nekavējoša medicīniska palīdzība vajadzīga, ja apdedzinājies bērns, jo tad arī it kā sīkam apdegumam var būt nopietnas sekas. Gadās, ka mazulis gūst nelielu apdegumu, iebāžot pirkstus elektrības kontaktā. Tad viņam noteikti vajadzīga ārsta novērošana, pat ja pieaugušajiem šķiet, ka viss beidzies labi, jo var attīstīties sirds ritma traucējumi.
- Nopietnus apdegumus atstājiet mediķu ziņā — viņi uzliks speciālus sterilus pretapdeguma pārsējus, sāks pretšoka terapiju un nogādās cietušo slimnīcā, kur strādā kvalificēti ķirurgi un apdegumu speciālisti — kombustologi. Par plaukstu mazākiem pirmās vai otrās pakāpes apdegumiem pēc atvēsināšanas var lietot ziedes un aerosolus, kas domāti tieši šim nolūkam. Tad uzlieciet pārsēju, vislabāk sterilu. Neizmantojiet kāpostu lapas, skābo krējumu, eļļu, dažādas ķepīgas vielas vai ziedes, kas nav paredzētas likšanai uz apdegumiem! Tā jūs tikai radīsiet baktērijām labvēlīgu vidi, un brūce sastrutos.
- Ja apdeguma vietā izveidojušies pūšļi, tie nav jāpārdur vai jānogriež. Ādas slānītis piesedz cietušo vietu un nedaudz pasargā to no baktērijām. Ja apdegumu nepareizi kopj, var veidoties mīksto audu sastrutojums, infekcija izplatās dziļāk, un tā arī nelielam apdegumam var būt nepatīkamas komplikācijas.
- Iepriekš nevar paredzēt, kā katra cilvēka organisms reaģēs uz apdegumu. Tas atkarīgs no imūnās sistēmas un citiem faktoriem. Ļoti nepatīkami ir apdegumi uz sejas, tomēr apdeguma bīstamību vairāk nosaka nevis tā novietojums, bet plašums un dziļums. Jo lielāks apdegums, jo vairāk iekšējo bioloģisko šķidrumu, minerālu, olbaltumvielas zaudē cilvēks. Var attīstīties šoks, tāpēc ir vajadzīga šķidruma ievadīšana caur intravenozo sistēmu, pretsāpju terapija un citi pasākumi.
- Kamēr brūce dzīst, jānēsā elpojošs pārsējs.