Kāpēc miegs ir tik svarīgs

Ļoti konkrēta struktūra

«Miegs ir sarežģīta lieta, bet daudzi domā tā: aizmiegu, pamostos, un pa vidu nekas nenotiek. Bet patiesībā notiek sarežģītas lietas,» saka Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta anesteziologs reanimatologs Juris Svaža, Miega laboratorijas vadītājs. Miegam ir konkrēta struktūra: četras stadijas, kas no lēnā miega pakāpeniski pāriet līdz visdziļākai fāzei jeb tā saucamajam paradoksālajam miegam. Nakts laikā šis cikls atkārtojas vairākas reizes.

Visdziļākā miega fāze (medicīnā to saīsināti apzīmē ar REM) ir ļoti svarīga: jo tās laikā cilvēks atpūšas, atjaunojas enerģija – gan fiziskā, gan garīgā. Šai laikā ķermenis ir visvairāk atslābis un notiek aktīva smadzeņu darbība: tās šķiro un noglabā dienā iegūto informāciju. «Ir daudzi pētījumi, kas pierāda REM nozīmi mācību procesā: bez normāla REM miega cilvēks nevar sakarīgi domāt, atcerēties. Šai fāzē arī redzam sapņus. Sapņojam arī lēnajā miegā, bet tos parasti neatceramies. Zināt, kāpēc sapnī nevaram aizmukt? Tāpēc, ka muskulatūra ir visvairāk paralizēta,» stāsta Juris Svaža. Pirmais REM ir pusotras stundas pēc iemigšanas, bet uz rīta pusi dziļā miega fāzes var diezgan ātri mainīties ar seklajām: tāpēc, kad nozvana modinātājs, atkal aizmiegam, pat sapni redzam, tad atkal pamostamies...

Sociālā krākšana

Ir virkne miega traucējumu, kas izjauc šo struktūru, un no rīta mostamies neizgulējušies. Kvantitatīvi miega varbūt pat pietiek, bet tā kvalitāte ir cietusi: daudz guļ, bet vienalga ir miegains.

Visbiežāk tāpēc, ka viņam ir par maz šā lēnā miega dziļās fāzes, kurā izdalās daudzi hormoni. Tai skaitā tie, kas noārda taukus, kā arī antidiurētiskais hormons, kas samazina diurēzi. Ja miegs ir traucēts, šie hormoni neizdalās, un naktī bieži jāskrien uz tualeti, viņš iet pie urologa, bet dakteris neko nevar atrast... Juris Svaža saka: ļoti bieži pie vainas ir vai nu obstruktīvs miega apnojas (OMA) sindroms, vai kādi citi traucējumi, kas to izraisa. OMA ir nopietna medicīniska problēma, un tā skar līdz 4% vidēja vecuma pieaugušus cilvēku. OMA ir saslimšana, kas rada daļēju elpošanas ceļu nosprostojumu miegā un izraisa skaļu krākšanu, skābekļa koncentrācijas pazemināšanos asinīs.

Traucējumi parasti rodas ilgākā laika posmā, un ir nepieciešams laiks un pacietība, lai tos novērstu. «Atnāk jauns vīrietis, nereti viņu atved sieva, sūdzas, ka viņš krāc. Viņam jau problēmu neesot: aizmieg, izguļas, tikai sieva nevar aizmigt, jo viņš krāc... Tāpēc krākšana ir sociāla, ne medicīniska problēma,» skaidro miega speciālists. Pat ģimenes izjūkot vīra krākšanas dēļ.

Var izraisīt katastrofu

«Normāli gaiss brīvi iet cauri visiem elpošanas ceļiem, bet dažiem elpošanas ceļi ir šaurāki: tie var būt iedzimti (mazs žoklis, liela mēle) vai iegūti dzīves laikā (aptaukošanās, kādas traumas vai slimības rezultātā). Viens cilvēks ir garš un tievs, un viņam ir kuņģa čūla; otrs ir mazs un resns, un viņam ir augsts asinsspiediens; bet trešajam ir šauri elpošanas ceļi, un tie pa nakti krīt ciet...» stāsta dakteris. Vieglākajos gadījumos cilvēks varbūt pat izguļas un jūtas labi. Bet tos, kurus tas skar smagā formā, moka bezmiegs, viņi pa nakti grozās, svīst, smok nost, bieži skrien uz tualeti. Taču šādus pacientus ir viegli ārstēt – jo viņi ir motivēti to darīt.

«Man ir pacienti no Ventspils, Smiltenes, Liepājas – viņi nevar mašīnā pie stūres atbraukt līdz Rīgai, jo mieg ciet... Zviedrijā, piemēram, vienam pacientam atņēma autovadītāja apliecību – pēc tam, kad noteica OMA sindroma diagnozi. Ārzemēs daudzviet šai problēmai pievērš ļoti lielu uzmanību: lai atbildīgos amatos (šoferis, pilots, kuģa kapteinis) nebūtu cilvēks ar miega apnoju. Ir gadījumi, ka šī apnoja izraisījusi avārijas, milzu katastrofas.«

Pacientu vidū esot cilvēki, kas mieg ciet sastrēgumos, darba sapulcēs, aizmieg pie sarkanās gaismas utt. Tiklīdz apzinās, kas tā ir problēma, viņu var izārstēt. Bet krācējiem amatieriem, kuri nejūt šos simptomus, ir grūti iestāstīt, ka viņiem ir miega apnoja, kas bojā veselību, var izraisīt sirds aritmiju, sirds asinsvadu slimības, plaušu slimības, arī insultu, infarktu, pat nāvi miegā.

Pacienti ir šokā

«Vairums nezina, kā ārstē miega apnoju. Kad to izstāsta, cilvēki nav tam gatavi. Tabletītes te nepalīdz,» saka Juris Svaža. Viņš rāda aparātu (CPAP – Continuous Positive Airway Pressure), ar kuru elpceļos var radīt pozitīvu spiedienu (virsspiedienu): uz deguna fiksē masku, caur kuru uztur paaugstinātu spiedienu elpceļos.

«Protams, CPAP var sagādāt zināmas neērtības, un ir nepieciešama apmēram nedēļa, lai pierastu pie maskas. Pacients ir šausmās: un ar tādu būs jāguļ visu mūžu? Jāteic, ka vairumā gadījumu atbilde ir pozitīva. Taču, kā jau minēju, smagākie pacienti to pieņem – jo uzliek šo masku, pamēģina un izjūt atšķirību: ir izgulējies un jūtas labi. Vairs nav kā agrāk: kad jau no paša rīta ir piekusis, visu dienu miegains, nevar koncentrēties, vakarā tik ļoti pārguris, izsmelts un iztukšots, ka apsēžas pie televizora un sāk krākt. Sieva ir nikna, jo negrib neko darīt, uz teātri neiet, jo snauž, ekskursijās nebrauc, jo brīvdienās ir jāpaguļ. Dzīve ir elle, pats depresijā, bet CPAP viņu no tā var atbrīvot.» Statistika liecina, ka 80–90% pacientu pie šā aparāta pierod.

Miegainība vai bezmiegs?

Taujāts, kas ir lielāka problēma: miegainība vai bezmiegs, Juris Svaža atteic – bezmiegu izārstēt ir vēl grūtāk. Cilvēki nereti paši visu sabojā: vēlu naktī skatās filmas, tad drusku paguļ – haotiski, kad pagadās. Tādā veidā miega struktūra tiek izjaukta. «Hronisku bezmiegu ir ļoti grūti ārstēt,» apgalvo Miega laboratorijas vadītājs. Galvenais terapijas veids ir miegazāles. Svarīgi tikai, lai tās darbojas īslaicīgi, lai nerada pieradumu. «Nevajag uzreiz ķerties pie ļoti stiprām zālēm,» saka Juris Svaža un iesaka pamēģināt saregulēt miegu. «Ārsts var dot padomus, kā to darīt, taču pacientam arī pašam ir ļoti daudz jādara.«

Paradoksāla situācija: miega ārsta pacienti lielākoties ir miegaini. Ir jāārstē miegainība, nevis bezmiegs. «Katrs cilvēks ir individuāls: viens guļ kā lācis, otram ir ļoti trausls miegs. Pie bezmiega ļoti viegli tikt tam, kuram ir trausls miegs,» stāsta Juris Svaža. Viņš apgalvo, ka vidēji jāguļ 7 līdz 8 stundas diennaktī, bet var būt arī individuālas novirzes. Viņš nenoliedz, ka ir tādi ūnikumi, kuriem pilnīgi pietiek ar 4–5 stundām.

Ir izpētīts, ka katra nākamā paaudze guļ arvien mazāk. Dakteris saka: diemžēl. «Pētījumi liecina, ka, salīdzinot ar pagājušā gadsimta sākumu, guļam vidēji par vienu stundu mazāk. Ar ko tas izskaidrojams? Vairāk darba, vairāk izklaides, ir ko darīt. Divdesmitā gadsimta sākumā mūsu sencis apdarīja darbus un laikus gāja gulēt – lai no rīta varētu celties reizē ar sauli.»

15 laba miega noslēpumi

1. Centieties iet gulēt un celties apmēram vienā un tajā pašā laikā, arī brīvdienās.

2. Atvēliet miegam optimālu ilgumu (parasti 5–8 stundas).

3. Gultu lietojiet tikai gulēšanai – nelasiet, neskatieties televizoru.

4. Stress kavē miegu, tāpēc pēc pulksten 18 nedariet neko, kas rada stresu.

5. Ja nevarat iemigt 30 minūšu laikā, nepalieciet gultā – celieties augšā. Ejiet gulēt tikai tad, kad jūtaties miegains.

6. Īsi pirms gulētiešanas nelietojiet stimulējošus dzērienus (kafiju, melno tēju, kolu, šokolādi). Pēc pulksten 18 nelietojiet alkoholu.

7. Neguliet pa dienu, un nekādā gadījumā pēcpusdienā!

8. Regulāri veiciet fiziskus vingrinājumus, vislabāk pēcpusdienā – liela fiziska slodze neilgi pirms gulētiešanas traucē miegu.

9. Neēdiet sātīgas maltītes vēlāk nekā divas stundas pirms gulētiešanas.

10. Pirms gulētiešanas varat atļauties vieglas uzkodas – pienu, sieru, sausiņus.

11. Guliet vēsā guļamistabā.

12. Plānojiet savas seksuālās aktivitātes, ņemot vērā to ietekmi uz miegu.

13. Pirms iemigšanas izvairieties no negatīvām, problemātiskām domām.

14. Neuztraucieties par atsevišķām bezmiega naktīm. Miega traucējumi var būt normāla organisma atbildes reakcija uz apkārtējiem kairinājumiem.

15. Nesūdzieties par miegainību un neatceliet savas plānotās aktivitātes tāpēc, ka jūtaties noguris. Centieties domāt, ka esat vienkārši mazāk mundrs.

Fakti

• Pasaules veselības organizācijas dati rāda, ka 95% pasaules iedzīvotāju savas dzīves laikā ir saskārušies ar miega traucējumiem
• Latvijas Miega medicīnas asociācijas dati liecina, ka 70% pieaugušo guļ par maz
• No šiem traucējumiem cieš 30% pieaugušu cilvēku, turklāt 13% no tiem ir smagas problēmas, kas var pasliktināt veselību, kā arī hronisks bezmiegs, kas ilgst vairāk par mēnesi
• No miega traucējumiem, ko izraisa stress, neierasti apstākļi un akūtas slimības, cieš 30% pieaugušu cilvēku
• Miega traucējumus var izraisīt vairāk nekā 90 slimību, kā arī nepiemērotas gultas un vides izvēle, ilgstošs stress u.c. iemesli, savukārt miega problēmas var saasināt daudzas citas slimības