Ko darīt, lai izvairītos no bezmiega?

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: EPA-AFI

Trešo daļu mūža pavadām miegā. Tas nodrošina fizisko un emocionālo labsajūtu. Ir vairāk nekā 90 slimību, kuras var izraisīt miega traucējumus, kā arī fiziskas un psiholoģiskas sekas, saasinot jau esošās kaites.

Par bezmiegu uzskata stāvokli, ja ir grūti aizmigt, saglabāt miegu, ja tas nesniedz atspirdzinājumu, ja cilvēks pamostas miegains, viņam dienā grūti koncentrēties.

Ja tas turpinās ilgāk par mēnesi, bezmiegu uzskata par hronisku. Savukārt pārejošs bezmiegs ilgst no dažām dienām līdz pāris nedēļām. Lielai daļai cilvēku tā mēdz būt, piemēram, nakšņojot svešā vietā vai stresa situācijā. Šādas epizodes parasti izraisa spriedze, akūtas slimības, dažādas pārmaiņas.

Tāpat kā jebkuru citu simptomu, arī bezmiegu rada citi iemesli, piemēram, slimība, depresija, diennakts bioloģisko ritmu traucējumi, medikamentu lietošana, alkohols un kofeīns. Bezmiegu var izraisīt arī nepareizi miega ieradumi.

Miega trūkums neizbēgami rada dažādu organisma funkciju traucējumus. Šādi cilvēki ir vieglāk aizkaitināmi un mazāk motivēti pienākumu izpildei. Tas tiek saistīts ar izmaiņām ķermeņa imūnajās funkcijās, rada hipertensijas un sirds slimību risku. Viņiem ir lielāka tendence saslimt ar psihiskām slimībām.

Lielāks bezmiega risks ir cilvēkiem, kuri dzīvo vieni, arī tiem, kuri strādā naktīs pēc maiņu darba grafika.

Ja miegs ir traucēts ilgāk nekā divas nedēļas, ja mēneša laikā bezmiegs vairākkārt atkārtojas vai arī pasliktinās pašsajūta, jāapmeklē ģimenes ārsts, lai noteiktu problēmas cēloni un veidu, kā traucējumus novērst. Iespējams, nepieciešama arī speciālista, piemēram, neirologa, konsultācija.

Padomi

  • Neirologs, miega medicīnas speciālists Ainārs Vecvagars iesaka ievērot miega higiēnas noteikumus.
  • Kārtīgs miegs nozīmē labas darbaspējas. To var panākt, ejot gulēt un ceļoties vienā un tajā pašā laikā. Regulārs miega un nomoda režīms padara atpūtu maksimāli efektīvu. Gultas matracim jābūt ērtam.
  • Pirms gulētiešanas jāizvēdina telpa. Pārāk karsta vai auksta istaba var nelabvēlīgi ietekmēt miegu. Vēlamā temperatūra ir apmēram +16…+18 °C.
  • Mājās vēlams atgriezties vismaz četras stundas pirms gulētiešanas, nestrādāt pie datora, nelasīt pie dienas gaismas lampām. Ja guļamistabā iespīd ielas apgaismojums, nepieciešami biezāki aizkari.
  • Ja traucē apkārtējie trokšņi, var paklausīties klusu, mierīgu mūziku.
  • Ja dzīvesbiedrs krāc, viņam ieteicams apmeklēt ārstu (miega problēmu kabinetu).
  • Diennaktī pieaugušam cilvēkam jāguļ 7 – 8 stundas. Nav jēgas censties neizgulēto miegu atgūt nākamajā dienā. Tas nepalīdz. Ja darbdienās guļ mazāk, bet sestdienās un svētdienās – ilgāk, tad izjauktā miega ritma dēļ pirmdiena ir pati smagākā nedēļas diena.
  • Ja vakarā ir grūti aizmigt, vēlams negulēt pusdienas laikā, jo tad cilvēks vakarā ir možāks.
  • Ja ilgi neizdodas aizmigt, labāk ir piecelties un aiziet uz virtuvi, iedzert siltu pienu (ar vai bez medus) vai ārstniecības augu tēju, pasēdēt uz cieta krēsla – ķermenis novērtēs gultas ērtības.
  • Nikotīns ir stimulējošs, tādēļ jāizvairās no smēķēšanas pirms gulētiešanas un naktī.
  • Kaut gan alkohols paātrina iemigšanu, tas pat mazās devās traucē miega perioda pēdējai fāzei.
  • Kafija, tēja, kā arī citi dzērieni un pārtikas produkti, kas satur kofeīnu, darbojas stimulējoši, tāpēc 4 – 6 stundas pirms gulētiešanas tos nevajadzētu lietot.
  • Pirms gulētiešanas ieteicams ieturēt vieglu maltīti.
  • Regulāri fiziski vingrinājumi padara miegu dziļāku, tomēr veicami ne vēlāk kā 3 – 4 stundas pirms gulētiešanas.
KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu