Satrauc kuģu vraku skaita pieaugums Baltijas jūrā (1)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Baltijas valstu krastos palielinās vides katastrofas draudi, ko rada aizvien intensīvākā kuģu satiksme, otrdien paziņoja speciālisti pēc trešās avārijas nepilnu triju nedēļu laikā.

Uzņēmis 10 000 tonnu dīzeļdegvielas, pirmdienas naktī pēc iziešanas no Tallinas ostas uz sēkļa uzsēdās tankkuģis ar Menas salas karogu.

Incidents notika nedēļu pēc tam, kad iereibis kapteinis pie Latvijas krastiem uzsēdināja uz sēkļa Maltā reģistrētu kravas kuģi. Divas nedēļas pirms tam pie Ventspils vētrā avarēja Kiprā reģistrēts kravas kuģis "Golden Sky" ar 25 000 tonnu minerālmēslojuma.

"Šie incidenti ļoti skaidri rāda, ko mums gatavo nākotne. Satiksme Baltijas jūrā kļūst aizvien intensīvāka, un avāriju skaits palielināsies," aģentūrai DPA teica Igaunijas Vides ministrijas pārstāvis Allans Gromovs.

Baltijas valstis atrodas dienvidos no Somu līča, kas ir viens no galvenajiem jūras ceļiem, kuru izmanto Krievijas milzīgā naftas industrija. Krievija iegulda lielus līdzekļus ostu attīstībā pie Somu līča, un galu galā kuģu pārvadājumu apjoms nemitīgi palielinās.

Kopš 2000.gada naftas pārvadājumi caur Somu līci palielinājušies pieckārt, teica vides aizstāvju grupas "WWF Finland" pārstāve Paivi Roskvista.

Vienlaikus Baltijas valstīs ir vērojama eksplozīva ekonomiskā augšupeja, kas palielina satiksmi no šo valstu ostām.

Ekonomiskās darbības intensificēšanās sekas ir krasa avāriju skaita palielināšanās Baltijas jūrā. Pērnajā rudenī Helsinku komisija, kas pārrauga kuģošanas drošību Baltijas jūrā, paziņoja, ka nelaimes gadījumu skaits kopš 2000.gada ir vairāk nekā divkāršojies.

Ir veikti pasākumi, lai novērstu nelaimes gadījumus un uzlabotu reaģēšanas spēju Baltijā. Starptautiskā jūrniecības organizācija nesen pasludināja Baltijas jūru par īpaši neaizsargātu joslu, kurā pastiprināti tiek regulēta kuģošanas drošība.

Pakāpeniska atteikšanās no vienkorpusa naftas tankkuģiem, kuri radīja īpaši lielus draudus, tiek atzinīgi vērtēta kā solis uz priekšu jūras vides aizsardzībā. Tomēr janvāra avāriju atšķirīgie apstākļi apgrūtina varas iestādēm preventīvas stratēģijas izstrādi.

"Vienam kuģim radās dzinēja problēmas, un tas uzskrēja uz sēkļa vētrā. Otrajā gadījumā komanda bija piedzērusies: tie ir tik atšķirīgi gadījumi, ka no tiem ir grūti izdarīt secinājumus," teica Latvijas Jūrniecības aģentūras pārstāve Sarma Kočāne. Šādos apstākļos Baltijas valstu labākā aizsardzība ir būt gatavām uz sliktāko.

"Tas ir fakts, ka kuģošanas intensitāte pieaug. Vienīgais, ko mēs varam darīt, ir uzlabot savas reaģēšanas spējas," uzskata Latvijas Jūras un iekšējo ūdeņu valdes vadītāja Evija Šmite.

Ne Maltas kuģis, ne kuģis ar Menas salas karogu neradīja nekādu piesārņojumu, un abi drīz bija spējīgi turpināt ceļu. No Kiprā reģistrētā kuģa "Golden Sky" izplūda pagaidām nezināms daudzums naftas produktu, taču Polijas glābšanas kuģis patlaban iztukšo tā degvielas tvertnes.

Tomēr ekonomiskais bums palielina satiksmes intensitāti Baltijas jūras austrumdaļā, radot drūmas perspektīvas Baltijas jūras videi.

"Diemžēl mums jāpiekrīt pētniekiem: jautājums nav par to, kas būs, ja notiks nopietna avārija, bet gan kad tā notiks," sacīja Roskvista.

Komentāri (1)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu