Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ik pa laikam ir jānomēģina kaut kas jauns un līdz šim nebaudīts. Bet, lai nobaudītu, tas vispirms jāpagatavo. Šoreiz par manu pirmo tikšanos ar kuskusu, kas tiek dēvēts par Ziemeļāfrikas lepnumu. Šos mazos graudiņus mēdz dēvēt dažādi - pundurmakaroni, bālā prosa, mākslīgie graudi.
Couscous jeb latviskojot - kuskuss Latvijā ir salīdzinoši jauns produkts, bet, piemēram, Vidusjūras zemēs to pazīst jau vairākus gadu simtus. Kuskusa dzimtene ir Ziemeļāfrika, tas joprojām ir viens no galvenajiem iztikas avotiem Marokā, Tunisijā, Alžīrijā un kaimiņzemēs.
Eiropā tas ieceļoja 16.gadsimtā un ātri guva ievērību vairāku iemeslu dēļ - ēdiens ir viegli pagatavojams, garšīgs un arī veselīgs. Kuskusu gatavo no kviešu graudiem, lai gan sastopami arī mēģinājumi to gatavot no citiem graudaugiem.
Kuskusa izmantošanas iespējas ir visplašākās, tas atkarīgs no katra paša vēlmēm un iecerēm. Var pagatavot salātus, otro ēdienu un pat desertu. Veikalos nopērkamais kuskuss nav jāvāra, tikai jāuzbriedina. Ņemot vērā, ka graudiņi ļoti uzsūc šķidrumu, attiecībai jābūt 1:1. Nevajadzētu pārcensties arī ar daudzumu, jo var izrādīties, ka uzbriedinātā kuskusa apmērs ir krietni lielāks, nekā spējat notiesāt. Bet precīza dozēšana nāk ar laiku. Pēc kuskusa graudiņu uzbriedināšanas var pieliet nedaudz eļļas un kādu brīdi trauku paturēt karstā cepeškrāsnī.
Īstie kuskusa speciālisti saka, ka patiesi garšīga ēdiena pagatavošanai nepieciešams speciāls katls, kas sastāv no divām daļām - no dziļa sautējamā katla, kur gatavojas gaļa un dārzeņi, un virsū uzliekama sieta, kurā gaļas un dārzeņu tvaikos sautējas kuskuss. Bet itin labi var iztikt ar esošajām iespējām.
Jāatceras vēl kāda lieta, kuskusa garšu noteikts tas, kāds būs šķidrums, kurā to uzbriedināsiet. Var rīkoties šādi: katliņā uzkarsēt olīveļļu, tajā apcept sīki sagrieztu vienu sīpolu, daiviņu ķiploka, nedaudz paprikas un tējkaroti ķimeņu. Visu apcep apmēram minūti, tad pielej klāt vistas buljonu. Uz 200 gramiem kuskusa ņem apmēram 400 gramus buljona. Kuskusu ielej bļodā, pārlej ar šo garšvielu šķidrumu un ļauj apmēram desmit minūtes uzbriest. Ja pāris reizes kuskusu apmaisīsiet ar dakšiņu, produkts sanāks gaisīgāks.
Uzbriedinātu kuskusu pasniedz ar vārītiem vai sautētiem dārzeņiem, dažādi sagatavotām gaļām vai mērcēm. Var pasniegt gan atsevišķi, gan samaisītus kopā.
Svarīgi atcerēties, ka ar garšvielām kuskusa ēdienos nevajag skopoties. Gatavojot desertu, kuskusu var samaisīt ar rozīnēm, riekstiem, žāvētiem augļiem.
Kuskusu var ēst no rītiem, pusdienās un arī vakariņās, katrreiz izvēloties savu piedevu.
Lūk, brokastu versija: ņemam 250 gramus kuskusa, 50 gramus sviesta, vienu burkānu, vienu ābolu, 100 gramus žāvētu augļu pēc savas izvēles, 50 gramus Indijas riekstu, maltu kanēli, ūdeni.
Dziļā pannā izkausējam sviestu un apcepam burkānus un ābolu, līdz ābols izšķīst. Tad iemaisām aptuveni tējkaroti kanēļa, pielejam glāzi ūdens un ļaujam burkāniem vēl pasautēties apmēram piecas minūtes. Pieberam kuskusu, pielejam divas, trīs glāzes ūdens, uzvārām un noņemam katlu no uguns. Iemaisām žāvētos augļus, uzliekam vāku un ļaujam kuskusam minūtes piecas uzbriest. Pēc tam pieliekam riekstus, vēlreiz samaisām un ceļam galdā. Ja gribas, lai kuskuss būtu saldāks, var piešaut kādu karoti medus.
Kā redzat, viss ir ļoti vienkārši. Atliek tikai vienu reizi pamēģināt, lai saprastu, ka tā lieta iet.