Maizītis pēta iespējas, kā ātrāk iztiesāt masu nekārtību lietas

FOTO: SCANPIX/REUTERS

Bijušais ģenerālprokurors, Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieks Jānis Maizītis sācis promocijas darba izstrādi par iespējām vienkāršot kriminālprocesu attiecībā uz atsevišķiem noziegumu veidiem, tostarp masu nekārtībām.

Maizītis aģentūrai LETA sacīja, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likumu lietu izskatīšanas termiņi, salīdzinot ar situāciju pirms gandrīz septiņiem gadiem, ir īsāki, tomēr attiecībā uz atsevišķu kategoriju lietām tie vēl aizvien ir nesamērīgi gari. Bijušais ģenerālprokurors uzskata, ka ir divi veidi, kā rīkoties šajā situācijā, - vai nu palielināt tiesnešu skaitu, vai arī meklēt procesuālus risinājumus.

«Galu galā sodam ir jēga tikai tad, ja tas ir savlaicīgi piespriests gan no sodīšanas viedokļa, gan preventīvi, lai citus atturētu no tādu noziegumu izdarīšanas,» uzskata Maizītis.

Pēc viņa domām, Latvija, neskatoties uz to, ka pieder pie Kontinentālās tiesību sistēmas, no anglosakšu tiesībām varētu pārņemt atsevišķus procesuālus risinājumus, piemēram, līdzīgi kā Londonas grautiņos apsūdzētajiem, plašāk izmantot vienošanās procesu. Vienlaikus gan Maizītis uzsvēra, ka ne visās valstīs, kurās darbojas anglosakšu tiesību sistēma, masu nekārtību lietas tiek izskatītas ātri. Maizītis piebilda, ka, lai arī Londonas grautiņu dalībniekiem bieži piemērots vienošanās process, piespriestā sankcija bijusi maksimālā.

Bijušais ģenerālprokurors uzskata, ka tā dēvētā 13.janvāra Vecrīgas grautiņu lieta var «ievilkties gadu gadiem un mēs varam nonākt līdz Strasbūras spriedumiem». Pēc Maizīša teiktā, teorētiski vairāk nekā 60 apsūdzētie var izmantot dažādus taktiskus paņēmienus, lai novilcinātu procesu, tādēļ nepieciešams arī domāt par to, vai visas apsūdzības par dalību masu nekārtībās būtu nepieciešams apvienot vienā lietā un vai šādu noziegumu pierādīšanā nevajadzētu pazemināt «pierādījumu latiņu».

«Ja kādam galvā šādas domas vēl rodas, tad tīri preventīvi - tas būtu labs signāls tam, ka, ja kaut kas tāds atkārtojas, tad mēs to izdarīsim daudz ātrāk un efektīvāk! [..] Mums jau arī visiem ir skaidrs, ka tie apsūdzētie, kas nonākuši uz apsūdzēto sola, nebūt nav visi, kurus bija pamats apsūdzēt 13.janvāra notikumos Vecrīgā,» teica tagadējais prezidenta padomnieks.

Viņš uzskata, ka vienkāršot kriminālprocesu varētu arī attiecībā uz gada laikā atkārtotu transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā. Šādās situācijās patlaban iespējams izvēlēties lietas izskatīšanu neatliekamības kārtībā, taču izmeklētāji un prokurori bieži vien priekšroku dod vispārējai kārtībai, jo «nav pārāk jāiespringst uz termiņu ievērošanu», proti, piecu dienu ilgo laiku izmeklētājam un divu - prokuroram. «Tikko ir izvēles brīvība, ir subjektīvie apstākļi - slinkuma iespēja,» sacīja Maizītis.

Maizītis, kurš ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorants kopš 2009.gada, apņēmies promocijas darbu uzrakstīt gada laikā. Viņš gan atturīgi atbildēja uz jautājumu, vai piedāvās sava darba secinājumus arī atbildīgajām amatpersonām, norādot, ka «jebkura promocijas darba rezultāts ir publiski pieejams, ja kādu tas interesē».

LETA jau ziņoja, ka 2009.gada 13.janvārī aptuveni 10 000 cilvēku pulcējās uz protesta akciju Doma laukumā, lai nevardarbīgā veidā pieprasītu Saeimas atlaišanu. Pēc protesta akcijas Vecrīgā sākās grautiņi, kuru laikā tika aizturētas 126 personas, no kurām daudzas vēlāk nonāca uz apsūdzēto sola. Tā dēvētajā 13.janvāra grautiņu pamata krimināllietā apsūdzības tika uzrādītas 68 personām. Šā gada 5.janvārī Rīgas apgabaltiesa minēto kriminālprocesu sadalīja trīs daļās, nu kurām pirmo plānots sākt iztiesāt 6.februārī.

Uz augšu