Portāls: Šķēles ģimenes uzņēmums «pa lēto» ticis pie vēl viena zemesgabala

FOTO: Evija Trifanova/LETA

SIA «Rīgas jahtu centrs Andrejosta», kura lielākais īpašnieks ir ekspremjera Andra Šķēles ģimenes uzņēmums «Inpo 1», pagājušā gada novembrī paklusām un «pa lēto» ticis pie vēl viena zemesgabala Andrejostas ielā, ziņo portāls «Pietiek.com».

Zemesgabals 3384 kvadrātmetru platībā izmaksājis 180 000 latu - kvadrātmetrs vērtīgās zemes Šķēles ģimenes uzņēmumam izmaksājis 53 latus.

Kā liecina Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati, jau 2006.gadā Šķēles ģimenes uzņēmumam, pateicoties Privatizācijas aģentūras lēmumam, uz šo zemesgabalu nostiprinātas nomas tiesības līdz 2021.gadam. Savukārt pagājušā gada novembrī zemesgrāmatā reģistrēts darījums, ko, kā izrādās, «Rīgas jahtu centrs Andrejosta» un Privatizācijas aģentūra bez lieka trokšņa noslēgušas jau 2010.gada 16.decembrī - ar šo dienu datēts aģentūras un uzņēmuma slēgtais nomaksas pirkuma līgums.

Kā atgādina «Pietiek.com», Ģenerālprokuratūra jau pagājušā gada maijā paziņoja, ka sākusi pārbaudīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iesniegto informāciju par vairāku vērtīgu Rīgas ostas zemesgabalu nonākšanu Šķēles ģimenes uzņēmuma rokās. KNAB iesniegumā bija norādīts uz vairāku Rīgas ostas «zemesgabalu privatizācijas procesa iespējamo neatbilstību normatīvajiem aktiem», kā arī uz to, ka, «lai dotu iespēju SIA «Rīgas jahtu centrs Andrejosta» privatizēt šos zemesgabalus, iespējams, atsevišķu personu interesēs tika izdoti Ministru kabineta rīkojumi un veikti grozījumi normatīvajos aktos».

Pārbaudi par šo zemesgabalu nonākšanu Šķēļu ģimenes uzņēmuma rokās KNAB bija sācis pirms diviem gadiem pēc nu jau bijušā Privatizācijas aģentūras padomes locekļa Arilda Bethera iesnieguma. Amatpersona norādīja uz četru Andrejostas zemesgabalu nodošanu privatizācijai, - trīs no tiem privatizēti par nelikumīgi samazinātu cenu, jo nepareizi noteikts lietošanas mērķis, kā rezultātā krasi samazinājusies gan zemes kadastrālā vērtība, gan vērtība privatizācijas vajadzībām. Rezultātā valsts varētu būt zaudējusi pat vairāk nekā trīs miljonus latu.

Pabeidzot pārbaudi, KNAB ģenerālprokuroram nosūtīja vēstuli ar lūgumu izmantot Prokuratūras likumā prokuroram noteiktās pilnvaras uzlikt par pienākumu Rīgas domes atbildīgajām amatpersonām pārskatīt minēto četru zemesgabalu noteiktā spēkā esošā nekustamā īpašuma lietošanas mērķa atbilstību faktiskajam lietošanas mērķim.

«Vēstulē informējām ģenerālprokuroru arī par minēto zemesgabalu privatizācijas procesa iespējamo neatbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī par to, ka, lai dotu iespēju SIA «Rīgas jahtu centrs Andrejosta» privatizēt šos zemesgabalus, iespējams, atsevišķu personu interesēs tika izdoti Ministru kabineta rīkojumi un veikti grozījumi normatīvajos aktos (likumos un Ministru kabineta noteikumos),» bija teikts KNAB sniegtajā informācijā par pārbaudes rezultātiem.

Tāpat KNAB lūdza ģenerālprokuroru izvērtēt iespēju saistībā ar šo pašu lietu iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par 2006.gada 22.augusta Ministru kabineta izdoto «Noteikumu par Rīgas brīvostas robežu noteikšanu» atbilstību augstāka juridiska spēka tiesību normām.

Pārbaudē KNAB bija konstatējis, ka ne Rīgas dome (kur lēmumu pieņemšanas laikā Tautas partijas pārstāvji vēl ieņēma nozīmīgus posteņus), ne Šķēles ģimenes uzņēmums nav ievērojuši likumdošanā noteikto pienākumu rosināt nekustamā īpašuma lietošanas mērķa maiņu, līdz ar to ne Valsts zemes dienests, ne Privatizācijas aģentūra nevarēja noteikt zemesgabaliem savādāku vērtību nomas un privatizācijas vajadzībām, kura līdz ar to būtu ievērojami augstāka.

Tāpat KNAB īpašu uzmanību piesaistījuši Ministru kabineta 2006.gada 22.augusta noteikumi par Rīgas brīvostas robežu noteikšanu, ar kuriem no Rīgas brīvostas robežām tika izslēgti arī pēcāk Šķēles ģimenes rokās nonākušie zemesgabali, - jau pēc astoņām dienām Privatizācijas aģentūrā tika reģistrēts Šķēles uzņēmuma ierosinājums šos zemesgabalus privatizēt, turklāt tas notika precīzi vienu dienu pirms Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktā termiņa - 2006.gada 31.augusta.

Kā norāda KNAB, šie Tautas partijas pārstāvja Aigara Kalvīša vadītā Ministru kabineta noteikumi, no kuriem acīmredzams ieguvējs (iespējams, uz valsts rēķina «ietaupot» vairāk nekā trīs miljonus latu) bija Šķēles ģimenes uzņēmums, «tika izdoti steidzamības kārtībā, tādējādi, iespējams, neievērojot Ministru kabineta kārtības rullī noteikto kārtību, kādā tiek izskatīti Ministru kabineta noteikumu projekti».

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) nav pārdevusi zemes gabalu Andrejostas ielā, Rīgā, 3384 kvadrātmetru platībā, un nav slēgusi pirkuma līgumu par šī zemes gabala pārdošanu ne ar SIA « Inpo1», ne ar SIA Rīgas jahtu centrs «Andrejosta», ne arī ar jebkuru citu juridisku vai fizisku personu, portālam «Apollo» uzsvēra PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Atbilstoši likuma prasībām un saskaņā ar PA valdes 2008.gada 29.jūlija lēmumu uz zemesgabala esošo ēku īpašniekam tika piedāvāts izmantot savas pirmpirkuma tiesības un privatizēt šo zemes gabalu par cenu 1 556 251 Ls, norādīja Kārkliņš.

Ēku īpašnieks SIA «Rīgas jahtu centrs «Andrejosta» nolēma pirmpirkuma tiesības neizmantot un atteicās iegādāties zemes gabalu. 2010.gada 3.martā ēku īpašnieks informēja PA, ka vēlas iegūt zemes gabalu īpašumā atsavināšanas ceļā.

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu (tagad – Publiskas personas mantas atsavināšanas likums) valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē valsts akciju sabiedrība «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ). Līdz ar to zemesgabala pārdošanas darbības veica un pirkuma līgumu slēdza VNĪ. 2011.gada 25.jūlijā VNĪ informēja PA, ka pircējs ir veicis samaksu par zemesgabalu un lūdza izdarīt attiecīgas izmaiņas zemesgrāmatā, nostiprinot īpašumtiesības uz pircēja vārda.

Uz augšu