Kad organisma kareivji - mandeles - nonāk briesmās

FOTO: Publicitātes foto

Lietus, drēgnums un aukstums nereti iet roku rokā ar nepatīkamām kakla sāpēm un uztūkušām mandelēm, kas sagādā diskomfortu, ik reizi norijot siekalas. Mandeļu iekaisums jeb tonsilofaringīts ir ļoti izplatīta kaite, kuru, konstatējot sākuma stadijā, ir salīdzinoši viegli izārstēt, tomēr vieglprātīgi pret to nevajadzētu izturēties, jo ielaists akūts faringīts var pāraugt hroniskā kaitē, no kuras atbrīvoties būs daudz grūtāk.

Vainīgo mandeļu izoperēšana gan ir absolūti galējais variants, kuru mediķi iesaka salīdzinoši reti – tad, kad ķirurģiska iejaukšanās ir vienīgais risinājums.

Mandeles – pirmie infekcijas vēstneši

Mandeles ir limfātiskie audi, kas atrodas rīklē. Tās ir pirmā barjera, kur organisms cīnās ar mikrobiem un baktērijām, tos atpazīstot un izstrādājot pirmo imūno reakciju.

«Organisma kareivji» izvietojušies vairākās vietās, veidojot limfātisko audu gredzenu, – rīklē atrodas parastās jeb aukslēju mandeles, vēl ir aizdegunes mandeles jeb adenoīdi un mēles mandeles. Tomēr visvairāk cilvēki slimo ar aukslēju mandeļu iekaisumu, kuru parasti papildina rīkles gļotādas iekaisums. Mandelēm kaitīgie vīrusi izplatās gaisā pilienu veidā, un nepatīkams mitrs, klimats, silta ziema, vietas, kur apgrozās daudz cilvēku, infekcijas izplatību veicina.

Tonsilofaringītu var izraisīt gan vīrusi, gan baktērijas, kuras iekaisumu padara vēl nopietnāku, taču visbiežāk kaites cēloņi ir abi. Slimības simptomi ir:

  • sāpes kaklā,
  • rīšanas grūtības,
  • paaugstināta temperatūra,
  • samazināta ēstgriba,
  • iespējamas ausu sāpes un iesnas,
  • palielināti kakla limfmezgli,
  • uz mandelēm bieži var redzēt aplikumu.

Ikkatrs šad un tad piedzīvo nepatīkamās kakla sāpes, tomēr par hronisku iekaisumu būtu jāsāk uztraukties tad, kad simptomi atkārtojas vairākas reizes gadā – sāpes un uztūkums kaklā parādās pat pie mazākās nosalšanas vai izmirkšanas. Hronisks tonsilofaringīts nozīmē to, ka mandelēs eksistē slimību izraisošie mikroorganismi, kuri sāk aktivizēties noteiktos apstākļos. Bieži vien tas ir neizārstēta akūtā iekaisuma rezultāts, ko papildinājusi vāja imūnsistēma.

Galvenais ir cīņa pret baktērijām

Iekaisumu ārstēšanas terapija ir atkarīga no slimības stadijas. Ja slimība ir attīstības sākumā, tad ieteicams labi zināmais mājas režīms – ievērot mierīgu dzīvesveidu, izvairīties no cilvēku pārpildītām vietām, stiprināt imunitāti un lietot daudz šķidruma.

Papildus tam var lietot rīkles dobumu dezinficējošus medikamentus. Tomēr mediķi neiesaka kaklu skalot, jo, ārstējot mandeļu iekaisumu, rīkles dabīgo gļotu aizskalošana simptomus var pat pastiprināt. Tā vietā ieteicams lietot sūkājamās kakla tabletes vai aerosolus, kas satur hlorheksidīnu. Jebkurā gadījumā slimniekam būtu jādodas pie ārsta.

Ja simptomi tomēr pastiprinās, tad ārsts pacientam izraksta antibiotikas, lai cīnītos ar iekaisumu izraisošajām baktērijām. No šiem medikamentiem līderis ir parastais penicilīns, un par dārgākām un sarežģītākām antibiotikām būtu vērts domāt tad, ja penicilīns nenes gaidītos rezultātus.

Hroniska iekaisuma gadījumā ir nedaudz cita terapijas shēma, jo ir nepieciešams noteikt, tieši kādas baktērijas ir izraisījušas atkārtotas saslimšanas, tāpēc vispirms tiek noņemts audu paraugs, lai veiktu analīzes. Dažas baktērijas ir vērtējamas kā bīstamākas, jo var liecināt par reimatismu un sirdskaitēm. Hroniska mandeļu iekaisuma gadījumā jārēķinās ar to, ka antibiotiku kurss būs daudz garāks nekā akūtas saslimšanas ārstēšanai.

Operācija kā galējais risinājums

Mūsdienās mandeles vairs neizoperē tik bieži kā agrāk, bet katru gadījumu nopietni izvērtē. Par ķirurģisku iejaukšanos ārsts sāks domāt tikai tad, kad visas pārējās iespējas būs izmēģinātas bez rezultātiem.

Operācija var būt nepieciešama, kad saslimšanai ir komplikācijas jeb infekcija nokļūst ārpus mandelēm dziļākajos rīkles audos, tur veidojot iekaisumu (tā saucamais peritonsilārais abscess). Tad parasti nepieciešama punkcija jeb radušos strutu izņemšana. Ja šāda komplikācija pacientam ir vismaz otro reizi, tad mandeles tiešām iesaka izoperēt, jo pastāv liela varbūtība, ka tas atkārtosies un process ir hronisks.

Operāciju var veikt uzreiz vai plānveidīgi – apmēram mēnesi pēc simptomu izzušanas.

Ārstēt nopietnus rīkles mandeļu iekaisumus var arī ar lāzera palīdzību, kā arī mandeles piesaldējot, taču, kā liecina pasaules prakse, parastā mandeļu operācija ir visefektīvākais un biežāk lietotais ķirurģiskās terapijas veids.

Cik operācija būs sarežģīta un nepatīkama, atkarīgs no iekaisuma pakāpes un komplikācijām, bet lielākoties pacienti jau otrā dienā var doties mājup.

Konsultēja bērnu slimnīcas «Gaiļezers» un klīnikas «Linezers» ausu, kakla un deguna slimību speciālists Imants Roze.

Uz augšu