Ja rīts sākas ar pazeminātu ķermeņa temperatūru

Normāla ķermeņa temperatūra parasti ir 36–37 grādu robežās. Taču mēdz būt cilvēki, kuri termometra stabiņu nespēj uzsildīt līdz normas robežai. Piemēram, lasītājai Anitai Valainei no Ventspils jau ilgāku laiku ķermeņa temperatūra no rītiem nav augstāka par 35 grādiem. Vai ir pamats uztraukumam?

Svarīgākais — cilvēka pašsajūta

«Ja cilvēka pašsajūta ir laba un veiktas visas nepieciešamās veselības pārbaudes analīzes, par pazeminātu ķermeņa temperatūru nevajadzētu īpaši uztraukties, jo pati par sevi tā nav slimības simptoms,» skaidro ģimenes ārsts Andris Lasmanis. «Arī cilvēki mēdz būt dažādi, tādēļ vienam normāla ķermeņa temperatūra var būt zem 36 grādu iezīmes, bet citam — svārstīties pie 37 grādu iedaļas.» Tomēr, ja temperatūra ilgāku laiku ir augstāka par 37 grādiem, A. Lasmanis iesaka konsultēties ar ārstu un veikt izmeklējumus, lai noskaidrotu, vai tā liecina par iekaisuma procesu vai vēl uzskatāma par normas augšējo robežu.

Temperatūra, tāpat kā citi mūsu organisma fizioloģiskie rādītāji, piemēram, eritrocītu un leikocītu skaits asinīs vai asinsspiediens, nav nemainīgs lielums. To ietekmē gan diennakts ritms, piemēram, naktī tā nedaudz pazeminās, bet dienā — paaugstinās, gan fiziskā un garīgā slodze, gan ārējās vides temperatūra.

«Pazemināta temperatūra cilvēkam var būt miegā, pēc vēsām ūdens procedūrām, to varētu izraisīt arī medikamenti, piemēram, temperatūru pazeminošie līdzekļi,» novērojis ģimenes ārsts. Pazemināta ķermeņa temperatūra varētu būt arī organisma reakcija uz fizisku vai emocionālu pārslodzi.

Protams, vajadzētu arī pārliecināties, vai mājās esošie termometri gadu gaitā nav zaudējuši savu precizitāti. Sevišķi uzmanīgiem jābūt ar elektroniskajiem vai digitālajiem termometriem. Lai izvairītos no kļūdīšanās, temperatūru vajadzētu mērīt vairākas reizes — dažādos laikos un ar vairākiem termometriem. Lai iegūtie rezultāti būtu ticami un ārējie apstākļi tos ietekmētu pēc iespējas mazāk, temperatūru var mērīt ne tikai padusē, bet arī mutē, bet maziem bērniem — taisnajā zarnā.

Veciem ļaudīm vajag vairāk siltuma

Mūsu galvas smadzenēs atrodas centrs, kas rūpējas par organisma siltumapgādi. Ja saražojam pārāk daudz enerģijas, liekais siltums izdalās ar sviedriem, bet, ja siltuma rezerves izsīkst un ķermeņa temperatūra krītas, lai sasildītos, termoregulācijas centrs iedarbina muskuļus un parādās drebuļi un zosāda. Par siltumu varam gādāt arī paši — valkājot siltu apģērbu un lietojot ogļhidrātiem bagātu uzturu.

Ilgu laiku pavadot vēsā ūdenī vai aukstā vējā, var sākties nekontrolējama ķermeņa atdzišana jeb hipotermija, kad ķermeņa temperatūra noslīd zem 35 grādu robežas. Temperatūras pazemināšanās iemesls, it īpaši gados veciem cilvēkiem un maziem bērniem, var būt arī nepietiekams uzturs un dzīvošana nekurinātās vai slikti kurinātās telpās.

«Ar gadiem cilvēka vielmaiņa kļūst lēnāka, arī fiziskā aktivitāte samazinās un ķermenis nespēj saražot tik daudz siltuma, tādēļ veci ļaudis bieži vien ir salīgi,» skaidro Andris Lasmanis. Dzīvojot istabā, kur temperatūra nepārsniedz 15–10 grādus, ķermeņa temperatūra pakāpeniski var pazemināties līdz kritiskajam līmenim — sirmgalvis pat var aiziet bojā, tādēļ ikvienam jārūpējas, lai viņu veco un slimo radinieku mitekļos nekad netrūktu siltuma.

Der zināt

• Cilvēka ķermeņa temperatūra diennakts laikā svārstās apmēram grāda robežās. Viszemākā temperatūra ir ap 4 no rīta, bet augstākā — ap 16 pēcpusdienā. Visprecīzākā tā ir ap 7 no rīta un 17 vakarā.
• Mērot temperatūru padusē un mutē vai taisnajā zarnā, tā atšķirsies par pusgrādu.
• Ķermeņa temperatūra nelabvēlīgu ārējo apstākļu (karstuma, aukstuma) ietekmē var paaugstināties vai pazemināties.
• Paaugstināta ķermeņa temperatūra nav slimība, bet simptoms, kas visbiežāk liecina par vīrusu vai bakteriālu infekciju.