Daudz laimes urkšķīša gadā!

Cūkas gadā nodzīvotas jau vairākas dienas, bet vai daudziem no jums ir sanācis tajās sastapt kādu omulīgu ruksi vai rukšu mammu? Noteikti ne, tāpēc privileģētāki var justies mīlīgo jūras cūciņu īpašnieki. TV3 seja Evelīna Kovaļevska gan godīgi atzīst, ka nebija iedomājusies par šādu paralēli.

Vairāk panks

"Cūkas gads pa īstam sāksies tikai februārī, un tagad mums būs iemesls to nosvinēt," Evelīna smej, un viņu atbalsta arī abi bērni – Fridrihs un Beatrise. Izskatās, ka arī Urkšķītim nav iebildumu. Lai arī Evelīnas mājās dzīvojošā jūras cūciņa ir meitene, tā vienalga tiek dēvēta par Urkšķīti. Tas patiesībā ir vārds, ko tikpat labi var rakstīt arī ar mazo burtu, jo labi zināmās TV sejas ģimenē jūras cūciņas jau kļuvušas par paaudžu tradīciju un kopš tās pirmsākumiem šie dzīvnieciņi tiek dēvēti par urkšķīšiem.

"Tāpēc, ka viņi tiešām daudz urkšķ," paskaidrojums Evelīnai nav tālu jāmeklē. Urkšķītis pirms tam bijis viņas mammai, tad jau pašai Evelīnai bērnībā (nodzīvojis līdz pat 13 gadiem!), un šis ir trešais piegājiens, kas aizsācies jau pirms mazliet vairāk nekā gada. Diezgan prozaiski, jo šo jūras cūciņu tagadējā saimniece nopirka zooveikalā t/c Spice. "Bērnībā man bija gludspalvains dzīvnieciņš, šis vairāk ir tāds panks, Rozellas šķirnes pārstāvis," viņa saka. "Izdomāju, ka vēlos atkal mājās šo dzīvnieciņu. Suni nevaru atļauties kaut vai tāpēc, ka man ir alerģija. Tāpat tas nozīmē arī vēl vienu bērnu ģimenē, bet man jau divi ir..."

Urkšķītis gan arī tiek uzskatīts par ģimenes locekli, bet prasot krietni mazāk aprūpes. "Kurš ir Urkšķīša saimnieks?" jautā Evelīna. Pirmais es atskan no Beatrises puses, bet momentāni tikpat pārliecinoša atbilde ir arī Fridriham. "Tātad saimnieki esam visi!" viņa secina.

Izvairoties no kolonijas

Pavērojot mazo un manāmi ēdelīgo dzīvnieciņu (sarunas laikā salātlapas no galda pazūd diezgan zibenīgā ātrumā), grūti nenoticēt Evelīnai, ka viņš tiešām neprasa daudz uzmanības. "Iesākumā mums gan ar Urkšķīti bija liels piedzīvojums," viņa turpina. "Nopirku viņu uz pusi mazāku, nekā viņš ir tagad. Taču tad viņš strauji sāka augt. Vēders kļuva aizvien milzīgāks, un es vienā urkšķīšu kopšanas grāmatā izlasīju, ka jūras cūciņas var sēdināt arī uz diētas, ko arī darīju."

Izrādījās, ka nelīdz pat gurķu diēta, un Urkšķītis kļuvis pavisam dīvains – ar mazu galviņu un milzīgu dibenu. Iznākums? Vēl divu mazu urkšķu parādīšanās! "Izrādās, biju nopirkusi urkšķīti, kurš jau bija apbērnots. Nesu atpakaļ uz veikalu, bet viņi vairs nevēlējās ņemt dzīvnieciņu atpakaļ."

Kādu brīdi mājās dzīvojušies visi trīs urkšķīši, daudz staigājot rindiņā cits aiz cita, kā to dara šā gada valdnieces cūkas. Abi piedzimušie bija puikas un jau pēc neliela laiciņa sāka rāpties mammai virsū... "Mums sākās panika," Evelīna stāsta. "Atdevām abus pie mums piedzimušos urkšķīšus vienai kundzei Ogrē, citādi mums būtu jau vesela jūras cūciņu kolonija."

Ņemot vērā, ka Urkšķītim Evelīnas mājās dota diezgan liela vaļa, tas varētu kļūt jau draudīgi. Taču individuālā izpildījumā šis dzīvnieciņš izraisa mīlīgu smaidu. Bez būrīša, protams, neiztikt, bet tā durvis pārsvarā stāvot vaļā, un jūras cūciņa var brīvi pārvietoties pa pašas izvēlēto teritoriju. "Tas ir interesanti – viņa nekad neiet tālāk par konkrēti izvēlētu platību – bērnistaba, virtuves galds un viss..."

Smalka dāma

Iecienīta Urkšķīša vieta tagad ir zem eglītes, kas, loģiski, jau drīz tiks mesta ārā. Ja Ziemassvētkos mājas tiktu rotātas ar palmu lapām, tad gan par ārā mešanu varētu neuztraukties. Vienu no šiem tropiskajiem augiem Urkšķītis jau paspējis daļēji apēst. "Viņa ēd visu zaļo, sulīgo," stāsta Evelīna. "Salātus, kāpostus, ziedkāpostus, vasarā zāli un pieneņlapas, kas viņai ir vismīļākās. Delikatese ir arī rožu lapas."

Jūras cūciņu nevar vasarā palaist pagalmā vienkārši tāpat, jo šis dzīvnieciņš ir pārāk bailīgs un momentāni mūk neticamā ātrumā, tiklīdz tuvojas kāda milzu ēna, pateicoties tam, ka dzimtenē Dienvidamerikā lielākais urkšķīšu ienaidnieks ir lielie putni. Taču savs risinājums tika atrasts arī šai problēmai – būrim tiek noņemta režģainā daļa, kas tiek ielikta zālē, tiek uzlikts virsū ķieģelis, un Urkšķītis var justies drošībā un gardumu leiputrijā.

"Jaukākais ir tas, ka šis dzīvnieciņš tiešām ar tevi sarunājas," Evelīna saka. "Viņš atsaucas uz visu ko. It īpaši liela sajūsma tiek izrādīta tad, kad tuvojos plauktiņam, kur tiek turēta Urkšķīša pārtika."

Tāpat mazais panks apmierināti atsaucas uz glāstu. Tikai neiedomājieties tam pieskarties dibenam! Vismaz Evelīnas jūras cūciņa ir smalka dāma un nepieļauj šādas rupeklības.

Arī ne pārāk interesējošas dāvanas viņa māk pieņemt cienīgi. "Ziemassvētku vecītis bija atnesis Urkšķītim dāvanas – speciālas konfektes ar aveņu un kazeņu garšu," stāsta Evelīna. "Ar gariem zobiem viņa tās arī skrubina... Un vēl Urkšķītis tika pie presēta siena zvaniņa, kas karājas būrī un arī tiek ļoti lēnām skrubināts."

***

Urkšķītis

- Populāri dēvēts par jūras cūciņu, Evelīnas ģimenē šis dzīvnieciņš ir tikai un vienīgi Urkšķītis, kas apzīmē ne tikai vārdu, tāpēc tikpat labi rakstāms ar mazo burtu

- Līdz šim lielākais Urkšķīša sagādātais pārsteigums bija divu bērnu piedzemdēšana neilgi pēc ievākšanās jaunajā ģimenē

- Lai arī pēc izskata pancīga, šī jūras cūciņa ir gana smalka un īpaši necieš, ja kāds aiztiek viņas pēcpusi

- Mīļākā delikatese – pieneņlapas, bet pielīst gribētāji var izlīdzēties arī ar rožlapām

- Izdomājusi pati savu dzīvesvietas teritoriju un pārējo platību mājās ignorē

***

Speciālista komentārs

Evelīna jautā: "Vai taisnība, ka jūras cūciņas var saindēties no veikalā pirktiem dārzeņiem, kas, iespējams, ir apmigloti ar ķimikālijām?"

Rīgas Zooloģiskā dārza veterinārās ambulances veterinārārste Māra Čavare atbild:

"Mums ir bijis gadījums, kad jūras cūciņa bija saindējusies ar gurķu mizām. Pavasarī cilvēki bija ēduši mizotus gurķus un mizas iedevuši dzīvnieciņam. Jāņem vērā, ka šie mazie radījumi ir daudz jutīgāki nekā mēs, tāpēc jābūt uzmanīgākiem. Letāli gan šāda rīcība nevar beigties, taču saindēšanās notika, un tad dzīvnieciņam tika izrakstītas speciālas zāles. Tāpēc, ja saimnieki ievēro, ka jūras cūciņai ir caureja, tā izskatās sagurusi un tāda kā uzpūtusies, noteikti vajadzētu dzīvnieciņu vest pie veterinārārsta. Izskaidrojums ir arī tāds, ka šīm mazajām radībām ir garš gremošanas trakts un līdz ar to ir salīdzinoši lēnāka izvade no organisma. Citu līdzīgu gadījumu gan mūsu praksē nav bijis, un neesmu dzirdējusi, ka jūras cūciņa būtu saindējusies, piemēram, ar salātlapām.

Uz augšu