Vakcinācija — jā vai nē...

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: No arhīva

Ik sezona sākas ar aicinājumiem vakcinēties pret gripu, pret ērču encefalītu vai hepatītu; tirgū drīz būs pieejamas pretvēža vakcīnas; top potes pret smēķēšanu un aptaukošanos. Latvijā oficiālā medicīna apgalvo, ka vakcīnas ir absolūti drošas. Daļa sabiedrības to apšauba, norādot uz smagajām blaknēm. Ko tad īsti darīt – potēties vai nepotēties?

PAR vakcinēšanos

Baiba Rozentāle, Latvijas Infektoloģijas centra direktore: «Vakcīnas, tāpat kā antibiotiku izgudrošana, ir uzskatāmas par 20. gs. nozīmīgāko medicīnas sasniegumu.»

1. Izslimojot infekcijas slimību, veidojas dabīgā imunitāte. Tādu pašu organisma reakciju var panākt vakcinējoties. Organismā ievada mikroba daļu (mākslīgi vai dabīgi novājinātu, arī – inaktivētu jeb nedzīvu) un tādējādi iegūst kontrolējamu procesu. Rezultāts ir mākslīgi veidota imunitāte, kas neizraisa slimību, nebojā šūnas vai orgānus.

2. Nav klīniski pierādīts, ka alerģijas, nervu sistēmas darbības traucējumi, autisms vai uzmanības deficīta sindroms būtu vakcīnu izraisīta blakusparādība. Daudz vairāk organismu alerģizē pārspīlēta sadzīves ķīmijas izmantošana, gatavās bērnu pārtikas lietošana, baktericīdo tīrīšanas līdzekļu, piemēram, antibakteriālo ziepju, lietošana.

3. Paaugstināta temperatūra ir reakcija nevis uz ievadīto mikrobu, bet palīgvielām (stabilizatoriem, neitralizētājiem u.c). Uzskata, ka kvalitatīva vakcīna ir tāda, uz kuru tikai vienam cilvēkam no simta ir kāda reakcija.

4. Lai bērnam veidotos imunitāte, Latvijā ir ļoti blīvs vakcinēšanās kalendārs. Tā mērķis ir radīt mākslīgo imunitāti līdz 7–8 mēnešu vecumam, kad izsīkst no mātes saņemtās antivielas. Vecākiem nebūtu jāapšauba mediķu ieteikumi vakcinēties.

5. Latvijas imunizācijas kalendārs ir piemērots Rietumeiropas standartiem. Uzsvars ir uz profilaksi.

6. Vakcīnas ir viens no pārbaudītākajiem medicīnas produktiem. Tās pēta 3–5 gadus. Eiropā visas vakcīnas ir reģistrētas gan vietējā valsts zāļu reģistrā, gan ES Centrālajā reģistrā Londonā. ASV vakcīnas uzrauga stingrais Zāļu un pārtikas administrācijas institūts.

7. Pateicoties masveida vakcinācijai, izskaustas smagas bērnu saslimšanas. Eiropa un Ziemeļamerika ir no poliomielīta brīvas zonas, bet Āfrikā joprojām plosās šī slimība. Piemēram, Lielbritānijas un Ziemeļvalstu pieredze rāda, ka, izņemot no potēšanas kalendāra vakcīnu pret garo klepu, sabiedrībā strauji pieauga saslimušo skaits. Lai ar potēšanu ierobežotu saslimšanu, bija nepieciešami pieci gadi!

PRET vakcināciju

Inguna Vecvagare, homeopāte: «Vakcinācija nav slikta, ja tā spēj pasargāt cilvēku no saslimšanas. Tomēr bērnu vakcinācijas shēmu pirmajā dzīves gadā uzskatu par bezatbildīgu un neracionālu. Tiek potēti arī tie bērni, kas ir slimi un novārdzināti. Tas izraisa hroniskas saslimšanas, alerģijas un citas smagas komplikācijas.»

1. Bērnu infekciju slimību bīstamība ir pārspīlēta. Šīs kaites pastāv, lai organisms labāk piemērotos apkārtējai videi un «augtu».

2. Ideāli būtu, ja pirms vakcinēšanas tiktu veiktas analīzes, noteiktas antivielas asinīs un izlemts, vai konkrēto cilvēku ir nepieciešams potēt.

3. Ārsti komplikācijas nesaista ar vakcīnām un neinformē par tām vecākus. Oficiālais viedoklis – vakcīnas ir nekaitīgas, tāpēc veselības kartēs nemaz neparādās informācija, ka bērnam ir bijušas problēmas. Ministru kabineta «Vakcinācijas noteikumi» nosaka, ka vecāki ir jābrīdina par iespējamajām sekām un viņiem ir iespēja no obligātajām vakcīnām atteikties. Realitātē tā nav – vecāki savas tiesības nezina, bet tie, kas no potēm atsakās, saskaras ar nelabvēlīgu attieksmi no medicīniskā personāla puses.

4. Jāpārskata vakcinēšanas sistēma kopumā un jāpiemēro tā individuāli katram. Ieteiktu nevakcinēt bērnu uzreiz pēc piedzimšanas, jo pat pieredzējis ārsts dzemdību zālē nevar pilnībā novērtēt jaundzimušā iespējamās veselības problēmas. Piemērotāks laiks vakcinācijas uzsākšanai būtu pēc gada vai arī kad bērns beidz ēst mātes pienu (bet ne agrāk kā 6 mēnešos).

5. Vecākiem vajadzētu konsultēties ar pieredzējušiem ārstiem un izlemt, kuras no potēm būtu neatliekamas, kuras var pagaidīt.

6. Vakcinācija nedrīkst būt pamatota ar valsts ekonomiskajām interesēm. Primārām ir jābūt indivīda interesēm, kuras šobrīd tiek ignorētas. Plānots ieviest vējbaku poti, kas arī ir ekonomisks aprēķins, nevis rūpes par veselību.

7. Alerģiskas reakcijas un smagas saslimšanas (piemēram, pneimonijas) ir konstatētas pieaugušajiem cilvēkiem pēc tam, kad viņiem vienlaikus ir iepotētas B hepatīta un gripas vakcīnas vai arī veikta tikai gripas vakcīna, neņemot vērā veselības stāvokli.

Iespējamās komplikācijas

  • vietēja smaguma reakcija: limfodenīts; tūska vakcīnas ievadīšanas vietā vai tuvākajā locītavā;
  • alerģiskas reakcijas (nātrene, citas ādas reakcijas; sēcoša, apgrūtināta elpošana); vājums; asinsrites traucējumi; ķermeņa temperatūras paaugstināšanās;
  • centrālās nervu sistēmas komplikācijas, piemēram, akūta šļauganā paralīze; krampji; encefalīts, meningīts, ilgstoša raudāšana, kliegšana; citas nopietnas komplikācijas, kas var apdraudēt pacienta dzīvību.

Zināšanai

  • Pirmajās dzīves stundās mazulim injicē B hepatīta poti, kas ir ļoti toksiska. Novērots, ka tā paildzina zīdaiņa dzelti, bet ilgākā laika posmā ir lielāks risks saslimt ar multiplo sklerozi un agrīnu cukura diabētu. Pamatota potēšana ir tad, ja bērna māte ir slima ar B hepatītu. Pārējie šīs infekcijas slimības pārnēsāšanas veidi (medicīniskas manipulācijas, izmantojot nesterilus instrumentus, seksuāli kontakti) zīdainim nav aktuāli.
  • Tuberkulozes vakcīna tiek izdarīta pirmajās dzīves dienās. Tā var izraisīt osteomielītu (kaulu sistēmas saslimšana), limfātiskās sistēmas problēmas (ausu iekaisumus), limfadenītus. Pasaulē no šīs vakcīnas pamazām atsakās jau kopš 90. gadu beigām vai arī potē bērnus 5-6 gadu vecumā. Īpaši alerģiska vakcīna.
  • Kompleksā vakcīna, ko veic pirmajā dzīves gadā, mēdz izraisīt dažāda smaguma komplikācijas: augstu temperatūru, neiroloģiskas reakcijas (nepārtraukta kliegšana, vaidēšana), alerģiskas ādas reakcijas, limfmezglu iekaisumus.
  • Nevajadzētu vakcinēt nesen izslimojušus bērnus; ja ir kaut nedaudz paaugstināta temperatūra; ja bijusi smaga reakcija uz iepriekšējo poti.
  • Alerģiska ādas reakcija, kas uz laiku apārstēta ar hormonpreparātiem, ir uzskatāma par zīmi, ka bērns nav gatavs potei.
  • Jāpārdomā, vai ir citas alternatīvas, un jāuztver vakcīna kā nopietns medikaments, kam var būt blakusparādības.
  • Vecākiem pašiem ir jāinteresējas un jāizvērtē vakcīnu nepieciešamība, jo pirmkārt viņi paši ir atbildīgi par sava bērna veselību.

Personīgā pieredze

Una Gavare, 2, 4 un 6 gadus vecu meitu mamma: «Meitas vakcinējām pēc gada vecuma. Ir izpotēta stingumkrampju un difterijas pote. Nesen vakcinēju arī pret ērcēm, bet tas vairāk bija manu baiļu dēļ no šīs slimības, ne racionāli apsvērumi.

Lēmumu nevakcinēt bērnus uzreiz pēc dzimšanas pieņēmu, aprunājoties ar mediķiem un izlasot informāciju, ka bērniem ir smagas komplikācijas un pat nāves gadījumi – īpaši pēc 3. potes, kad organisms vairs neiztur slodzi.Tagad visi bērni iet bērnudārzā, un sliktu attieksmi nejūtu. Dažreiz paklepo un paslimo, bet alerģiju nav, un veselība ir normāla.»

Pasaulē

1998. gadā Francijas Veselības ministrija saņēma ziņojumus, ka valsts skolās pēc B hepatīta vakcinācijas kampaņas bērniem ir sākušās masveida neiroloģiskas un imūnsistēmas darbības problēmas. Gandrīz 600 vakcinētajiem skolēniem tika konstatēti simptomi, kas atgādināja multiplās sklerozes izpausmes. Kamēr valsts meklēja vainīgo, iedzīvotāji uzsāka 15 000 tiesu procesu.

Tā paša gada rudenī Amerikas Reimatoloģijas koledžas gadskārtējā sēdē mediķi apliecināja B hepatīta vakcīnas saistību ar autoimūnām reimatoīdām saslimšanām, piemēram, vilkēdi un reimatoīdo artrītu.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu