Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ilggadējai kinoloģei un suņu audzētājai Ingrīdai Cīrulei jau gandrīz piecus gadus reizēm pa pagalmu soli solī ar dažādu šķirņu suņiem skraida arī pundurcūka Lola. Bērnībā un arī jaunās paaudzes auklēšanas laikā cūciņa mitinājās mājā, bet pieaugot dienas vada personīgā mītnē pagalmā. Reizēm iznāk izskrieties vai sevi parādīt kādam ciemiņam, jo jau kopš mazotnes Lola radusi grozīties sabiedrībā gan dzīvnieku izstādēs, gan prožektoru gaismā vai vienkārši sniedzot intervijas.
Racējas dotības
"Bieži vien cilvēki, ņemot kādu mājdzīvnieku, neuztver viņu kā pilntiesīgu ģimenes locekli. Iesaku visiem, pirms kādu dzīvu radību iegādāties, būt informētiem par tā turēšanas iespējām," uzsver Ingrīda Cīrule. Un, piemēram, minicūciņas nākamajiem saimniekiem būtu jāzina – tai piemīt racējas dotības. Viņa kā privātdetektīvs raksies zem paklājiem, ar jutīgo degunu (cūkai piemīt smalkāka oža nekā sunim) dzīvnieks apostīs un izokšķerēs visu grīdu, atradīs vismazākās spraudziņas.
Arī pagalmā viņa lēnām un nesteidzīgi, bet kā pieredzējis sapieris pārlūkos visas bedrītes un zāļu kumšķīšus. Un kas meklē, tas atrod. Arī cūciņa atrod gan zīles, gan mežābolus, gan sīkus zariņus un citas viņai noderīgas un ēdamas lietas. Dzīvo pēc principa: ēdamā netrūkst, atliek tikai rakt! Un, arī liekoties uz guļu, labi noder rakšanas instinkts, lai līdz ausīm ieraktos sienā.
Suniskās manieres cūciskā izpausmē
Minicūciņas mēdz atdarināt dzīvniekus, kurus redz ikdienā vaigu vaigā. Un tā apķērīgā Lola, no bērna kājas augusi kopā ar Ingrīdas Cīrules suņiem un kucēniem, aizguvusi to manieres. Durvis viņa taisa vaļā, pa tām iebelžot ar šņukuru. Pret svešiem viņa nav pārāk vaļsirdīga, drīzāk majestātiski atturīga. Protams, Lolai nav nekas personīgs pret ciemiņiem, tomēr, svešiniekam tuvojoties, spalva uz kumbra saceļas gaisā. Un visamizantāko sunisko Lolas izturēšanos Cīruļu ģimene piedzīvoja, kad dēls vēlējās piekārtot cūciņas un viņas bērneļu midziņu. Pēkšņi no guļas vietas atskanēja divi nepārprotami suniski rējieni. Apkārtējie sastinga pārsteigumā, kam sekoja skaļi smiekli.
Cūciņai toties nav raksturīgs suniskais azarts un kustīgums. Viņa visu pārdomā lēnā garā un tad rīkojas. Lola savā mūža nekādus īpašos pigorus nav izstrādājusi. Vienmēr bijusi mierīga un labi audzināta. Varbūt raksturu ietekmējusi arī dzīvnieka dižciltīgā izcelsme. Kā nekā viņa nākusi no Vācijas audzētavas. Dzīvojot mājā, Lola vienmēr savas vajadzības nokārtojusi kastītē. Šajā ziņā dzīvnieks ir kārtīguma kalngals.
Neskati cūku no cepures
Kaut Lola ir nopietna un nosvērta, viņai ir arī azartiska daba. Dzīvniekam piemīt cūkai neraksturīgas iezīmes: solīdums un azartiskums. Ikdienā un kā māmiņa Lola ir ļoti solīda un rūpīga, bērneļus uzmanīdama ar modru aci. Tāpat nesatricināmā mierā, lepni izslietu šņukuru ne vienreiz vien suņu izstādēs un dažādos citos sarīkojumos nomaršējusi garām suņiem, kuri palikuši no brīnumiem pavērtu muti. I. Cīrule uzskata – Lola ir gudrāka par suni. Tāpat izbrīna tik mierīgas un it kā smagnējas būtnes veiklība. Saimniece domā, ja viņai veselību atļautu, būtu izskolojusi Lolu tādiem pašiem trikiem kā jebkuru šķirnes suni.
I. Cīrule stāsta, ka lasījusi – 80. gados ārzemēs policijā strādājusi Vjetnamas cūka, kura meklēja narkotikas. Radās lielas grūtības, kad dzīvnieku vajadzēja reģistrēt un nezināja, kā nosaukt. Vai tiešām par policijas cūku?
"Svara vērotāju" kandidāte
Cūka (atšķirībā no suņa – gaļēdāja) ir tāpat kā mēs, cilvēki, visēdāja. Taču minicūkām nevar dot visu, jāskatās, ar ko baro. Īpaši vēlams dzīvniekam piedāvāt dārzeņus. Lolai kārums ir nevis kaut kāda izmeklēta barība, bet kaltēta maize. Ja cūka dodas klejojumos, tad līdzīgi meža dzīvniekam vienmēr atrod, ko uzlikt uz kārā zoba. Tā kā dzīvniekam ir laba apetīte, jāskatās, lai nepārbarotu.
Īpaša uzmanība svaram jāpievērš tiem rukšķošajiem mīluļiem, kurus domā vest uz izstādi. Lai mājdzīvnieks ieturētu slaido līniju, vēlams barot bez jau minētajiem dārzeņiem ar augļiem, āboliem, arī maizi.
Draudzība ar citiem mājdzīvniekiem
Minicūciņa pusaudžu vecumā gulēja vienā gultiņā ar vairākiem kaķiem: smagākie apakšā (sivēnteli ieskaitot) un vieglākie pa virsu. Saimniece apgalvo – Lola ar kaķiem satiek kā cimds ar roku.
Arī ar suņiem nav problēmas, nebaidās paiet garām pat bulterjeru plejādei izstādē. Vienīgās problēmas ir satikšana ar medību suņu šķirnes suņiem, īpaši takšiem. Bet arī tad kā ar kuru dzīvnieku. Ja suns kopš mazotnes ir saradis ar sivēnu, iespējams, ka vēlāk labi sapratīsies.
Cūciņu radu saime
Apmēram tikpat ilgi, cik Lola visus apbur Ingrīdas Cīrules mājās, slavas laurus plūc arī viņas vienaudze, Vjetnamas melnā pundurcūka (to svars var sasniegt vidēji 40 kg) Žaklīna. Tā dzīvo "Mazo dzīvnieku dārzā – lauku sētā" zemnieku saimniecībā "Dobuļi". Kā apgalvo saimniecības īpašnieks Varis Ķelpe, ekskursanti parasti palūdzot nofotografēt Žaklīnas fotogēnisko smaidu. Par šādu vecmāmiņas (tā dēvē Žaklīnu) ievērību neapvainojas opītis Ričards un Žaklīnas mazbērni Cēzars un Kleopatra. V. Ķelpe pundurcūkas raksturo kā ziņkārīgus mīļdzīvniekus, kas ātri iegaumē komandas un nav turami dzīvoklī. Piemērotākā vieta cūciņai ir neapsildīta telpa privātmājā vai lauku sētā, jo dzīvnieks aukstā laikā pats piesilda mājvietu. Dzīvnieks var iziet pastaigā pa pagalmu un atgriezties. Vienīgi no viņa jāsargā dārzs, jo cūciņu šņukurs ļoti rūpīgi pārbaudīs katru dēstu vai izaugušo sakni. Taču atliek tikai pasaukt, un cūciņa jau priecīga tipina pie saimnieka.
Ārzemju radinieces
Kad biju braucienā uz Nīderlandi, viesojāmies Holandē vienā no iecienītākajām ģimenes apskatei domātajām lauku fermām, kurā mīt divas Vjetnamas melnās cūkas Juta un Jula. Tās baro divreiz dienā ar speciālām granulām un maizi. Dzīvnieki cauru dienu ganās pa āru, vasaras sezonā ēd zāli. Tās sagaida un pavada apmeklētājus gulšņājot. Kājās pieceļas reti un vēl ar grūtībām. Aplokā pie tām var ieiet, pat nosēsties blakus uz baļķiem, tikai neaiztieciet! Vispirms mazus un lielus dzīvniekmīļus attur abu lielā masa un izteiksmīgi saviebtais šņukurs. Un tikko viņu reto un aso apmatojumu skar kāda glaudītgribētāja roka, no dzīvniekiem atskan skaļa un neapmierināta rukšķēšana. Šādi "uzrunāts", ciemiņš strauji atrauj roku un nožēlo pārdrošo rīcību. Un cūkām miers mājās!
***
UZZIŅA
- Minicūku senči ir Āzijas un Āfrikas savvaļas cūkas no pekaru dzimtas.
- Izplatība pasaulē: ASV, Japāna, Eiropa.
- Pirmos sivēnus ASV pārdeva par 25 000 dolāru, tagad tie maksā ap 700 – 800 eiro.
- Mūža ilgums vidēji 10 – 15 gadi.
- Svars līdz 10 kg.
- Apmatojuma krāsa (pasaulē) – melna, balta, rozā un citas krāsas vai arī vairāku krāsu svītraina, plankumaina un punktaina.
- Racējas dotības
Piemīt racējas dotības. Minicūciņām nav raksturīgs suniskais azarts un kustīgums, taču viņas ir veiklas un var tikt apmācītas uz dažādiem trikiem.