Tas izriet no pirmdien pieņemtā tiesneses Ineses Lauras Zemītes lēmuma noraidīt cietušo pārstāvja Romualda Vonsoviča lūgumu uzaicināt uz tiesu divas papildu lieciniekus - psihiatru, kurš apsekojis Zikovu, pirms viņam izsniegtas atļaujas iegādāties kaujas ieročus, kā arī policijas inspektoru, kurš izsniedzis Zikovam attiecīgās atļaujas.

Vonsovičs, piesakot šādu lūgumu, atzīmēja, ka eksperti ir atzinuši, - dienā, kad tika nogalināts Egle, Zikovs bijis ierobežoti pieskaitāms, taču no šāda slēdziena vēl nevar izdarīt pieņēmumu, ka viņš ir bijis ierobežoti pieskaitāms arī 2009.gada oktobrī, kad apmeklējis ārstus, lai varētu saņemt atļaujas kaujas ieroču iegādei.

No kriminālprocesa materiāliem izriet, ka apsūdzētais prokuratūras inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī bijis ierobežoti pieskaitāms. Zikovam piemītot dažādas īpatnības, tostarp apsūdzētais jūtīgi reaģējot pret to, kā pret viņu izturas citi cilvēki, mēdzot būt aizdomu pilns un egocentrisks, nespējot iztēloties sevi citu cilvēku vietā.

Zikova advokāts Armands Šūmanis, izsakot savu viedokli par Vonsoviča lūgumu, atzina, ka saskaņā ar ekspertu slēdzienu apsūdzētajam personības traucējumi veidojušies jau no bērnības. «Arī man būtu ļoti interesanti zināt, kā mans aizstāvamais var dabūt sešu ieroču atļaujas,» tiesā sacīja advokāts, tomēr viņš uzsvēra, ka šī jautājuma risināšana neattiecas uz izskatāmo krimināllietu.

Arī pats Zikovs tiesā pauda viedokli, ka tam, vai ieroču atļaujas viņam izsniegtas likumīgi, nav sakara ar izskatāmo krimināllietu.

Galu galā tiesa noraidīja Vonsoviča lūgumu par Zikovu apsekojušā psihiatra un ieroču iegādes atļauju izsniegušā policista aicināšanu uz tiesu un nopratināšanu liecinieku statusā. Tiesa savu lēmumu motivēja, norādot, ka «šo liecinieku liecības neattiecas uz pierādāmo priekšmetu konkrētajā apsūdzībā», proti, lietā neesot strīda par to, vai Zikovam pamatoti izsniegtas atļaujas iegādāties kaujas ieročus.

Tiesa šodien arī pārbaudīja kriminālprocesa materiālus un bija gatava uzklausīt paša apsūdzētā Zikova liecības par pagājušā gada 19.februāra notikumiem kinoteātrī, taču apsūdzētais norādīja, ka vispirms vēlas pieteikt dažus lūgumus. Viņa advokāts Šūmanis lūdza tiesu uzaicināt uz lietas izskatīšanu četrus aizstāvības lieciniekus, kuri slepkavības dienā nav bijuši kinoteātrī «Citadele», taču viņi varētu raksturot Zikovu gan kā cilvēku, gan kā juristu, tostarp izstāstot, kā apsūdzētais ikdienā risinājis konfliktsituācijas.

Tāpat advokāts lūdza atkārtoti uzaicināt uz tiesu liecinieku Georgiju, kurš veica Zikova aizturēšanu kinoteātrī. Šūmanis sacīja, ka vēlas šim lieciniekam uzdot dažus papildu jautājumus, lai varētu izvērtēt, kā notikušais kinoteātrī tiek atspoguļots no konkrētās personas skatupunkta.

Zikovs sava aizstāvja lūgumus uzturēja, un tiesa tos apmierināja. Ņemot vērā minēto, lietas izskatīšanā tika pasludināts pārtraukums līdz 27.marta plkst.10, kad uz tiesu tiks aicināti četri jaunie aizstāvības pieteiktie liecinieki, kā arī iepriekš jau pratinātais apsūdzības liecinieks Georgijs.

Kā ziņots, Zikova lietas izskatīšanu tiesa sāka pagājušā gada 23.novembrī, kad prokurore Jekaterina Kušakova nolasīja apsūdzību un savas liecības sniedza nogalinātā Egles šķirtā sieva, bez tēva palikušās meitenes māte un pārstāve Sandra Saulīte. Kopš tā laika notikušas vēl septiņas tiesas sēdes un nopratināti kopumā 27 liecinieki.

Kā teikts apsūdzībā, kino seansa sākumā Zikovs esot trokšņojis un čaukstinājis konfekšu turzu, tāpēc 1968.gadā dzimušais bankas «Citadele» darbinieks un četru bērnu tēvs Egle, kurš sēdējis rindu zemāk, izrāvis konfekšu turzu Zikovam no rokām un nolicis to zemē.

Filmas beigās Zikovs priekšā sēdošajam Eglem uzlējis no pudeles nelielu daudzumu ūdens. Viss beidzies ar četriem no Zikova ieroča raidītiem šāvieniem, trīs no tiem trāpījuši Egles ķermenī un notikuma vietā viņš miris, liecina apsūdzība.

Pats Zikovs savu vainu prokuratūras celtajā apsūdzībā noliedz, taču vienlaikus atzīst, ka vairāki tur norādītie fakti atbilst patiesībai.

Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības administrācija šajā kriminālprocesā lūgusi piedzīt no Zikova 600 latu kompensāciju. No lietas materiāliem izriet, ka šādu naudas summu valsts kompensācijā izmaksājusi Egles meitai, kura liktenīgajā dienā kopā ar tēvu bija devusies uz kinoteātri.

Kā ziņots, Zikovs tiek apsūdzēts pēc Krimināllikuma 117.panta 3.punkta par slepkavību, ja tā izdarīta vairāku personu dzīvībai bīstamā veidā. Par to var sodīt ar mūža ieslodzījumu vai brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz 20 gadiem, piemērojot policijas kontroli uz laiku līdz trim gadiem un konfiscējot mantu.

2011.gada 19.februārī Rīgā, «Forum Cinemas» kinoteātrī «Citadele», filmas «Melnais gulbis» seansa beigās kinozālē tika nošauts 1968.gadā dzimušais bankas «Citadele» augsta līmeņa darbinieks, četru bērnu tēvs Egle. Tūliņ pēc notikušā aizdomās par šo slepkavību policija aizturēja 1983.gadā dzimušo juristu Zikovu. Vēlāk tiesa kā drošības līdzekli šim vīrietim piemēroja apcietinājumu, kurā viņš atrodas joprojām.

Egle tika nošauts nepilngadīgās meitas acu priekšā pēc tam, kad viņš netālu sēdošajam Zikovam aizrādīja par nepiedienīgi skaļu uzvešanos filmas laikā.

Pēc aculiecinieku stāstītā, Zikovs filmas «Melnais gulbis» seansa laikā uzvedies nepieklājīgi - izteicis skaļus komentārus, čabinājis uzkodu turzu un nekādi nav reaģējis uz pārējo skatītāju aizrādījumiem. Seansa beigās, kad uz ekrāna jau rādīti titri un skatītāji devušies prom, starp Egli un rindu augstāk sēdošo Zikovu notikusi vārdu apmaiņa. Tad Zikovs izvilcis ieroci un vairākas reizes izšāvis Egles virzienā, viņu nogalinot. Citi kino apmeklētāji iespējamo slepkavu aizturējuši un nodevuši policijai.