Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/17/10879186t1h8df2.jpg)
Jaunākais «DNB Latvijas barometra» pētījums, kurā noskaidrots iedzīvotāju viedoklis par galvenajiem mūsu valsts un tās pārstāvju sasniegumiem neatkarības gados, pastarpināti liecina, ka esam sabiedrība, kas augstu vērtē darbošanos valsts pārvaldē un kas ļoti daudz gaida no valsts.
Neatkarīga valsts ir galvenais aizvadīto gadu ieguvums (tā domā 52% respondentu), taču šī pati valsts iedzīvotājiem nav spējusi sniegt pietiekami daudz praktiska labuma. Laikam jau citādāk grūti izskaidrot faktu, ka tikpat augstu kā atgūto neatkarību iedzīvotāji vērtē šķietami nebūtisko, sadzīvisko iespēju brīvi ceļot (52%). Taču šis ieguvums vismaz ir kaut kas praktiski noderīgs, kamēr tādas nepraktiskas un «saimniecībā» grūti izmantojamas lietas kā masu mediju brīvība un ticības brīvība šķiet nozīmīgas tikai 13%, bet Rietumu vērtības un pievienošanās Eiropai – 12% aptaujāto. Diemžēl arī iespēja brīvi nodarboties ar uzņēmējdarbību ir nozīmīga vien 29% pētījuma respondentu.
Izvērtējot nozīmīgākos sasniegumus pēdējā desmitgadē, ar kuriem Latvija var lepoties, priekšroka dota panākumiem sportā un, lai cik paradoksāli pirmajā brīdī nešķistu, – politikā. Visticamāk, ka te minētas jomas, par kurām regulāri informē mediji. Vēl izteiktāk politiķi dominē individuālo sasniegumu jomā – lūgti novērtēt, kuri cilvēki visveiksmīgāk pārstāvējuši Latviju pasaulē, 53% aptaujāto nosaukuši dažādus politiķus, kamēr 39% minējuši sportistus un 38% - mūziķus. Baidos gan, ka Latvijas politiķus pazīst vien retais ārzemnieks, taču no respondentu viedokļa šāda izvēle šķiet gluži likumsakarīga, jo acīmredzot ne jau no sportistiem un mūziķiem var sagaidīt rezultātus, kas uzlabotu iedzīvotāju dzīves līmeni. To, iespējams, var paveikt tikai cilvēki, kas vada valsti, – politiķi. Mums viņi šķiet šādi tādi, ne tie paši kompetentākie, tomēr atrodas, ja tā var teikt, topa pašā virsotnē.
Jāpiebilst, ka starp cilvēkiem, kuri, pēc aptaujāto domām, labi pārstāvējuši Latviju pasaulē, nav neviena uzņēmēja vai kaut vai valsts uzņēmuma vadītāja. Laikam taču arī tad, kad uzņēmēji apgalvo, ka viņi ir tie, kas liek attīstīties ekonomikai un rada jaunas darba vietas, viņi paliek nesadzirdēti. Lielākā daļa sabiedrības ekonomikas attīstību un jaunas darba vietas tomēr piedēvē politiķu panākumiem.
Latvijas iedzīvotāja praktiskais prāts teic, ka ar savu valsti traucē lepoties vispirms jau ikdienas problēmas. Iespējams, ja valsts tās atrisinās, viss būs kārtībā. Īpaši paškritiski neesam, tāpēc savu un līdzpilsoņu mentalitāti, pieticību, tieksmi gausties par likteni vaino vien 29% respondentu. Un var jau teikt, ka mums trūkst vēriena un lielu mērķu, jo, piemēram, sasniegumi zinātnē, izglītībā vai jauna unikāla produkta radīšana iedzīvotāju vairākumam nebūs tas, kas liks pēc 10 gadiem lepoties ar savu valsti, taču drīzāk tas ir reāls skats uz mazas valsts iespējām, un mēs leposimies ar valsti arī tad, ja tā spēs sasniegt tik vien kā labus panākumus ekonomikā. Tā uzskata 60% aptaujāto.