Rīgas apgabaltiesa atsevišķā tiesvedībā izskatījusi krimināllietu pret vienu no 2009.gada 13.janvārī Vecrīgā notikušo grautiņu dalībniekiem - 1990.gadā dzimušo iepriekš sodīto Ivanu Mirahtanovu - un piespriedusi viņam trīs gadu un viena mēneša cietumsodu. Šo sodu gan Mirahtanovs ir pārsūdzējis, tāpēc tas vēl nav stājies spēkā un apsūdzētais patlaban ir uz brīvām kājām.
Apsūdzētais iepriekš bija pazudis un izsludināts meklēšanā, tāpēc viņa lieta tika izdalīta atsevišķā kriminālprocesā. Pēc tam, kad Mirahtanovu atrada, viņam bija jāstājas tiesas priekšā.
Kā aģentūra LETA uzzināja tiesā, jaunais vīrietis tika apsūdzēts pēc Krimināllikuma 225.panta 2.daļas (redakcijā līdz 31.12.2010). Tiesā viņš savu vainu atzina un no aizstāvja atteicās. Lieta tika izskatīta bez pierādījumu pārbaudes.
22.februārī Rīgas apgabaltiesa Mirahtanovu atzina par vainīgu viņam celtajā apsūdzībā un piesprieda cietumsodu uz trim gadiem un vienu mēnesi.
Kā aģentūrai LETA paskaidroja tiesā, likumā paredzētais sods par apsūdzētajam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu ir 3-12 gadi, taču, ņemot vērā, ka viņa darbībās tika konstatēti atbildību pastiprinoši apstākļi - recidīvs un atrašanās alkohola reibumā -, tiesa viņam nevarēja noteikt minimālo soda sankciju, jo likums šādu iespēju neparedz.
Tāpat tiesa no apsūdzētā nolēma piedzīt morālā un materiālā kaitējuma kompensācijas par labu diviem cietušajiem policijas darbiniekiem - vienam 150 latu mantiskā un 50 latu morālā kaitējuma kompensāciju, bet otram - 80 latu mantiskā un 50 latu morālā kaitējuma kompensāciju.
Kompensācijas bija pieteikusi arī Saeima, Rīgas Pašvaldības policijai u.c. Par labu Saeimai tiesa kompensāciju nenoteica, jo parlamenta pieteikumā nebija norādīts, kāda apmēra zaudējumus tai ar savām darbībām radījis tieši Mirahtanovs, savukārt visi pārējie kaitējuma kompensāciju pieteikumi tika noraidīti, jo tiesa nekonstatēja, ka tieši šis apsūdzētais kompensāciju iesniedzējiem ir nodarījis jebkādus zaudējumus.
Apsūdzētais netika apcietināts tiesas zālē. Šonedēļ Mirahtanovs sev nelabvēlīgo spriedumu pārsūdzēja, un pagaidām tas nav stājies spēkā.
Kā aģentūru LETA informēja biedrības «13.janvāris» valdes locekļi, kuri paši arī ir apsūdzēti par dalību 13.janvāra grautiņos, apelācijas sūdzību Mirahtanovam bez maksas esot sagatavojis Neatkarīgais tiesiskās aizsardzības centrs.
Biedrība «13.janvāris» uzskata, ka Mirahtanovs ticis notiesāts «paslepšus un «pa fikso», iespējams, ar viltīgu ziņu». Kā teiks šodien izplatītajā biedrības paziņojumā, iespējams, prokuratūra tīši izvēlējusies izdalīšanai un «fiksai» notiesāšanai personu bez juridiskām zināšanām, ar sliktām latviešu valodas prasmēm, lai to varētu vieglāk ietekmēt un līdz ar to - ātrāk notiesāt.
Mirahtanovam pašam neesot skaidrs viņa lietas izdalīšanas iemesls no pamata kriminālprocesa, jo apsūdzētais neesot izvairījies no izmeklēšanas un bijis tiesībsargājošām iestādēm sasniedzams. Sākumā Mirahtanovs esot saņēmis prokuratūras paziņojumu, kurā viņš bijis minēts kopā ar daudziem citiem apsūdzētajiem, bet vēlāk izrādījies, ka viņa lieta izdalīta atsevišķi.
Biedrība «13.janvāris» uzskata, ka 2009.gada 13.janvāra notikumi vērtējami kā pozitīvs pavērsiens Latvijas attīstībā un ir nākuši Latvijai par labu gan politiskā, gan ekonomiskā ziņā. Bez tam, revolucionāro notikumu cēloņi esot meklējami teju 20 gadus notikušajā valsts izzagšanā, kuras vaininieki arī ir īstenie šo notikumu vaininieki un būtu par to saucami pie atbildības.
«Biedrība vērš sabiedrības uzmanību uz to, ka lietu materiālos skaidri saskatāms politisks pasūtījums klasiskā valdībsargājošo iestāžu izpildījumā: lietās nav neviena cietušā revolucionāro notikumu dalībnieka, lai gan ir neskaitāmas liecības par miesas bojāmu nodarīšanu un pilnvaru pārsniegšanu no policijas darbinieku puses; gandrīz visi liecinieki ir policijas darbinieki; notikumi skatīti šauri, bez vēsturiskā konteksta un cēloņu analīzes,» teikts «13.janvāra» paziņojumā.
LETA jau ziņoja, ka 2009.gada 13.janvārī aptuveni 10 000 cilvēku pulcējās uz protesta akciju Doma laukumā, lai nevardarbīgā veidā pieprasītu Saeimas atlaišanu.
Pēc protesta akcijas Vecrīgā sākās grautiņi - tika izsisti logi vairākām ēkām, tostarp stipri cieta Saeimas nams, tika aplaupīts veikals, kurā tirgoja AS «Latvijas Balzams» produkciju, kā arī cieta muzikālais restorāns «Fīlings». Kā novēroja aģentūra LETA, grautiņos piedalījās vairāki simti jauniešu, no kuriem daudzi bija alkohola reibumā. Šie cilvēki vairākas stundas demolēja Vecrīgu.
Grautiņu laikā tika aizturētas 126 personas, un sadursmēs pie Saeimas ēkas mediķi palīdzību sniedza vairāk nekā 30 cilvēkiem, savukārt slimnīcās ar dažādām traumām tika ievietoti 28 cietušie, bet četri cilvēki no hospitalizācijas atteicās. Tāpat mediķi sniedza palīdzību aizturētajiem sadursmju dalībniekiem, kuri jau bija nogādāti policijas iecirkņos. Nekārtībās cieta arī paši policisti.
Vēlāk prokuratūra par dalību minētajos grautiņos cēla apsūdzības vairāk nekā 70 cilvēkiem. Tā dēvēto 13.janvāra grautiņu pamata krimināllietu prokuratūra Rīgas apgabaltiesai nodeva nesadalītu - pret 68 apsūdzētajiem, taču tiesa šo lietu sadalīja trijās, no kurām pirmā patlaban tiek izskatīta pēc būtības.
