Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10880695t1h1537.jpg)
Svētdien, 25.martā, Latvijas Televīzijas (LTV) 1.kanālā televīzijas pirmizrādi piedzīvos režisores Dzintras Gekas veidotā dokumentālā filma «Maršruts Ķekava-Omskas apgabals 1949», informēja filmas autore.
Filma «Maršruts Ķekava-Omskas apgabals 1949» ir stāstīs par trīs ģimenēm, kas dzīvojušas Ķekavas apkaimē.
Stāts būs par Vildes dzimtu, Ganģu dzimtu un Sējas dzimtu. Tieši caur šo uzvārdu un ģimeņu likteņiem, solīti pa solītim piedāvātā filma skata šo dzimtu vēsturi, iespējamo dzimtas pastāvēšanu, ja nebūtu Molotova-Ribentropa pakta.
1949.gada deportācija ir viens no traģiskākajiem punktiem Latvijas jauno laiku vēsturē. Uz mūža nometināšanu Sibīrijā tika izsūtīti 43 000 cilvēku, viņu vidū 10 000 bērnu un zīdaiņu, vecu un pat no nāves gultas pieceltu cilvēku. Daudzi no deportētajiem mira, citi pavadīja garus un mokošus gadus Sibīrijas ziemeļu apgabalos, necilvēcīgos apstākļos, cīnoties par savu un bērnu dzīvību. Tiem, kam izdevās atgriezties, bija sabeigta veselība, pazaudēts īpašums, pazaudēts jumts virs galvas, cilvēki bija morāli un fiziski sagrauti. Režīms arī pēc tā saucamās atbrīvošanas pret viņiem izturējās ar aizdomām, nedeva iespēju iegūt izglītību, nedeva iespēju veidot karjeru vai izvēlēties dzīvesvietu, klāstīja Geka.
Jau ilgi pirms paša deportāciju datuma tika rūpīgi gatavoti izsūtāmo latviešu ģimeņu saraksti - tas būs redzams arī jaunajā dokumentālajā filmā.
Izsūtamo īpašumi tika nolaupīti un izdalīti kolhoziem un sovhoziem, bet daļu no īpašumiem piesavinājās tie, kas deportācijas veica. Arī tas būs redzams šajā filmā. Par deportāciju veikšanu kopumā, par necilvēcisku noziegumu izpildi 1949.gada genocīda realizētājiem tika piešķirti 75 Sarkanā Karoga ordeņi. No 1949.gada deportētajiem 52% bija zemnieki, bērni un sirmgalvji - 18%, skolēni - 16%.
No 1949.gadā izsūtītajiem bojā gāja 12% jeb 4941 persona.
1949.gada deportācijas savā ziņā bija nežēlīgākas pat par 1941.gada deportācijām, jo katrs ceturtais uz mūžu deportētais bija bērns, bet katrs sestais bija vecāks par 60 gadiem. 1941.gada deportācijas bija mēģinājums nocirst galvu Latvijas inteliģencei, bet 1949.gada deportācijām vajadzēja iznīcināt zemniecību un tieši darbīgākos un čaklākos latviešu zemniekus, no kuriem totalitārais režīms baidījās visvairāk, jo uz tiem balstījās Latvijas brīvvalsts, stāstīja dokumentālās filmas autore.