Kādreizējie «Parex bankas» īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis uzskata, ka valsts savulaik viņiem ar draudiem un viltu likusi atteikties no atlikušajām bankas kapitāldaļām un pamest amatus tās vadībā, liecina aģentūras LETA iegūtā informācija no prasības pieteikuma materiāliem.
Kā ziņots, savu prasību bijušie bankas īpašnieki vēsuši pret valsti Finanšu ministrijas (FM) personā, «Parex banku», VAS «Latvijas Hipotēku un zemes banka» («Hipotēku banka»), kā arī Privatizācijas aģentūru (PA). Tajā lūgts atzīt par izbeigtiem 2008.gada slēgto ieguldījuma līgumu, ar kuru valsts no viņiem par diviem latiem pārņēma 51% bankas akciju, un tā grozījumus, ar kuriem valsts īpašumā nonāca atlikušās bankas akcijas un kas izslēdza Karginu un Krasovicki no valdes, kā arī paredzēja līdzšinējās padomes pārvēlēšanu ārkārtas akcionāru pilnsapulcē. Tāpat lūgts atzīt par izbeigtiem un spēkā neesošiem vairākus ķīlas līgumus.
Kā izriet no tiesā iesniegto dokumentu kopsavilkuma, Kargins un Krasovickis uzskata, ka globālā finanšu krīze 2008.gada septembrī-oktobrī radīja bankai nopietnas likviditātes problēmas un apdraudēja turpmāk pildīt kapitāla pietiekamības normatīvu.
Latvijas valsts tolaik nebija sagatavojusies globālās finanšu krīzes ietekmei uz Latvijas banku sektoru, un nebija izstrādāta attiecīga normatīvā bāze, tāpēc valsts bijusi spiesta panākt, lai akcionāri ar būtisku ietekmi it kā labprātīgi piekrīt savu akciju bezatlīdzības nodošanai valstij pie pazemojošiem noteikumiem. Šā nodoma īstenošanā valsts pielietoja viltu un spaidus un piespieda akcionārus 2008.gada 2.decembrī parakstīt vienošanos par grozījumiem 2008.gada 10.novembra ieguldījumu līgumā, uzskata prasītāji.
Vienošanās par grozījumiem 2008.gada 10.novembra ieguldījumu līgumā, ko akcionāri bija spiesti parakstīt, atņēma viņiem jebkādas ar banku saistītas tiesības un uzlika nesamērīgus un darījuma patiesajai būtībai neatbilstošus pienākumus. Savukārt draudi izpaudās tādejādi, ka valsts oficiālie pārstāvji (tostarp FM) apgalvoja, ka pretējā gadījumā nekavējoties tiks atprasīti visi Valsts kases un Latvijas Bankas īstermiņa aizdevumi.
Tā rezultātā «Parex banka» tiktu virzīta uz maksātnespēju un lemts par kredītiestādes licences anulēšanu, kā rezultātā bankas vadītāji tiktu saukti pie kriminālatbildības par tīšu bankas novešanu līdz bankrotam, jo, parakstot grozījumus, viņi būtu bankrotu novērsuši, uzskata prasītāji.
Viņu skatījumā, piedraudētais ļaunums nebija mazsvarīgs un akcionāriem bija viss pamats baidīties, ka draudus izpildīs, un viņiem nebija citu iespēju, kā draudus novērst, kā vienīgi padoties, tas ir, parakstīt vienošanos.
LETA jau ziņoja, ka 2008.gada 10.novembra vēlā vakarā toreizējais finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), «Hipotēku bankas» toreizējais prezidents Inesis Feiferis un Kargins parakstīja līgumu, kas paredz «Parex bankas» akciju kontrolpaketes jeb 51% pārņemšanu «Hipotēku bankas» īpašumā.
Par šīm akcijām to līdzšinējiem īpašniekiem Karginam un Krasovickim katram tika samaksāts viens lats.
Vēlāk valsts pārņēma arī pārējās bankas akcijas, un patlaban «Parex» 83,07% akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 13,61% akciju pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai.
2010.gada augustā notika «Parex bankas» labo aktīvu pārēja uz jaunizveidoto «Citadele banku». Kopš tā brīža «Parex banka» darbojas kā risinājuma banka, kuras galvenais uzdevums ir valsts ieguldījumu maksimāla atgūšana noteiktajā termiņā.
