Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10881221t1h4acc.jpg)
No 24.marta līdz 20.maijam mākslas muzeja «Rīgas birža» Lielajā zālē būs aplūkojama izstāde «Fabaržē», kas skatītājiem atklāj «Fabaržē» juvelieru nama radīto priekšmetu daudzveidību un izsmalcinātību, stāstīja «Rīgas biržas» vadītāja Daiga Upeniece.
Izstādē varēs ieraudzīt «Fabaržē» juvelieru nama slavenāko autoru darbus, kas pārsteidz ar savu daudzveidību. Aplūkojamie darbi sniegs ieskatu slavenā Sanktpēterburgas un Maskavas juvelieru nama «Faberžē» darbībā.
«Mūsu mērķis ir izstādē parādīt to, cik izsmalcināti un daudzveidīgi var būt šī juvelieru nama radītie priekšmeti. Izdzirdot «Fabaržē» vārdu, cilvēki jau zina, ka viņus sagaidīs izsmalcinātība. Mums ir liels gods un prieks, ka šādu izstādi varam piedāvāt arī Rīgā, jo «Faberžē» izstādes visbiežāk notiek Eiropas lielākajās metropolēs,» sacīja Upeniece.
Viņa minēja, ka izstādes priekšmeti atklās noteiktu laika posmu Krievijas vēsturē un mākslā. Dažādo priekšmetu dizaina risinājumā izmantota gan renesanses, gotikas un klasicisma ietekme, kas bieži vērojama neparastā savienojumā ar Persijas, Indijas, Ķīnas un Japānas mākslas akcentiem un atsaucēm uz krievu tautas mākslu.
«Rīgas biržas» izstādē eksponēti agrīnie darbi no Gustava Faberžē juvelieru darbnīcas laikiem un viņa dēla Pētera Karla Faberžē veidotie juvelierizstrādājumi, kas ir savas nozares augstākās meistarības paraugi. Vairāki darbi ir slavenā meistara Mihaila Perhina radīti.
Izstāde veidota tikai no unikāliem priekšmetiem, katrs no tiem ir saistīts ar zīmīgu notikumu vai laika posmu firmas «Faberžē» vai Krievijas imperatora ģimenes vēsturē, kā arī raksturo šī juvelieru nama māksliniecisko un tehnisko virtuozitāti.
Eksponātu skaits nav liels, taču aptver iespējami plašu priekšmetu veidu spektru, sākot no pazīstamā zīmola - Lieldienu olas - līdz rotaslietām, galda piederumiem, pulksteņiem, etvijām un citiem aksesuāriem, kas pieskaitāmi «Faberžē» nama ekskluzīvākajiem darinājumiem. Katra darba vēsture saistībā ar kolekciju, no kuras tas nācis, veido savu stāstu, līdz ar to izstāde ir ne tikai vizuāli baudāma, bet sniedz arī apjomīgu informāciju par noteiktu laika posmu Krievijas vēsturē un mākslas stilu ietekmi uz juveliermākslu.
«Fabaržē» eksponēti darbi no Viskrievijas Dekoratīvi lietišķās mākslas muzeja, Valsts vēstures muzeja un A.Fersmana Mineraloģijas muzeja krājuma Krievijā. Tāpat ekspozīciju papildina Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju mākslas kolekcijā esošie juvelieru nama darbi. Savā laikā A.Fersmana kolekcijai darbus atlasījis pats Pēteris Karls Faberžē. Šajā kolekcijā pēc Nikolaja II ģimenes apcietināšanas Pēteris Karls Faberžē pašrocīgi nodevis arī pēdējos, pat vēl nepabeigtos izstrādājumus.
Šī izstāde ir iekļauta Latvijas un Krievijas kultūras ministriju sadarbības programmā 2010.-2012.gadam.
Faberžē dzimtas vēsture ir saistīta ar Baltiju. Gustavs Faberžē (1814-1893), slavenās juvelieru darbnīcas dibinātājs, pēc izceļošanas no Francijas ir dzīvojis Pērnavā un tikai 1842.gadā pārcēlies uz Sanktpēterburgu. Viņš kopā ar dēlu Pēteri Karlu Faberžē (1846-1920) bieži apmeklējis Rīgu, kur abi, katrs savā laikā, satika arī savu nākamo sievu.
Sākoties 1917.gada revolūcijai, Rīga bija tā pilsēta, caur kuru Pēterim Karlam Faberžē izdevās emigrēt uz Eiropu. Vēlāk uz Rīgu pārcēlās dzīvot daži viņa ģimenes locekļi un firmas pārstāvji.
Vēl viena saikne ar Latviju veidojas radošā darba aspektā. «Faberžē» firmā Pēterburgā un Maskavā paraugus sudraba izstrādājumiem zīmējis gleznotājs un grafiķis Jānis Lībergs (1862-1933), kurš izglītību bija ieguvis Štiglica centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā Pēterburgā 1895.gadā, bet no 1901.gada līdz 1903.gadam tur par sīkplastikas formu veidotāju strādājis Teodors Zaļkalns, kurš izgatavoja modeļus nelielām statuetēm, dzīvnieku figūriņām un citiem sīkplastikas izstrādājumiem.