Vāja audzināšana no vecāku puses un atbalsta trūkums sabiedrības atstumtajiem jauniešiem ir galvenais cēlonis, kas izraisīja pagājušā gada grautiņus Lielbritānijā, atzinusi neatkarīgā izmeklēšanas komisija.
Ziņojums: Lielbritānijas grautiņu cēlonis ir jauniešu demoralizācija
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Trešdien publiskotais ziņojums «Grautiņi, kopienas un upuri,» kuru pasūtījusi valdība, notikušajā vaino arī nespēju novērst recidīvus, uzticības trūkumu policijai un vājo izglītības sistēmu.
«Mums jādod ikvienam loma sabiedrībā,» norāda komisijas priekšsēdētāja Dara Singha. «Ja ļaudis nejūt, ka viņam ir iemesli neiekulties nepatikšanās, sekas kopienai var būt postošas.»
«Grautiņu cēloņi ir kompleksi, un nav vienas lietas, kas varētu novērst to atkārtošanos,» uzskata Singha.
Ziņojuma autori aicina valdību un vietējos sociālos dienestus izstrādāt stratēģiju, lai palīdzētu «500 000 aizmirsto ģimeņu izmainīt savas dzīves».
Pēc pagājušā gada vardarbības uzliesmojuma Anglijas pilsētās, kas prasīja piecu cilvēku dzīvības, policija aizturēja 4130 cilvēkus, no kuriem 2577 tika izvirzītas apsūdzības.
Taču tiek lēsts, ka kopumā grautiņos piedalījās līdz pat 15 000 cilvēku. Vairums no viņiem bija vecumā līdz 24 gadiem un mazizglītoti.
Pagājušajā nedēļā kādam 11 gadus vecam zēnam par dalību nekārtībās tika piespriests sešu mēnešu ilgs ieslodzījums. Viņš līdz šim ir jaunākā persona, kas notiesāta par līdzdalību grautiņos.
Ziņojumi autori ierosina sodīt skolas, ja tās nav spējušas skolēnam iemācīt lasīt un rakstīt.
Tomēr parlamenta deputāts Deivids Lammijs, kurš pārstāv opozīcijā esošos leiboristus, uzskata, ka ziņojumā izteiktā skolu kritika ir «nedaudz netaisna».
«Protams, skolās ir problēmas, taču ir tik viegli, kad kaut kas notiek, vainot lielās institūcijas un sacīt, ka skolām jādara vairāk,» norāda Lammijs.
Grautiņi sākās 4.augustā Londonā pēc kāda vīrieša nāves apšaudē ar policiju. Tie strauji pārsviedās arī uz Birmingemu un Mančestru.
Komisijas starpziņojumā, kas tika publicēts novembrī, bija apgalvots, ka sākotnējie grautiņi esot bijusi reakcija uz policijas attieksmi pret marka Dagana nāvi.
Arī trešdien atklātībai dotajā ziņojumā policija aicināta būt atklātākai gadījumos, kad tā pielieto savas pilnvaras apturēt un pārmeklēt cilvēkus.
Ziņojuma autori uzskata, ka ceļot policistu uzvedības kvalitāti sīku incidentu gadījumos tiktu dramatiski uzlabotas policijas attiecības ar vietējām kopienām.
Komisija notikušajā vaino arī patērētāju kultūru, norādot, ka 85% aptaujāto jauniešu esot atzinuši «reklāmu spiedienu», kas liek iegūt savā īpašumā jaunākos produktus.