Interneta portāla «kompromat.lv» žurnālista Leonīda Jākobsona sašaušana var būt saistīta vienīgi ar viņa profesionālo darbību, - šādu viedokli biznesa portālam «Nozare.lv» pauda Aleksandrs Šabanovs, kurš palīdzējis viņam veidot portālu.
Kolēģis Jākobsona sašaušanu saista ar viņa profesionālo darbību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šabanovs minēja vairākas tēmas, ar kurām bija saistīts Jākobsons. Viena no tām ir sabiedrības uzmanības lokā nonākusī Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) e-pasta sarakstes publiskošana. Pēc Šabanova teiktā, Jākobsons arī bija liecinieks krimināllietā, kurā par 25 000 latu kukuļa izspiešanu apsūdzēta Jūrmalas pilsētas prokurore Irina Bogdanova un uzņēmējs Boriss Rjazanskis. Savukārt jaunākā tēma saistīta ar Juriju Kozlovu, kurš tiek turēts aizdomāts par e-pasta sarakstes zādzību Rjazanska interesēs.
Šabanovs teica, ka laiku pa laikam ticies ar Jākobsonu, abi apmainījušies ar informāciju. Pēdējo reizi abi tikušies pēdējo divu nedēļu laikā, un tad nekādas aizdomas vai informāciju par draudiem Jākobsons nav izteicis.
Šodien Šabanovs saņēmis e-pastu no «kompromat.lv» žurnālista, taču arī tajā bijusi vien atsauce uz kādu rakstu.
Šabanovs par to, ka Jākobsons sašauts, uzzināja no «Nozare.lv».
Kā ziņots, Jākobsons sašauts šodien Rīgā, Čaka ielas 47 trepju telpā. Pašlaik cietušais nogādāts Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.
Jākobsons pēdējā laikā nonāca plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā pēc tam, kad portālā «kompromat.lv» tika publicētas Ušakova 2008.gada e-pasta vēstules, kas tika sūtītas toreizējam Krievijas vēstniecības padomniekam Aleksandram Hapilovam. Ušakovs tobrīd bija 9.Saeimas deputāts, savukārt Hapilovs strādāja par Krievijas vēstniecības padomnieku, taču 2009.gadā viņš pameta darbu Latvijā.
Kopumā portāla rīcībā nonākuši «tūkstošiem e-pastu», un tajos esot arī informācija par «Saskaņas centra» reklāmas kampaņām un par to, kurš un par kādiem līdzekļiem tās rīkojis, kā arī cita informācija.
Pēc šo vēstuļu publicēšanas portāls «kompromat.lv» kļuva par hakeru uzbrukuma upuriem. Par to portāla veidotāji vērsās policijā.
Turpretim policija pērn novembrī pēc Ušakova iesnieguma saņemšanas par viņa e-pasta uzlaušanu sāka kriminālprocesu. Izmeklējot šo kriminālprocesu, policija veica kratīšanu portāla «kompromat.lv» pārstāvja Jākobsona dzīvesvietā Rīgā. Kratīšanas laikā tika izņemti vairāki datu nesēji un divi datori. Policisti Jākobsonu uz 48 stundām aizturēja, bet pēc tam atbrīvoja.
Pēc žurnālista aizturēšanas un kratīšanu veikšanas tiesībsargājošajās institūcijās vērsās gan pats Jākobsons, gan Latvijas Žurnālistu asociācija. Pārkāpumus policistu rīcībā neviena iestāde nesaskatīja.
Savukārt grāmatā «Cits ķēķis: zem likumīgā jumta» aprakstīts Rjazanska iesniegums Saeimas Nacionālās drošības komisijai, kurā cita starpā minēts, ka, «vadoties no dažādiem tiešiem un netiešiem pierādījumiem», esot jāsecina, ka portāla «kompromat.lv» pārstāvji, «iespējams, izpilda nelikumīgus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lūgumus par atsevišķu valsts amatpersonu nomelnošanu, kā arī nepatiesu ziņu izplatīšanu par fiziskajām personām».