Portāls: bijusī «Latvenergo» vadība nelegālo naudu centusies pavairot spekulācijās

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Bijušie valsts energokompānijas «Latvenergo» vadītāji Kārlis Miķelsons un Aigars Meļko četrus mēnešus pirms aizturēšanas nodibinājuši firmu «Cell Finance», ar kuras palīdzību mēģinājuši vairot oficiāli nedeklarētus ienākumus, spekulējot vērtspapīru tirgū, atsaucoties uz «Latvenergo» lietā tiesībsargu noklausītām telefonsarunām, raksta portāls «pietiek.com».

Portāls atzīmē, ka riskantais bizness nav izdevies. Kā rāda «Lursoft» datubāzē pieejamais «Cell Finance» finanšu pārskats par 2010.gadu, firmas zaudējumi no valūtas pirkšanas un pārdošanas sasnieguši 344 374 latus.

«Cell Finance» reģistrēta 2010.gada 5.martā, pāris dienas pēc tam, kad «Latvenergo» bija parakstījis daudzmiljonu līgumu par Rīgas TEC-2 rekonstrukciju – darījumu, pār kuru gulst aizdomas par korupciju. Firmas vadībai bijis izraudzīts Oļegs Kovaļovs, kurš 2011.gadā amatu firmā pametis. Gan Miķelsons, gan Meļko «Cell Finance» pamatkapitālā ieguldīja pa 21 000 latu. Abi saskaņā ar deklarētajiem ienākumiem un uzkrājumiem to varēja atļauties, norāda portāls.

Tomēr, lai spekulētu starptautiskajā valūtas tirgū, uz šim mērķim Šveices bankā «Mig Bank» atvērto kontu bijis jāpārskaita lielāki finanšu līdzekļi. «Pietiek» atsaucas uz tā rīcībā esošajām tiesībsargu noklausītajām «Latvenergo» šefu telefonsarunām, kas liecinot, ka, apzinoties, ka viņiem tam nav legāli deklarētu līdzekļu, vismaz daļu no Miķelsona un Meļko «melnās kases» šajā biznesā ar savu vārdu ieguldījis cits šajā lietā aizdomās turētais Andrejs Livanovičs.

13.aprīlī Livanovičs esot zvanījis Kovaļovam, skaidrojot, ka Miķelsons un Meļko nevar savai jaundibinātajai firmai aizdot valūtas spekulācijām nepieciešamos līdzekļus, jo tik lielas summas oficiāli nav deklarējuši, tādēļ ticis apspriests variants, kā «Cell Finance» nepieciešamo aizdevumu varētu saņemt no Livanoviča, raksta portāls.

«Tie dibinātāji, nu, viņi savā vārdā nevar aizdot. Tāpēc, ka viņi var aizdot to, kas ir bijis kādreiz pagātnē oficiāli deklarēts, ja. Respektīvi, man tādā gadījumā kaut kā jākļūst par jūsu uzņēmuma darbinieku. (...) Un tad es visu to summu jums aizdošu kā savus personiskos līdzekļus, jo viņi man ir deklarēti,» vienā no telefonsarunām ar «Cell Finance» valdes priekšsēdētāju esot teicis Livanovičs. Kā vēsta portāls, uz Kovaļova jautājumu, kādēļ šo naudu nevar aizdot abi dibinātāji Miķelsons un Meļko, Livanovičs atbildējis: «Viņiem ir deklarēts, godīgi teikšu, mazāk nekā 500 [000], tur ir tā problēma, Oļeg. Tur ir tā problēma, ka cilvēkiem ne viss ir deklarēts. Tā tas vēsturiski ir veidojies. Bet es esmu sadeklarējis bezgala daudz, līdz ar to tas ir pilnīgs špicka, tas nekas nav, es tādu summu varu izņemt no kabatas un aizdot, visas manas deklarācijas un kontu izraksti tam atbilst.» Nākamajās pāris nedēļās Livanovičs uz «Cell Finance» atvērto kontu Šveices «Mig Bank» ieskaitījis vairākus simtus tūkstošu.

No vēlākajām telefonsarunām starp Livanoviču, Miķelsonu un Meļko portāls secina, ka šo trešās personas aizdoto naudu abi «Latvenergo» vadītāji esot uzskatījuši par savu, arī Livanovičs abiem atskaitījies par darījumiem no «Mig Bank» konta un saskaņojis tālāko rīcību ar līdzekļiem.

Kā raksta portāls, maija otrajā pusē «Latvenergo» šefiem valūtas tirgū esot izdevies gūt pirmo peļņu, un viņu finanšu pārzinātājs Livanovičs esot zvanījis Kovaļovam, nododot Miķelsona jautājumu, vai daļu valūtas operācijās neizmantotās naudas nevarētu noguldīt īslaicīgā depozītā kādā no Latvijas bankām.

20.maija telefonsarunā Livanovičs arī esot pamācījis «Cell Finance» formālo vadītāju, lai viņš ir piesardzīgs, Miķelsonam un Meļko rakstot e-pastus ar redzējumu, kā no «Mig Bank» konta izņemama un sadalāma peļņa, jo tas «Latvenergo» šefus var kompromitēt, raksta «Pietiek». «Darīsim tā – ja tur iet runa par naudas izņemšanu, tad vispirms jūs atsūtiet tikai man, jo, ja tur ir rakstīts, ka nauda tiks izņemta caur Kipras kompāniju un visādi tur mehānismi aprakstīti, tad varbūt visas tās detaļas viņiem nav jāsūta, pietiks, ja mēs mutiski viņiem to izstāstīsim. Viņi var pakautrēties tādus e-pastus savā pasta kastītē glabāt. Viņi, protams, zinās visu un akceptēs, bet viņi gribēs izlikties, ka viņi nesaprot, kāpēc tāds apakšuzņēmējs ir. Jo faktiski, ja mēs to tādā atklātā tekstā aprakstām, tas nozīmē, ka viņi zina, ka notiek kaut kāda izvairīšanās no nodokļu nomaksas, ko viņi, protams, akceptē, ka tā ir pareiza rīcība, bet viņi nevēlas, lai par to ir rakstiski pierādījumi,» esot teicis Livanovičs.

Tomēr drīz Miķelsona un Meļko veiksme valūtas tirgos beigusies, un 28.maijā un 2.jūnijā Meļko satraukts zvanījis Livanovičam: «Klausies, mēs tur smagi esam ielidojuši – mīnus 120 [000]. (...) Klausies, nu vakar atkal mēs pa biksēm esam dabūjuši.»

Pēc portāla ziņām, 3.jūnijā «Cell Finance» neveiksmes vērtspapīru tirgū ar Livanoviču esot apspriedis arī Miķelsons, atzīstot, ka «tas ir augsta riska pasākums».

Kā ziņots, portāls «pietiek.com» jau pirms nedēļas publicēja pirmās telefonsarunas no «Latvenergo» lietas, tāpēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) tika sākta dienesta pārbaude par lietas materiālu iespējamo nopludināšanu.

Jau ziņots, ka «Latvenergo» lietā KNAB par aizdomās turētām atzinis 17 personas, tostarp sešas amatpersonas. Viņu vidū ir arī bijušais AS «Latvenergo» prezidents Miķelsons, kurš tika aizturēts 2010.gada jūnijā, bet tā paša gada augustā tika atbrīvots no apcietinājuma pret 50 000 latu drošības naudu.

Birojs 2010.gada jūnijā saistībā ar «Latvenergo» amatpersonu iespējamām pretlikumīgām darbībām laika posmā no 2006. līdz 2010.gadam sāka kriminālprocesu par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas saistīti ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu jeb naudas atmazgāšanu.

Šajā lietā tika aizturēti Miķelsons, uzņēmuma viceprezidents Meļko un SIA «Energy Consulting» īpašnieks Livanovičs, kuram kopā ar abām «Latvenergo» amatpersonām bijis kopīgs uzņēmums «Innovia», kā arī AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks un viņa vietnieks Andrejs Stalažs, un «Sadales tīkla» Austrumu reģiona tehniskais vadītājs Edgars Vitkovskis.

Uz augšu