Nodibinājums «Dzīvnieku Drauga fonds» neuzņemas vērtēt, vai lācenes Mades nošaušana bija pēdējā iespēja, kā savaldīt dzīvnieku, taču norāda, ka lācene zaudējusi dzīvību tieši cilvēku bezatbildības dēļ.
«Dzīvnieku drauga fonds»: lācene samaksāja ar dzīvību par cilvēku bezatbildību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Paziņojumā medijiem nodibinājuma pārstāvji norāda, ka neņemas vērtēt, vai lēmums nošaut dzīvnieku bijusi «pēdējā iespēja, kā savaldīt pie cilvēkiem pieradušo un cilvēku lutināto dzīvnieku, kas bija nolēmis nepakļauties.»
«Iespējams, tā patiešām bija – mēs gribam ticēt, ka Līgatnes dzīvnieku aprūpētāji izdarīja visu iespējamo, lai saglabātu Mades dzīvību,» teikts paziņojumā.
«Taču visskumjākais šajā stāstā, kas pēkšņi no visas valsts azartiskas sekošanas Mades brīvsolim pērnā gada augustā un sajūsmas pilna atvieglojuma par klausīgo lāci, kas aiz uzticības savai «mammai» un kārumiem pats atcilpoja atpakaļ aplokā, ir izvērties šermuļainā trillerī par bīstamu zvēru, kurš plosa mājdzīvniekus un uzbrūk cilvēkiem, ir tas, ka lācene Made samaksāja ar savu dzīvību par cilvēku bezatbildību. Tieši cilvēki bija atbildīgi par to, lai Mades mājas, kurās viņa bija mīļais, jaukais Līgatnes lācis, ko barot ar kārumiem un pie kura braukt ciemos brīvdienās ar bērniem, būtu tādas, lai viņa nevarētu no tām izkļūt un pārtapt par apdraudējumu tuvāku un tālāku māju iedzīvotājiem. Tieši cilvēkiem pēc pagājušā gada notikumiem bija jāizdara viss iespējamais, lai Madei vairs nekad nevarētu rasties iespēja doties pastaigās pa Līgatnes dabas takām, un viņu nebūtu jānošauj kādas tuvējās mājas pagalmā. Jo tieši cilvēki ir tie, kas Madi padarīja par to, kas viņa bija – zvēru, kurš nebaidās no cilvēkiem un tāpēc var kļūt tiem bīstams».
«Dzīvnieku drauga fonds» pauž cerību, ka līdz brīdim, kad tiks uzbūvēts jauns lāču voljers, nebūs jāuzzina, ka nācies nošaut lāčus Miku un Puiku.
«Lācenei Madei dzīvību neviens vairs neatdos, bet mēs pieprasām tiem, kas uzņēmušies atbildību, izdarīt visu, lai Mikum, Puikam un Ilzītei nebūtu jāpiedzīvo tāds pats liktenis».