Kaupers: Cenšos tieši mājās būt foršāks, nekā ejot ielās

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Lita Krone/LETA

Sabiedrībā cilvēki ir uzmanīgāki un rūpīgāki, satiekot cilvēkus pirmo reizi, tiem tiek izrāda daudz vairāk cieņas un uzmanības nekā mājiniekiem, taču grupas «Prāta vētra» dalībnieks Renārs Kaupers intervijā «SestDienai» atzīst, ka cenšas tieši mājās būt foršāks nekā tad, kad iet ielās. 

Mūziķis neslēpj, ka viņam ģimene ir svarīga. 

«Tas tiešām ir ļoti svarīgi, ka tev ir sava mājiņa, ir sieviņa un bērni. Cita dzīve ir, kad tikai sāc to visu organizēt. Vai dzīvoklis, vai māja, bet tev vajag visu no ledusskapja līdz boileram, taču visu uzreiz nevar dabūt, ir jāraujas, jāņem visi darbi pēc kārtas. Kad pārvācāmies uz Rīgu, strādāju «Radio SWH» un LNT, vadīju pasākumus, diskotēkas, ko tikai nedarīju, lai naudiņas būtu vairāk, lai varētu iekārtot dzīvokli, apģērbt un paēdināt bērnus,» stāsta Kaupers. 

Pēc četru gadu pārtraukuma «Prāta vētra» maijā izdos ne tikai jaunu dziesmu albumu, bet šovasar dosies arī nelielā Latvijas koncerttūrē. Paralēli grupas «Prāta vētra» aktivitātēm Kaupers iesaistās arī citos dažādos projektos, no kuriem daļa ir veltīti bērnu auditorijai. 

Kaupers intervijā min, ka pierunāt iesaistīties aktivitātēs viņu var diezgan ātri un reizēm viņam pat šķiet, ka nevajadzēja atsaukties. Mūziķis radījis dziesmas pilnmetrāžas animācijas filmai par suņu meiteni Loti, kā arī iesaistījies projektā «Joka pēc alfabēts», un šīs aktivitātes viņš pats dēvē par «Renāriņa projektiem». Viņa radītā dziesma Indras Sproģes projektam «Joka pēc alfabēts» strauji kļuva populāra, un tagad dziesma skan arī Latvijas Leļļu teātrī, kur tiek izrādīts iestudējums «Joka pēc alfabēts». 

«Skaties un priecājies. Bet tā tas notiek ar šīm «joka pēc» lietām. «Prāta vētras» gadījumā tā bija ar dziesmu «Lidmašīnas,» ko izdomājām desmit minūtēs pirms klases vakara. Ilgi to nespēlējām. Bet tad Uģis Polis to dzirdēja vienā koncertā un teica: ja ierakstīsiet to tikpat dulli, spēlēšu savā radiostacijā. «Lidmašīnas» kļuva par gada hitu, ko zināja lieli un mazi, latvieši un krievi. Un tas viss bija joka pēc,» vēsta Kaupers. 

Mūziķis uzsver, ka bieži teicis, ka viens no galvenajiem iedvesmas avotiem viņam arī ir bērnības multfilmu mūzika. Tāda tā bāze ielikta, un, kad dzird šīs dziesmas, viņam ir asaras acīs. «Tur tik veiksmīgi salikts pozitīvais ar tādu kā smeldzi. Domāju, tas atstājis lielu iespaidu uz to, kā es rakstu mūziku,» piebilst Kaupers. 

Savā laikā Kaupers pārbaudījis arī savas aktieriskās spējas, grupas «Prāta vētra» sastāvā piedaloties izrādē par Šveiku, gan arī spēlējot Juzika lomu režisora Jāņa Streiča 2000.gada filmā «Vecās pagastmājas mistērija», par kuru mūziķis saņēma arī «Lielā Kristapa» balvu. 

«Pēc šā gada «Lielās Kristapa» ceremonijas skatījos mājās uz savējo un vienkārši nespēju tam noticēt. Nezinu, kādā mistiskā mākonī, burbulī tu atrodies, ka ar tevi notiek tādas lietas un tu to pieņem. Tā bija fantastiska vasara, paldies Jānim Streičam vēl un vēlreiz par to, ka viņš mani uzaicināja. Kolosāla pieredze. Bet tas, ka dabūju Kristapu kā labākais aktieris, šodien man liek brīnīties, kā es toreiz aiz kauna zemē neielīdu. Apkārt profesionāli, lieliski aktieri - diez, kā viņi visi uz mani skatījās? Bet toreiz - neko! Uzlēcu kājās, juhū! Kristaps! Man? Nu, lieliski! Rokasspiedieni, visiem paldies! Acīmredzot tā plūšana, nedomāšana ir ārkārtīgi svarīga. Tas, ka tu esi tas, kas esi. Tagad varbūt tā vairs nevarētu. Tas ir tik vienkārši un reizē tik sarežģīti - būt tādam, kāds esi,» atklāja mūziķis.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu