Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/17/10887108t1h1537.jpg)
Katras pārmaiņas ir izaicinājums, pat ja tās ir pozitīvas. Veselības ministres Ingrīdas Circenes uzsāktais darbs pie obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanas ir pārmaiņas, kas ļaus uzlabot valsts apmaksātās veselības aprūpes sistēmas darbību. Šī raksta mērķis ir radīt izpratni par gaidāmajām pārmaiņām, lai izaicinājums kļūtu par pozitīvu ieguvumu mums visiem līdzīgi kā daudzviet Eiropā.
Pārmaiņu būtība ir obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana. Tās rezultātā valsts apmaksātā neatliekamā medicīniskā palīdzība tiks garantētā pilnīgi visiem iedzīvotājiem, tā kā tas ir šobrīd, taču valsts apmaksātā plānveida veselības aprūpe tiks nodrošināta tikai tām personām, kuras būs iesaistījušās obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā. Līdzdalību šajā sistēmā varēs iegūt ar veselības nodokļa vai nodevas samaksu.
Bērni līdz 18 gadu vecumam, pensionāri, bezdarbnieki, 1. un 2.grupas invalīdi, pilna laika studenti, politiski represētās personas un vēl citas īpaši noteiktās personas automātiski tiks uzskatītas par personām, kuras ir iesaistītas obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā un tātad saņems valsts apmaksāto plānveida veselības aprūpi. Viņu vietā veselības nodokļa iemaksas veiks valsts, lai sociāli neaizsargātajām personām veselības aprūpe tomēr būtu pieejama.
Īpaši ir padomāts par mazu bērnu vecākiem un daudzbērnu ģimenēm. Tiem, kas kopj bērnu vecumā līdz 3 gadiem, un vienam no vecākiem, kuram ir vismaz 3 bērni, no kuriem vismaz viens ir pirmskolas vecumā, iekļaušanās veselības apdrošināšanas sistēmā ir garantēta no valsts puses, pat ja šis vecāks nestrādā.
Valsts apmaksātā veselības aprūpe tiks nodrošināta arī noteiktu diagnožu vai veselības stāvokļa noteikšanai un ārstēšanai, piemēram, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā; tuberkulozes slimniekiem; personām, kas slimo ar psihiskām slimībām; personām ar onkoloģiskām un hematoloģiskām saslimšanām; personām, kas slimo ar cukura diabētu, kā arī personām ar citām īpaši noteiktām diagnozēm. Šo personu veselības stāvokļa vai īpašās diagnozes noteikšana un ārstēšana ir uzskatāma par nozīmīgu visai sabiedrībai.
Tomēr lielāko obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā ietilpstošo personu grupu veidos personas, kuras būs samaksājušas veselības nodokli. Veselības nodoklis kā iezīmēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa tiks uzskatīts par samaksātu tiklīdz būs veikta iedzīvotāju ienākuma nodokļa iemaksa. Medicīnas pakalpojumu grozs neatšķirsies tam cilvēkam, kurš nodokļus nomaksā no minimālās algas un tam, kurš nodokļus nomaksā no lieliem ienākumiem, jo sistēma tiks balstīta uz solidaritātes principu. Šobrīd veselības nodokli ir plānots noteikt 5% apmērā kā daļa no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, tādējādi sasaistot nodokļa maksāšanas faktu ar medicīniskā pakalpojuma saņemšanu, kas cilvēkiem ļaus apzināties savu līdzdalību. Tā ir simboliska summa un, kopumā ņemot, īpaši neietekmēs valdības nodokļu samazināšanas ieceres.
Tāpat obligātajā veselības apdrošināšanas sistēmā varēs iekļauties tās personas, kuras labprātīgi iemaksās noteiktu summu kā valsts nodevu līdzdalībai sistēmā. Šīs summas apmērs varētu tikt noteikts, vadoties no tā, cik liela ir vidējā gada laikā samaksātā veselības nodokļa summa.
Ja nu tomēr kāds neizvēlēsies iesaistīties obligātajā veselības apdrošināšanas sistēmā, tad par veselības aprūpi nepieciešamības gadījumā būs pilnā apmērā jāmaksā pašam. Šādai personai valsts apmaksāta būs tikai neatliekamā palīdzība.
Obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešana, sasaistot veselības nodokļa maksājumus ar valsts apmaksātā veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanu ne tikai ļaus samazināt garās rindas pie ārstiem, samazināt pacientu iemaksas un celt atalgojumu mediķiem, bet arī motivēs cilvēkus maksāt nodokļus no saviem ienākumiem, jo viņi redzēs ieguvumu no valsts uzlabotas apmaksātās plānveida veselības aprūpes.
Saskaņā ar pašreizējiem plāniem izmaiņas veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā varētu notikt nākamgad, tomēr reāli izmaiņas tiktu īstenotas nevis no janvāra, bet gan no jūlija, kad tiek apkopota informācija par nomaksātajiem nodokļiem. Obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanā Veselības ministrija ir atvērta priekšlikumiem un ierosinājumiem, sagaidot tos no katra Latvijas iedzīvotāja.