Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/17/10888977t1hfb9d.jpg)
Lielākajai daļai cilvēku ir nācies veikt būvdarbus vai remontdarbus mitrās telpās – vannas istabās, pirts priekštelpās, dušas telpās, tualetēs vai virtuvēs. Izmantojot visas šīs telpas, lielākā vai mazākā mērā rodas ūdens tvaiki un ūdens noteikti nonāk arī uz grīdas. Maldīgs ir uzskats, ka pietiek tikai izveidot ūdensizturīgu telpas apdares virsējo kārtu, kas pāris nākamo gadu laikā var izraisīt nepatīkamu pārsteigumu – svaigi izremontētajā sienā vai grīdā parādās plaisas, bet sliktākajā gadījumā nolobās krāsa, atlec keramiskās flīzes vai cits seguma materiāls. Lai izvairītos no atkārtotiem apdares darbiem, ir lietderīgi iepazīties ar renovējamo pamatni un virsmas sagatavošanai nepieciešamo izstrādājumu īpašībām. Tā kā viens no populārākajiem šādu telpu virsmas apdares paņēmieniem ir flīzēšana, tad aplūkosim ar to saistītās darba operācijas un nianses, kuras darba pasūtītājam vai veicējam būtu jāievēro.
Pamatne. Ja zemgrīdas klājumā vai sienā ir plaisas vai mazākas iedobes, tas ir jāizlabo un jāizlīdzina. Plaisas, ja nepieciešams, jāpaplašina, visa grīda un sienas ļoti rūpīgi jānotīra no putekļiem un atlekušajiem (sadrupušajiem) slāņiem. Atlekušās krāsas un apmetuma kārtas lielākoties var noņemt ar špakteļlāpstiņu vai skrāpi.
Grunts. Gruntēšanas uzdevums ir nodrošināt, lai nākamās kārtas nenožūtu pārāk ātri un vienlaikus izveidotos spēcīga adhēzija. Ja gruntēšana netiek veikta, absorbējošā pamatne, kad tai uzklāj nākamo kārtu, var no tās pārāk ātri izsūkt ūdeni. Taču pārāk ātra ūdens atdalīšanās neļauj izveidoties vajadzīgajām ķīmiskajām reakcijām, kā rezultātā- apmetums krīt nost no sienas un flīžu līme bez paliek saķeres ar pamatni. Dziļi iesūcošā grunts CT 17 stiprina arī virsmas slāņus. Tā ir paredzēta visām ūdeni uzsūcošām un porainām pamatnēm (cementa un betona virsmas, keramzīta vai gāzbetona bloki, ģipša plāksnes, apmetumi utt.). Pamatnes ūdens uzsūkšanas spēju vienkārši var pārbaudīt, uzpilinot tai nedaudz ūdens. Jā ūdens piles paliek uz virsmas un saglabā savu apaļo formu, grunts ir uzklāta pietiekami. Bet, ja ūdens pile ātri iesūcas sienas vai grīdas virsmā, gruntēšana ir jāatkārto.
Pārdošanā ir arī speciālā adhēzijas grunts CN 94, kas nodrošina adhēziju pat ar glazētu keramikas flīžu, OSB plātņu, ūdensizturīgu finiera un stikla virsmām. Šīs grunts uzdevums ir izveidot saistslāni un balsta slāni uz slīdošām un ūdeni neuzsūcošām virsmām, lai izvairītos no apmetuma vai flīžu līmes notecēšanas.
Izlīdzināšanas kārtas. Lai taupītu laiku, plaisas un padziļinājumus ieteicams piepildīt ar ātri cietējošo montāžas cementu CX 5. Iesācējam būtu ieteicams vienā reizē sajaukt cementu tikai tik daudz, lai pietiktu pāris ķellēm, jo cietēšana sākas jau piecu minūšu laikā. Ja ir nepieciešams, uz visas grīdas ir jāielej izlīdzinoša masa vai jāizveido vajadzīgais slīpums. Mitrām telpām neder jebkurš grīdas maisījums. Tātad arī šeit vajadzētu ievērot ražotāja ieteikumu – vislētākais maisījums nenodrošinās ilglaicīgu adhēziju ar pamatni. Īpaši svarīgi tas ir tad, ja tiek ierīkota grīda ar elektrisko apsildi, kurai ir krasas temperatūras maiņas, un vājāks maisījums nespēj pretoties betona izplešanās ātrumam. Ja zemgrīdas segumā ir izplešanās šuves (piem., sienas malas, sliekšņi, paneļu starpas), tad tās pie ieliešanas ir jāatkārto arī jaunajā segumā. Vēlāk tās jāaizpilda ar silikona, poliuretāna vai «Felxtec» hermētiķi.
Sienu virsmas, kurām nepieciešama izlīdzināšana, ir jāizlīdzina ar rupjo vai smalko špaktelēšanas javu CT 29 un CT 34. Šo javu priekšrocība ir bezputekļu apstrādes process. Uz sienām uzklāto javu izlīdzina ar metāla, plastmasas vai putuplasta rīvdēli 0,5–1,5 stundas pēc javas iestrādes. Iegūtā virsma ir ļoti gluda un spēcīga. Mitrās telpās nedrīkst izmantot javas uz ģipša bāzes. Lai gan tās šķiet lētākas un nepieredzējušai rokai ir vieglāk apstrādājamas, tās mitruma iedarbībā sāk ātri pelēt un var sabojāt visu jau izdarīto darbu. Pie tam vairākums no pelējuma sēnītēm ir kaitīgas veselībai, izraisot pēkšņas alerģiskas reakcijas.
Hidroizolācija. Nākamais darbs ir hidroizolācijas jeb ūdeni atgrūdošā slāņa izveidošana. Daudzi cilvēki ļauj sevi maldināt ar tirgū pieejamo gruntēšanas līdzekļu nosaukumiem, kuri apsola aizsardzību pret ūdeni un mitrumu, lai gan ir paredzēti vienīgi absorbējošo pamatņu piesūcināšanai. Hidroizolācijas masai ir jābūt noturīgai arī pret tekošu ūdeni un tvaiku, kas īpaši daudz rodas virtuvēs, pirts priekštelpās, vannas istabās un dušas telpās. Nedrīkst arī aizmirst mājas spa un telpas ar baseinu. Ja nav uzlikts ūdens aizsargslānis, mitrums piekļūst pamatnei, sabojājot un sadrupinot to un izraisot pelējumu.
Hidroizolācijas kārta (piem., CL 51, CL 50, CR 166) pamatnei tiek uzklāta ar lielu otu vai rullīti un vismaz divās kārtās. Kopā ar pirmo kārtu ir būtiski iestrādāt arī blīvējošo lenti iekšējos un ārējos stūros, kanalizācijas noteku un cauruļu tuvumā, sienas plākšņu savienojumu vietās un virs skrūvēm. Kvalitatīvā blīvējošā lenta (CL 152) ir pietiekami noturīga un elastīga, lai novērstu saplaisāšanas risku hidroizolācijas slānī. Kārtām attiecībā vienai pret otru ir jābūt uzklātām krusteniski, un nožūšanas laiks starp abām kārtām ir apm. divas stundas. Visu hidroizolācijas kārtu nožūšanas laiks parasti nepārsniedz 3,5–4 stundas, un līdz ar to svarīgu darba procesu mitro telpu apdarē var paveikt īsā laika sprīdī.
Līmjavas. Grīdas un sienas bieži tiek noklātas ar keramikas vai klinkera flīzēm praktisku iemeslu dēļ – tās ir viegli kopt, tās ir ļoti izturīgas un grīdas apsildes gadījumā arī ar ļoti labu siltumvadītspēju. Vienlaikus tās savas neelastības dēļ ir ļoti jutīgas pret pamatnes deformācijām. Šīs deformācijas ir jākompensē ar līmjavu, ar kuru flīzes tiek piestiprinātas pamatnei. Ja pamatne ir ar ūdeni apsildāmas grīdas un sienas no ģipškartona plāksnēm, tad svarīgi ir līmēt flīzes ar elastīgo līmjavu CM 12 Elastic. Šādas flīzēšanas javas ir nedaudz dārgākas par universālajām līmjavām. Parasti tiek pieņemts, ka pašas mājas konstrukcijas deformējas tikai nedaudz. Taču, ja pamatnes ir vecas un saplaisājušas, un grīdai tiek izmantota elektriskā apsilde, ja mājas konstrukcijās ir novērojamas lielas deformācijas, kā arī flīzes tiek līmētas tieši uz vecajām glazētajām flīzēm vai arī tiek līmetas dabiskā akmens plāksnes , ir saprātīgi izvēlēties līmjavu CM 17 Super Flexible, kurai ir uzlabota adhēzijas spēja un noturība pret pamatnes deformāciju (izliekšanos). Nedaudz augstākas cenas līmjavas jums uz vairākiem gadiem sniegs drošības sajūtu, ka flīzes neatvienosies no pamatnes. Pats flīžu līmēšanas darbu process ir kļuvis ārkārtīgi vienkāršs, jo «Ceresit» javas ir neslīdošas, stabilas uz vertikālām pamatnēm, un sienu apdares procesā nav vajadzīga balstu izmantošana. Tomēr tam, kurš vēlas veikt flīzēšanas darbus pats, būs jārezervē nedaudz laika un pacietības- kā šuvju atstarpju sakārtošanai, tā arī flīžu rindu nomērīšanai. Tomēr tas nav pārāk sarežģīts darbs, jo mūsdienīgi materiāli ir ļoti parocīgi lietotājam tieši ērtās iestrādes parametru dēļ.
Šuvju pildījumi. Izvēloties šuvju pildījumu, vispirms jāpievērš uzmanība apstākļiem, kādos atrodas flīzējamā virsma. Lētākie šuvju pildījumi bieži nav piemēroti lietošanai āra darbos, kā arī nav pietiekami ūdensizturīgi, lai tie būtu noturīgi lietošanai dušas telpās. Mitrās telpās noteikti flīžu šuves ir jāaizpilda ūdeni atgrūdošu, elastīgu šuvju pildījumu CE 40 Aquastatic. Aizpildot šuves ar šo šuvju pildījumu, šuvju virsma ir ļoti gluda un šuves ķīmiskais sastāvs nodrošina to, ka var redzēt, kā uzkritušās ūdens piles paliek uz tā virsmas kā pērles, nevis iesūcas šuves pildījumā. Ne mazāk svarīga ir arī krāsu noturība. Uz iepakojumiem jāskatās pēc atbilstošas zīmes – Procolor. Izplešanās šuves grīdās un sienās (stūros) jāaizpilda ar sanitārtehnisko silikonu CS 25. «Ceresit» piedāvā visiem šuvju pildījumiem atbilstoša krāsu toņa silikonu. Tā kā šuvju pildījumi un silikoni šādās telpās ilgstoši atrodas siltā un mitrā vidē, tad tiem ir jābūt izturīgiem pret pelējumu, lai šuvju izskats ekspluatācijas laikā nekļūtu neestētisks un nerastos veselības apdraudējuma risks. Izstrādājumi ar paaugstinātu izturību pret pelējumu veikalos ir atzīmēti ar Microprotect logotipu.
FLĪZĒT NAV SAREŽĢĪTI
Flīzētājam iesācējam bez keramikas flīzēm un kvalitatīvas flīžu javas ir nepieciešams arī labs noskaņojums un dažādi palīglīdzekļi. No instrumentiem būs vajadzīgs līmeņrādis, metra mērs, parastais zīmulis, sauja 50 mm garu skrūvju, dēlis ar taisnu malu vai 150 mm plata ģipškartona plāksnes mala, šuvju aukla vai flīžu krustiņi, lāpstiņa ar zobojumu, ķelle, spainis javai, javas maisītājs, flīžu griezējs, flīžu urbis (ar maināmu diametru), šuvju ķelle.
1) Flīzēšanu sāciet ar sienām. Izmēriet sienas augstumu un izdaliet ar flīzes augstumu. Tādā veidā uzzināsiet, cik flīžu rindas sanāk. Neaizmirstiet ierēķināt šuves platumu starp flīzēm. Nomēriet no grīdas aptuveni pus flīzes augstuma tiesu un, izmantojot līmeņrādi, novelciet ar zīmuli horizontālu līniju pa visu flīzējamo virsmu. Tagad horizontāli pie sienas ar skrūvēm piestipriniet dēļus vai ģipškartona plāksnes sloksnes tā, lai to malas paliek uz līnijas. Tādējādi esat izveidojis pirmās flīžu rindas balstu. Ja izmantojat flīžu līmjavu, ar kuru flīzes nenoslīd, balstu var arī nestiprināt un varat vadīties tikai pēc novilktās līnijas.
2) Izmēriet flīžu atrašanās vietu uz horizontālās līnijas tā, lai stūros nepaliktu vesela flīze vai ļoti šaura flīzes strēmele. Atzīmējiet pirmās veselās flīzes atrašanās vietu uz balsta. Mērīšanā un dalīšanā ņemiet vērā izvadu (piem., krāna cauruļu) atrašanās vietas. Ieteicams, lai izvads atrastos vai nu flīzes centrā, vai stūrī.
3) Savas veselības interesēs ir saprātīgi izmantot flīžu javu, kas nerada putekļus (Stop Dust). Vienā reizē sagatavojiet apmēram 5–10 kg javas. Ja esat jau iepraktizējies flīžu līmēšanā, varat sajaukt arī lielāku javas daudzumu. Ir ļoti svarīgi iegaumēt ,- ka flīžu līmēšanai pie sienām jāizmanto minimālais paredzētais ūdens daudzums, bet uz grīdām – maksimālais. Ja nepieciešamais ūdens daudzums ir uz iepakojuma ir norādīts aptuvenais, tad iejauciet javu sienai ar biezāku konsistenci, bet grīdai – šķidrāku (bet ne tekošu!). Noteikti ir jāievēro javas sagatavošanas instrukcijas. Mūsdienīgajām javām pēc sajaukšanas ar ūdeni ir nepieciešama nobriešana, kas atkarībā no javas ilgst 5–15 minūtes. Nobriešanas laikā flīžu javā notiek būtiskas ķīmiskas reakcijas, kas javai nodrošina labas darba parametrus, kā arī spēcīgāku adhēziju starp sienu/grīdu un flīzi. Pēc nobriešanas java ir vēlreiz kārtīgi jāizmaisa.
4) Javas uzklāšanai uz sienas ir vairāki paņēmieni. Iesācējam vieglāk ir uzklāt javu ar ķelli uz zobotas lāpstiņas un tad to uzklāt uz sienas, turot lāpstiņu apmēram 30 grādu leņķī pret sienu. Pēc tam lāpstiņas zobainā puse jāpiespiež pie sienas un, turot 45 grādu leņķī, jāuzklāj java uz flīzējamās virsmas. Vienā piegājienā neuzklājiet pārāk daudz līmjavas. Pirmo flīžu līmēšana rit lēni, un java var sākt izžūt, pirms jūs paspēsiet uz tās uzlikt flīzes.
5) Piespiediet flīzi uzklātajai javai un viegli pakustiniet to virzienā uz sāniem. Pietiek arī ar 0,5 mm lielu pārbīdījumu. Nākamo flīzi uzlieciet blakus iepriekšējai flīzei par 0,5–1 mm tuvāk, nekā bija plānots. Piespiediet flīzi sienai un ar vieglu iebīdīšanu novietojiet to pareizajā vietā. Sekojiet, lai bīdot un spiežot starp sienu un flīzi nepaliktu pārāk maz javas. Lai pārbaudītu, vai piespiežat pareizi, noņemiet no sienas vienu flīzi. Flīzes aizmugurējai virsmai ir jābūt noklātai ar javu 70–80 % apjomā.
6) Novietojiet savās vietās visas pilnā izmēra flīzes un sāciet likt nākamo rindu. Lai izveidotu šuves, starp flīzēm iespiediet šuvju auklu vai krustiņus. Darba gaitā ar līmeņrādi pārbaudiet arī to, vai flīžu plaknes ir taisnas.
7) Kad flīžu līmjava ir tuvojas izstrādes beigām, noņemiet no sienas jau uzklāto javu, kamēr nebūsiet sagatavojuši jaunu līmjavas porciju .
8) Uzlieciet uz sienas visas pilnā izmēra flīzes, atstājot stūrus un cauruļu izvadu vietas pagaidām neflīzētas.
1) Kad veselās flīzes ir uzliktas, sāciet pēc izmēriem piegriezt stūra flīzes un pa vienai līmēt klāt pamatnei. Atsevišķu flīžu gabalu līmēšanai uzklājiet javu uz flīzes aizmugurējās puses. Iekšējos stūros ir jāatstāj apm. 5 mm plata izplešanās šuve, kas vēlāk jāaizpilda ar silikonu vai arī flīžu līmēšanas laikā tur ir jāiestrādā plastmasas profils. Ārējos stūros tiek uzstādīts plastmasas stūra profils. Kā pēdējie ir jānoņem balsta dēļi, skrūvju atveres jāaizpilda ar silikonu un jālīmē apakšējā flīžu rinda.
2) Šuvju auklas un flīžu krustiņus ir saprātīgi noņemt pirms javas pilnīgas sacietēšanas. Pēc tam jāpārbauda visas šuves un flīžu malas, lai uz tiem nebūtu līmjavas atlikumu. Ja nepieciešams, tie jānoņem ar mitru lupatiņu vai, viegli skrāpējot, ar špakteļlāpstiņu.
3) Pirms grīdas flīzēšanas noslēdziet grīdas apsildi un ļaujiet pamatnei atdzist.
4) Grīdas flīzēšanai sagatavojiet nedaudz šķidrāku javu kā sienai. Flīzējot grīdu, javai ir jānosedz vairāk nekā 90 % no flīzes aizmugurējās virsmas.
5) Izmēriet flīžu sadalījumu un sāciet flīzēšanu no kanalizācijas notekas grīdā virzienā uz sienām. Rēķinieties ar to, ka pie sienām flīzes būs jāgriež un tas prasīs laiku. Neaizmirstiet pārbaudīt, vai flīžu plaknes ir taisnas.
6) Sienas un grīdas savienojuma vietā starp flīzēm ir jāpaliek apm. 5 mm platai izplešanās šuvei, kas vēlāk ir jāaizpilda ar silikonu.
7) Flīžu līmjavām, lai tās pilnībā sacietētu un notiktu visas nepieciešamās ķīmiskās reakcijas, ir nepieciešams 6– 48 stundu ilgs laiks, un tikai tad var ķerties pie šuvju aizpildīšanas.
8) Šuvju aizpildīšanai noteikti vajadzētu izmantot ūdeni atgrūdošas (aquastatic) šuvju javas. Piedāvājumā esošie pret pelējumu noturīgie izstrādājumi ir apzīmēti ar «Microprotect“ logotipu kā cementa bāzes šuvju aizpildītāji, tā arī silikoni.
9) Šuvošana ir jāsāk no sienām. Ieteicams uz šo laiku grīdas virsmu nosegt ar plēvi vai celtniecības papi. Īpaši tas ieteicams tādā gadījumā, ja sienas šuvju javas krāsa atšķiras no grīdā izmantojamās.
10) Uzlieciet šuvju pildījumu uz ķelles un ar vienmērīgiem vilcieniem, turot ķelli apm. 30 grādu leņķī, uzklājiet to uz sienas. Ķelles kustībai ir jābūt vērstai no apakšas uz augšu pa diagonāli attiecībā pret šuvēm. Sekojiet, lai java aizpildītu visas šuves, un labāk, ja sākumā tās ir vairāk nekā pārāk maz. Ar pēdējiem vilcieniem noņemiet lieko javu un pārejiet tālāk pie nākamās zonas. Izvairieties no to šuvju aizpildīšanas, kuras vēlāk piepildīsiet ar silikonu.
11) Grīdas šuvju pildījums ir jāsagatavo šķidrāks. Tā uzlikšana ir līdzīga kā sienu šuvošana.
12) Kad šuvju pildījums sāk izžūt, tad ar labi izgrieztu sūkli nomazgājiet lieko javu un izveidojiet sienas šuvēm viegli izliektu formu. Grīdas šuvēm ir jāpaliek vienā līmenī ar flīzēm, lai nodrošinātu vienmērīgāku ūdens plūsmu uz kanalizācijas noteci. Jāizvairās no šuvju mazgāšanas ar pārāk slapju sūkli, jo pastāv risks, ka šuvju java pārāk tiks samitrināta un pigments vai visa java iztecēs ārā no šuves.
13) Kad šuvju java ir sacietējusi, visa sienas un grīdas virsma ir jānoberž ar sausu lupatu un jānoslauka putekļi.
14) Izplešanās šuves starp sienām un grīdu ir jāaizpilda ar silikonu. Šim nolūkam šuve no abām pusēm vēlamajā platumā ir jānorobežo ar krāsošanas līmlenti un šuves pamatnē jāievieto polietilēna aukla, lai izvairītos no silikona saķeres ar šuves pamatni un vēlāko plaisāšanu. Pēc tam šuvē tiek iespiests silikons. Šuve jāapdarina ar ieapaļu silikona izlīdzināšanas lāpstiņu, plastmasas tējkaroti vai ziepjūdenī samitrinātu pirkstu. Pēc tam uzreiz ir jānoņem krāsošanas līmlentes.
15) Kad visas javas ir sacietējušas un telpa ir izmazgāta, varat uzstādīt santehniku. Pievērsiet uzmanību uz to, lai uzstādīšanas laikā izurbtie dībeļu un skrūvju caurumi tiktu aizpildīti ar silikonu – tā tiks saglabāta virsmas noturība pret ūdens iedarbību. Uzmanieties no urbšanas un skrūvēšanas vietās, kur var atrasties ūdenscaurules vai grīdas apsildes kabelis.
NB! Tā kā celtniecības javu un apdares materiālu gadījumā ir jāsaskaras ar ķimikālijām, veicot darbus ir ieteicams nēsāt ādu un matus aizsargājošu apģērbu. Javas sagatavošanas un sajaukšanas laikā vajadzētu izmantot sejas masku un aizsargbrilles.
Galvenās kļūdas, kas tiek pieļautas grīdas flīzēšanā jeb kādēļ flīzes neturas:
1) pamatne nav notīrīta un nogruntēta (ūdens no flīžu javas uzsūcas jau flīzēšanas laikā, nepaspēj notikt ķīmiskās reakcijas);
2) zemgrīdas segums ir pārāk «svaigs» – ievērot grīdas javas ražotāja norādījumus;
3) ir izmantota apsildāmai grīdai nepiemērota java (vāja adhēzija, neliela elastība);
4) līmējot flīzes, grīda tiek padarīta nelīdzena ( ja javā uz flīzes aizmugures ir skaidri saskatāmas ķemmes atstātās strīpas vai arī java ir uzlikta pārāk plānā kārtā). Pamatne pirms flīzēšanas bija jāizlīdzina ar grīdas javu. Flīžu līmjavai pēc flīzes piespiešanas sienai ir jānosedz vismaz 70 % no flīzes aizmugurējās virsmas, bet uz grīdas vismaz 95 %;
5) pārāk daudz ar līmjavu noklāta pamatne un uz tās , pirms flīžu uzklāšanas , ir paspējusi izveidoties garoziņa;
6) šuves starp flīzēm netiek atkārtotas grīdas izplešanās un konstrukciju šuvēs. Ja flīze ar vienu pusi ir pielīmēta uz zemgrīdas klājuma, bet ar otru uz pamatmūra (īpaši bieža kļūda durvju atverēs), tad tā agri vai vēlu nokritīs nost no pamatnes.
*Maksas saturs