Politologi pieļauj, ka Bērziņa demisijas patiesais iemesls nav ebreju īpašumu jautājums

Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes dekāns profesors Juris Rozenvalds uzskata, ka ebreju īpašumu restitūcija drīzāk ir iegansts, nevis iemesls demisijai, lai arī iegansts izvēlēts apzināti, jo tas ir jautājums, par kuru sabiedrībā nav viennozīmīgas attieksmes.

«Īstais cēlonis ir ar sabiedrībā jūtīga jautājuma palīdzību paaugstināt savu ietekmi koalīcijā. Kopš šīs valdības izveidošanas ir redzama «Vienotības» dominance. «Vienotība» jūtas kā vecākais brālis, kamēr Reformu partijai un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) ierādīta jaunāko brāļu vieta. Nacionālā apvienība, manuprāt, mēģina nodemonstrēt, ka viņiem ir savs viedoklis, kas orientēts gan «Vienotībai», gan savam elektorātam. Tas ir mēģinājums parādīt savu stāju, kas viņu elektorātam droši vien ir pietiekami svarīgi,» sacīja Rozenvalds.

Savukārt politoloģe Iveta Kažoka domā, ka īstos iemeslus Bērziņa demisijai varēs redzēt pēc nacionālās apvienības turpmākajām darbībām, jo pašlaik ir vismaz četras versijas, kādēļ Bērziņš paziņoja par demisiju.

Kažoka uzskata, ka pirmā no versijām varētu būt - pārspīlēti saasināta rīcība uz dīvaina iemesla pamata, kas nozīmētu, ka nacionālā apvienība ar koalīcijas partneriem pārrunā restitūcijas jautājumu un nonāk pie kaut kāda risinājuma un viss atgriežas iepriekšējā situācijā. Otrā versija - tas ir varas pārdales mēģinājums.

«Manuprāt, izmantot tik jūtīgus jautājumus varas pārdalei ir zemiski. Es ceru, ka nacionālā apvienība nav šāda veidā rīkojusies, lai iegūtu papildu ministru amatus vai iegūtu vēl kādas citas priekšrocības. Ja apstiprināsies šis variants, tad tā būtu ciniska spēlēšanās ar dziļi jūtīgiem jautājumiem, cerot, ka sabiedrībā pret ebrejiem noskaņojums ir tāds, ka netiks pamanītas varas pārbīdes valdībā vai koalīcijā. Es ceru, ka šī versija neapstiprināsies, vienlaikus, ja nacionālā apvienība pašlaik sāk spiest uz kādām konkrētām pārmaiņām valdībā, šī versija var apstiprināties,» teica Kažoka.

Trešā versiju varētu būt daudz sarežģītāka, proti, Bērziņa nomaiņa varētu būt tikai epizode lielākā spēlē, aiz kuras stāv savtīgas intereses. Kā piemēru šādām interesēm Kažoka minēja «Pasažieru vilciena» iepirkumu. Viņa arī atgādināja par publiski izskanējušajām aizdomām, ka ministrs ir bijis saistīts ar Ventspils mēra Aivara Lemberga interesēm. «Šis solis var būt tikai dūmu aizsegs, lai notiktu kardinālas pārmaiņas valdībā. Ja tas tā ir, tad jau tuvākajās dienās būtu jāredz, vai šī ir tā īstā versija,» sacīja politoloģe.

Kā ceturto versiju politoloģe minēja to, ka tas ir bijis paša Bērziņa lēmums, nevis nacionālās apvienības valdes vai citu vadošo politiķu kolektīvs lēmums par to, ka viņam ir jāatkāpjas. Var pieļaut, ka ir parādījusies kāda neoficiāla informācija, kas Bērziņu diskreditē, bet šis ir veids, kā atbrīvoties no ministra, kuram var sākties reputācijas problēmas.

«Pašlaik man nav kritēriju, pēc kuriem izvēlēties no šīm četrām versijām pašu ticamāko. To parādīs tikai nacionālās apvienības turpmākā rīcība. Demisija, pamatojoties uz nesaskaņām restitūcijas jautājumā, izskatās pārspīlēta un bezatbildīga pret valsts tēlu. Gan vietējā, gan starptautiskā sabiedrība tieslietu ministra demisiju varētu uztvert tā, ka Latvijas ebreju kopienai nepienākas kompensācija par holokausta traģēdiju. Es gribētu ticēt, ka tas ir neapdomīgs Bērziņa mirkļa lēmums. Taču vienlaikus spēkā ir arī visas pārējās versijas,» teica Kažoka.

Kā ziņots, tieslietu ministrs Bērziņš ir paziņojis par demisiju, jo viņam un premjeram esot pārāk atšķirīgi viedokļi par ebreju īpašumu kompensācijas jautājumu, tomēr tas nenozīmējot, ka no valdības aizejot arī visa apvienība VL-TB/LNNK.