Politologi: Citas valdības koalīcijas šobrīd ir gandrīz neiespējamas

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Pie esošās politiskās situācijas un «politiskās matemātikas» citas valdības koalīcijas ir gandrīz neiespējamas, atzina aģentūras LETA aptaujātie politologi.

Sabiedriskās politikas centra «Providus» pētniece Iveta Kažoka pieļauj, ka teorētiski var modelēt vairākus koalīcijas variantus, piemēram, ja sašķeļas «Saskaņas centrs» (SC), daļa no viņiem varētu izveidot koalīciju, kur nav nacionālas apvienības. Viņa netic, ka koalīciju varētu veidot Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), seši neatkarīgie deputāti un daļa no «Vienotības».

«Šīs valdības stabilitātes visfundamentālākais garants ir tas, ka neviens nav spējīgs pašlaik izveidot kādu alternatīvu, kas nediskreditēs kādu no alternatīvā koalīcijā iesaistītajiem politiskajiem spēkiem. Tādēļ es domāju, pat ja nacionālā apvienība pamestu šo koalīciju, šā vai tā, tai nav iespējams izveidot nopietnu alternatīvu, acīmredzot, tā būtu mazākuma valdība. Es neticu, ka koalīciju varētu veidot Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), SC un vēl kāds politiskais spēks. Tas būtu pašnāvnieciski jebkurai no partijām, kas būtu gatava iesaistīties šādā koalīcijā,» sacīja politoloģe.

Viņa atzina, ka kāda ministra demisija sašūpo koalīcijas stabilitāti, tomēr šo koalīciju nav ar ko aizvietot, nediskreditējot iesaistītos politiskos spēkus. Koalīcija ir salīdzinoši stabila un viena politiskā spēka pretenzijas pret citiem neko fundamentāli mainīt nevar, piebilda Kažoka.

Politoloģe norādīja, ka Saeimā būtu cita «matemātika», ja ZZS būtu norobežojusies no Ventspils mēra Aivara Lemberga un SC būtu sadalījies vairākās partijās, tad alternatīvo koalīciju veidošanas iespējas būtu plašākas un būtu grūtāk ko prognozēt. Pašlaik viņa neredz iespēju šai valdībai izveidot kādu alternatīvu.

«Protams, ir iespēja šo valdību gāzt, taču nākamā būtu ļoti līdzīga, ja ne identiska. Teorētiski pastāv iespēja izteikt neuzticību Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) un mēģināt sākt veidot kaut ko jaunu, bet aptuveni tās pašas partijas koalīciju arī veidotu. Ir grūti iedomāties, ka nacionālā apvienība kopā ar SC balso par neuzticēšanos šai valdībai, vienlaikus var pieļaut situāciju, ka opozīcija var kādā no Saeimas ārkārtas sēdēm ierosināt jautājumu par neuzticēšanos valdībai. Tādā gadījumā starplaikā notiks partiju savstarpējās konsultācijas, lai nodrošinātu vairākumu. Tad ir jāskatās pie kādiem kompromisiem partijas nonāk, vai notiek kadru pārmaiņas, kāda pielaidīgāka attieksme pret kādas privātpersonas interesēm, tas būtu labs izskaidrojums, kādēļ ir notikusi tieslietu ministra Gaida Bērziņa (VL-TB/LNNK) demisija.

Arī Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes dekāns profesors Juris Rozenvalds uzskata, ka, ņemot vērā diskusijas pirms un pēc referenduma, SC iekļaušana valdībā ir izslēgta. Vienīgais variants ir ZZS, taču tad nav skaidrs, kā veidosies ZZS un Reformu partijas (RP) attiecības, vai RP paliks valdībā.

Rozenvalds uzskata, ka pašlaik koalīciju veidojošie trīs politiskie spēki nav ieinteresēti izjaukt esošo kombināciju, vienīgais, kas interesē nacionālo apvienību, ir lielāka teikšana, tad var runāt par tirgu ap ministru posteņiem, bet tas ir jāprasa pašiem politiķiem, piebilda politologs.

Kā ziņots, tieslietu ministrs Bērziņš ir paziņojis par demisiju, jo viņam un premjeram esot pārāk atšķirīgi viedokļi par ebreju īpašumu kompensācijas jautājumu, tomēr tas nenozīmējot, ka no valdības aizejot arī visa apvienība VL-TB/LNNK.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu