Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10890272t1h61bf.jpg)
Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) šā gada otrajā kultūras projektu konkursā finansiāli atbalstījis dokumentālās filmas «Dokumentālists» DVD izdošanu.
Dokumentālās filmas DVD izdošanai SIA «Vides filmu studijai» projektu konkursā piešķirti 500 lati.
Režisoru Ivara Zviedra un Ineses Kļavas veidotā filma «Dokumentālists» savu pirmizrādi piedzīvoja šā gada aprīlī nacionālā filmu festivāla «Lielais Kristaps» laikā. Filmu atzinīgi novērtējuši gan skatītāji, gan arī kino kritiķi. Tāpat dokumentālā filma festivālā ieguva uzvaru un balvu nominācijā «Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma», kā arī saņēma portāla «Delfi» specbalvu.
Pirmā mēneša laikā Rīgas kinoteātros filmu bija noskatījušies aptuveni 4000 skatītāju. Kā aģentūrai LETA pauda filmas producente Aija Bērziņa, priekš dokumentālās filmas šāds skatītāju skaits ir ļoti labs. Šī dokumentālā filma savu popularitāti skatītāju vidū iemantojusi, pateicoties filmas stāstam.
«Dokumentālists» tiek dēvēta par pēdējo divarpus gadu labāko latviešu pilnmetrāžas dokumentālo filmu. Filmā ir tikai viena darbības vieta un tikai divas darbojošās personas - viņš un viņa. Viņš ir pats filmas režisors un operators Ivars Zviedris, viņa ir dziedniece Inta, par kuru Zviedris gribētu uzņemt filmu, taču dziedniece par šo ideju nav sajūsmā. Rezultāts ir saspringta attiecību veidošanās visas filmas garumā, emociju uzplūdi un atplūdi, strīdi un salabšana gluži kā ikviena pāra attiecībās. Un fināls ir negaidīts, lai gan likumsakarīgs.
Taču filmai ir arī otrs, dziļāks slānis - ar apstulbinoši vienkāršiem jautājumiem Inta liek domāt par kinodokumentālista profesiju, par kuru viņas viedoklis nebūt nav glaimojošs. Turklāt kadrā bieži un jēgpilni apspēlēta kinokameras fiziskā klātbūtne, kas ir gluži atšķirīgi no ierastajiem dokumentālistu paņēmieniem, kuros pieņemts izlikties, ka kinokameras vispār nav.
Zviedris dokumentālā kino režijā debitējis 1999.gadā, un kopš tā laika viņš ir režisējis vairāk nekā desmit dokumentālo filmu, strādā arī kā operators un producents. 2009.gada nacionālajā filmu festivālā «Lielais Kristaps» Zviedra iepriekšējā filma «Bēgums», kas vēsta par Latvijas viesstrādniekiem Īrijā, arī tika izvirzīta balvai nominācijās «Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma» un «Labākais dokumentālā kino režisors».
Zviedra «Bēgums» bija «Lielā Kristapa 2009» atklāšanas filma un saņēma balvu kā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma.