«Apollo» speciālreportāža no Černobiļas: nāves zonas intriga

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Apollo

Vieta, kur pirms 26 gadiem notika nopietnākā kodolkatastrofa pasaules vēsturē, arvien vairāk pievelk tūristus. Lai arī vietējie bez liekas vajadzības tur savu degunu nebāž, šķiet, intriģētajiem ārzemniekiem nāves zona ir tīri pa prātam. Uz Černobiļas aizliegto zonu devās arī portāls «Apollo».

Černobiļas atomelektrostacija (AES), kur 1986.gada 26.aprīlī neveiksmīga izmēģinājuma rezultātā nogranda sprādziens, pēdējos gados kļuvusi par intriģējošu mērķi tiem, kuru izpratne par labu ceļojumu neapstājas pie All Inclusive*.

Vienas dienas tūres uz aizliegto 30 kilometru zonu – Černobiļu, Pripjatu un pašu «vaininieku» – Černobiļas AES ceturto reaktoru, piedāvā vairākas Ukrainas tūrisma kompānijas. Ekskursija vienam cilvēkam laikā, kad Ukrainā notiek Eiropas futbola čempionāts, maksā aptuveni 200 dolārus, savukārt «nesezonā» tur tikt var krietni lētāk.

Ekskursija sākas Kijevā. Plkst.8.45 iepriekš norunātā vietā Kijevas centrā sanāk Černobiļas vilinātie. Par desmit dolāriem noīrētā dzeltenā ierīce – Geigera skaitītājs, ar kuru mēra radiācijas fonu, nevienam vien liek iedegties acīm. Kamēr gidi veic pārējo ceļotāju reģistrāciju, pilsētas centrā uz nebēdu tiek mērīts radiācijas fons – no 0,12 līdz 0,16 mikrozīvertiem stundā, saka dzeltenā ierīce.

Tūrisma kompānijas darbinieki pārbauda pasi, atzīmē sarakstā, iekasē samaksu par ekskursiju un plkst.9 iesēdina autobusā.

Noteikumi visiem jau zināmi: nekādu šortu un kreklu ar īsām piedurknēm, nekādu sandaļu. Smēķēt nedrīkst, arī dzert un lietot narkotikas nē. Pārvietošanās notiek ekskursijas vadītāja pavadībā. Pa zāli staigāt nedrīkst. Visu, ko sirds kāro, fotografēt nedrīkst – tas gan vairāk attiecas uz pašu AES. Gida norādes šajā ekskursijā ir kā likums.

134 kilometru garā ceļa laikā gids Sergejs, neliela auguma drukns ukrainis, informē par noteikumiem, parāda filmu, atbild uz jautājumiem un izklāsta faktus. Mierina, ka saņemtās radiācijas deva nebūs bīstama, un, lidojot ar lidmašīnu, radiācijas esot vairāk. Pēc ekskursijas Sergejs iesaka profilaksei iedzert 100 gramus šņabja. «Šī ir tā reize, kad patiešām drīkst,» saka Sergejs. Bez jokiem.

Pirms iebraukšanas 30 kilometru zonā, kontroles punkta «Ditjatki» no tūristu fotokamerām nogurušie robežsargi pārbauda dokumentus: «Paldies, viss kārtībā. Brauciet iekšā.»

Sergejs stāsta, ka šobrīd šeit dzīvo un strādā ap 3000 cilvēku – tehniskie darbinieki, medicīnas personāls, ugunsdzēsēji, ēdnīcas darbinieki, ceļu mazgātāji u.t.t. Šeit ir arī veikals, bet nav skolu un bērnudārzu, jo aizliegtās zonas darbinieki tur dzīvo bez bērniem - jaunākiem par 18 gadiem ieeja tā dēvētajā nāves zonā ir slēgta.

Vārīgs laiks ir vasarā, kad karstā laika un sausuma dēļ draudus rada iespējamie ugunsgrēki, kas radioaktīvo vielu daļiņas paceltu gaisā. To, vai mežos viss ir kārtībā, uzmana no helikoptera, savukārt ceļmalās izliktas izkārtnes ar atgādinājumiem par ugunsdzēsēju dienesta tālruņa numuru.

Pēc katastrofas, kurai sekoja iedzīvotāju evakuācija, ar gadiem atgriezušies daži iepriekšējie iedzīvotāji. Skumjas pēc dzimtajām mājām bijušas spēcīgākas par bailēm no saindētās zemes. Ik nedēļu sirmgalvjiem ar automašīnu piegādā svaigu maizi, viņiem pieejams arī veikals. Reizi mēnesī ar norīkotu autobusu viņus aizved uz 50 kilometrus attālo Ivankivas ciema tirgu. Sirmgalvjus regulāri arī apskata mediķi.

Autobuss ved tālāk, tuvāk epicentram. Tas uz mirkli apstājas un Geigera skaitītājs sāk pīkstēt – trīs mikrozīverti stundā, četri, septiņi, astoņi, deviņpadsmit, astoņdesmit. Sergejs smejas. Autobuss turpina ceļu, bet Sergejs tikmēr mierina: «Jā, tas ir paaugstināts radiācijas līmenis, taču funkcionējošā AES, kurā ikdienā strādā cilvēki, radiācijas fons ir no 60 līdz 80 mikrozīvertiem stundā.»

Pirms iebraukšanas desmit kilometru zonā ir Pripjatas kontroles punkts. Fotografēt aizliegts. Radiācijas brīdinājuma zīmes, kas ik pa brīdim redzamas ceļa malās, uz žogiem un ēkām, apliecina – lai arī «ienaidnieks» nav redzams, tas ir tepat.

Autobuss iebrauc Pripjatā – pilsētā, kurā pēc sprādziena AES, evakuētos 50 000 cilvēkus tagad aizvieto koku, krūmu un zāles biezokņi. Tiem vairs neviens nesaka, kur drīkst un kur nedrīkst augt – ceļš, kuru Sergejs prezentē kā galveno pilsētā, tagad ir maza, betonēta taka biezokņa vidū. Dažs koks pamanās ieaugt arī sērkociņkastītes pēdējā stāva dzīvoklī, tieši pie tukšās loga rūts.

Sergejs stāsta, ka Pripjatā dzīvoja daudz cilvēku vecumā virs 25, tāpēc pēdējos gados tur bija vērojams «baby boom» jeb straujš dzimstības pieaugums. Pilsētā bijusi attīstīta infrastruktūra un ērta dzīve, pastāsta Sergejs.

Aiz biezokņiem pavīd dzīvojamās mājas, viesnīca, restorāns, veikals, peldbaseins, futbola stadions, kultūras nams «Enerģetik», galu galā arī dzeltenais panorāmas rats, kurā Pripjatas bērniem nekad nebija lemts vizināties.

Kopš šī gada aprīļa ieeja Pripjatas ēkās tūristiem ir aizliegta, jo kāds vācietis savainojies un «nepatikšanas nevienam nav vajadzīgas,» skaidro Sergejs. Viņš tomēr ieved telpā, kur kādreiz bija baseins, jo skati no šīs vietas iekļauti datorspēlē «Call of duty».

Sergejam līdzi ir mapīte - apstājoties pie katras ēkas, viņš tajā atrod fotogrāfiju un ļauj ekskursantiem pašiem novērtēt, kādas izmaiņas notikušas pēdējo 26 gadu laikā.

Pienāk laiks pusdienām. Vēl reģistrējoties ekskursijai, bija minēts, ka nekādas līdzi paņemtās desumaizes tur ēst nedrīkstēs, tāpēc autobuss virzās tālāk. Beidzot skatam atklājas Černobiļas AES un tās antivaronis - ceturtais reaktors. Pārsimts metru tālāk ir darbinieku ēdnīca, kurā tagad pusdieno arī tūristu grupas.

Pirms ieiešanas ēdnīcā Sergejs liek iekāpt ierīcē. Pēc piecām sekundēm iedegas viena no trijām pogām, uz kuras rakstīts«čisto» [no krievu val – tīrs], pēcāk jānomazgā rokas un jāstājas rindā pēc pusdienu porcijas. Kas notiktu, ja iedegtos cita poga ar mazāk iepriecinošu vēstījumu, Sergejs nepaskaidro.

Maltīte ieturēta, bet priekšā pats interesantākais – milzu zivis, saruna ar vietējo un ceturtais reaktors.

* Viss iekļauts.

Turpinājumu tuvākajās dienās varēsit lasīt portālā «Apollo.lv»!

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu