ECT noraida sūdzību pret Latviju par veselības aprūpes kvalitāti cietumā

1957.gadā dzimušais un 2006.gadā mirušais Latvijas pilsonis Felikss Rudevits sūdzējās Strasbūras tiesā par vairākiem Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas iespējamiem pārkāpumiem.

Sūdzības iesniedzējs, kuru pēc viņa nāves pārstāvēja partnere, norādīja, ka Latvijas tiesas, izskatot viņa krimināllietu un piemērojot viņam brīvības atņemšanas sodu, nav ņēmušas vērā smagās veselības problēmas, tādējādi tika pieļauts, ka viņa veselības stāvoklis strauji pasliktinās un neilgi pēc iznākšanas no cietuma iestājas nāve.

ECT šo sūdzību noraidīja kā acīmredzami nepamatotu. Tiesa piekrita valdības argumentam, ka Valmieras cietuma un Centrālcietuma administrācija bija darījusi visu iespējamo, lai nodrošinātu iesniedzējam pienācīgu veselības aprūpi, un norādīja, ka nav saskatāma tieša saistība starp cietumu administrācijas rīcību un iesniedzēja veselības stāvokļa pasliktināšanos un nāvi.

Pirmās grupas invalīds Rudevits trīs reizes bijis sodīts par noziegumiem, kas saistīti ar narkotisko vielu neatļautu iegādi un glabāšanu realizācijas nolūkos. Vienlaikus iesniedzējs ieslodzījumā pavadīja tikai divarpus mēnešus, kuru laikā viņam 30 reizes tika veikti hemodialīzes seansi, cietuma ārsts apmeklēja iesniedzēju divas līdz trīs reizes dienā, kā arī vairākas reizes tika izsaukta ātrās palīdzības ekipāža, lai iesniedzēju nogādātu slimnīcā. Kad iesniedzēja veselības stāvoklis pasliktinājās tiktāl, ka vairs nebija iespējams nodrošināt viņam nepieciešamo medicīnisko aprūpi cietumā, Valmieras cietuma administrācija sāka procedūru iesniedzēja priekšlaicīgai atbrīvošanai no ieslodzījuma.

ECT noraidīja arī citas Rudevita sūdzības par iespējamiem Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpumiem.