Rīgas apgabaltiesas pirmo piespriesto sodu Vecrīgas grautiņu lietā nevar uzskatīt par bargu, aģentūrai BNS komentēja tiesību eksperts Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors Mārtiņš Mits.
Eksperts: Sodu par 13.janvāra grautiņiem nevar vērtēt kā bargu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Rīgas apgabaltiesa par dalību 2009.gada Vecrīgas grautiņos vienam no apsūdzētajiem – Artūram Šternbergam – pirmdien piesprieda 100 stundu piespiedu darba. Šternbergs ir pirmais no kopumā 68 grautiņos apsūdzētajiem, kam nolasīts spriedums. Prokurors Šternbergam lūdza piespriest nosacītu cietumsodu.
«Nosacīts sods arī ir adekvāts, bet tas, kādi konkrēti apstākļi ir mīkstinājuši šo sodu, pašlaik nav zināma un to nevar komentēt. Tā informācija, kas ir izskanējusi, liecina, ka tiesa ir iedziļinājusies lietas būtībā un piegājusi samērīgi attiecīgajam nodarījumam. Patlaban sīkāku analīzi nav iespējams veikt,» atzina Mits.
Tiesa pirmdien pasludināja saīsināto tiesas spriedumu. Pilns tiesas spriedums būs pieejams 27.augustā, un pēc tam to 10 dienu laikā varēs pārsūdzēt.
Eksperts norāda, ka piespiedu darbs nevar tikt uzskatīts par bargu sodu attiecībā pret nodarījumiem grautiņu laikā.
«Nav iespējams izvērtēt konkrētā cilvēka nodarījumu, nav zināmi apstākļi, bet domāju, ka sabiedrībai ir sūtīts signāls, ka vardarbīga rīcība tiks sodīta. Ja arī ir mīkstinoši apstākļi, tad piespiedu darbs ir ļoti adekvāts soda līdzeklis. Mums kā Latvijas pilsoņiem šī ziņa jāuztver tādējādi, ka arī mūsu tiesībām ir robežas, kuras mums ir jāapzinās un kuras nedrīkstam pārkāpt, citādi sekos pamatotas soda sankcijas no valsts institūciju puses,» paskaidroja eksperts.
Jurists uzsvēra, ka Satversme vardarbīgas izpausmes neaizsargā.
Jau vēstīts, ka 2009.gada 13.janvāra vēlā pēcpusdienā Doma laukumā noritēja opozīcijas partijas «Sabiedrība citai politikai» pieteikta protesta akcija, kurā dalību bija pieteikušas vairāk nekā 20 sabiedriskās organizācijas un partijas, kopumā pulcējot aptuveni 10 tūkstošus iedzīvotāju.
Lai arī mītiņš noritēja bez lieliem starpgadījumiem un incidentiem, pēc tā beigām apmēram tūkstotis demonstrantu devās uz Saeimas namu, kur daudzi izsita parlamenta ēkai stiklus, demolēja likumsargu automašīnas un apmētāja kārtības sargus ar dažādiem priekšmetiem, tostarp bruģi, pudelēm un citām drazām. Cieta policijas transports, kā arī vairākas ēkas un veikali Vecrīgā. Traumas guva gan policisti un karavīri, gan grautiņa dalībnieki.