«airBaltic» lietā valdība palikusi ar nolaistām biksēm, laikraksta «Vesti Segodņa» pielikumam «Deloviji Vesti» atzinis bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, komentējot investora meklējumus nacionālajai aviokompānijai.
Šlesers: «airBaltic» lietā valdība palikusi ar nolaistām biksēm (74)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šlesers arī prognozē, ka nacionālā aviokompānija darbību pārtrauks līdz 2015.gadam.
«Kamēr «airBaltic» ir līdz ausīm iekšā tiesas procesos, neviens investors pat nepaskatīsies uz tās pusi, ja vien viņš nav sajucis prātā. Vēl vairāk - līdz 2015.gadam «airBaltic», pēc manām prognozēm, vienkārši neizdzīvos,» saka bijušais satiksmes ministrs.
«Valdība «airBaltic» lietā ir palikusi bez biksēm! Tā arī uzrakstiet! Pat ja bikses vēl ir uz dibena, tās jau ir nolaistas un tūlīt nokritīs,» akcentē Šlesers.
Viņš norāda, ka ieguldīt naudu «airBaltic», kas samazina reisu, pasažieru skaitu un piedzīvo zaudējumus, būtu pašnāvība. Valsts pieļāvusi milzīgu kļūdu, nolemjot pilnībā kontrolēt situāciju aviokompānijā un tam nolīgstot nepiemērotu cilvēku - Martinu Gausu, kurš esot «novedis līdz bankrotam» Ungārijas lidsabiedrību «Malev», savukārt tagad esot pienākusi Latvijas lidsabiedrības kārta.
«Esmu absolūti pārliecināts, ka līdz 2015.gadam aviokompānija vienkārši neizdzīvos - bankrotēs. Iespējamība - 99%,» saka bijušais satiksmes ministrs.
Šlesers arī velta kritiku izvēlētajam pārdošanas modelim - 50% mīnus viena akcija. «Tas ir marasms. Ikviens, kurš zina par pēdējiem notikumiem «airBaltic», lieliski saprot, ka ielaisties ar valsti, kura vēlas kontrolēt absolūti visu, bet vienlaikus par to nevēlas maksāt un uzņemties atbildību, - tā arī būtu pašnāvība. Vēlētos redzēt tādu investoru, kas izrādīs interesi par «airBaltic». Vienkārši ieskatīties viņa acīs un saprast, vai viņš ir garīgi vesels,» norāda bijušais ministrs.
Viņš kritizē valdības piesaistīto konsultantu «Prudentia», norādot, ka tiek saņemta liela samaksa par konsultācijām, bet nekas reāls nav paveikts.
Pēc Šlesera domām, patlaban vērojama «airBaltic» aktīvu izzagšana ar «Prudentia» rokām.
Arī bijušais finanšu ministrs Edmunds Krastiņš pauž skepsi par iespējām piesaistīt «airBaltic» nozīmīgu investoru. «Par «airBaltic» interese var būt ķīniešiem, arābiem vai turkiem. Cerēt uz Eiropas investīcijām zaudējumus nesošā aviokompānijā - bezcerīgi,» uzsver ekonomists.
Viņš skaidro, ka aviokompānija, kas netiek ārā no zaudējumiem, zaudē tirgus daļu un pasažierus, nav pievilcīga ieguldītājiem.
«Iespējams, «airBaltic» var ieinteresēt trešo valstu spēlētājus - Krievijas, Apvienoto Arābu Emirātu, Turcijas, Ķīnas. Eiropas aviācijas tirgus ir slēgts, tāpēc tajā var iekļūt, iegādājoties Eiropas tirgus dalībnieku. Tomēr ir jautājums, vai tas būtu «airBaltic», jo izvēle ir, turklāt diezgan liela,» akcentē Krastiņš.
Optimismu saglabā «Prudentia» - kompānijas partneris un valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš norāda, ka patlaban pircējus meklē arī citas Eiropas aviokompānijas, tomēr «airBaltic» priekšrocības ir pirmā pusgada darbības rezultāti, kas ir pozitīvs signāls investoriem.
Viņš akcentē, ka interese par «airBaltic» ir vērojama. «Tie ir gan finanšu investori, gan citu valstu aviokompānijas.»
Jau ziņots, ka Latvijas Satiksmes ministrija laikraksta «Financial Times» Eiropas un Lielbritānijas izdevumos publicējusi sludinājumu, piedāvājot potenciālajiem investoriem līdz 1.novembrim izteikt piedāvājumus par «airBaltic» akciju iegādi. Valdība investoriem piedāvā iegādāties līdz 50% mīnus vienu akciju.