Vaškevičs turpina slimot; tiesa nevar skatīt viņa kukuļdošanas krimināllietu

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Atstādinātā Finanšu ministrijas (FM) ierēdņa Vladimira Vaškeviča slimības dēļ Rīgas apgabaltiesa šodien kārtējo reizi nevarēja skatīt viņa kukuļdošanas krimināllietu.

Kā aģentūra LETA uzzināja tiesā, lietas izskatīšana tika atlikta līdz 10.septembra plkst.10.

Kā ziņots, arī iepriekš šajā lietā vairākas tiesas sēdes pēc kārtas nācās atlikt, jo Vaškevičs slimoja. Pēdējā no tiesas sēdēm bija plānota 6.jūlijā.

Minētā lieta tiek iztiesāta aiz slēgtām durvīm. 25.aprīlī apsūdzētais FM ierēdnis vērsās Satversmes tiesā (ST), apstrīdot Kriminālprocesa likuma normu, kas liedz viņa krimināllietu izskatīt atklātās tiesas sēdēs.

Vēlāk, tai pašā dienā, saistībā ar konstitucionālās sūdzības iesniegšanu Vaškevičs un viņa aizstāvji lūdza Rīgas apgabaltiesu atlikt kukuļdošanas lietas izskatīšanu uz vienu mēnesi, kamēr ST izlems, vai pēc Vaškeviča pieteikuma ir ierosināma lieta. Tomēr apgabaltiesa šo lūgumu noraidīja un sāka pratināt lieciniekus, bet pēc tam iztiesāšanā tika pasludināts pārtraukums līdz 8.maijam, kad Vaškevičs izrādījās saslimis.

21.maijā ST atteicās ierosināt lietu pēc Vaškeviča konstitucionālās sūdzības, taču jau 29.maijā ierēdņa advokāti vēlreiz vērsās ST ar līdzīgu konstitucionālo sūdzību, apstrīdot to pašu likuma normu. Tomēr arī pēc otrās Vaškeviča aizstāvju iesniegtās konstitucionālās sūdzības ST lietu neierosināja.

Rīgas apgabaltiesā izskatāmajā krimināllietā Vaškevičs tiek apsūdzēts pēc Krimināllikuma 323.panta 2.daļas - par kukuļdošanu atkārtoti vai lielā apmērā, vai ja to izdarījusi valsts amatpersona, vai arī ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Likumā paredzētais sods par šādu noziedzīgu nodarījumu ir brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Patlaban Rīgas apgabaltiesā izskatāmais kriminālprocess ir viens no diviem, kas tika sākti pēc kukuļošanas konstatēšanas un lietas sadalīšanas, aģentūru LETA iepriekš informēja Ģenerālprokuratūras preses pārstāve Laura Pakalne. Otrs process, kas sākts saistībā ar SIA «Kravu termināls» un SIA «Kravu serviss» amatpersonu rīcību, tika nodots izmeklēšanai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldē.

Pirmstiesas izmeklēšanā esot noskaidrots, ka laikā no 2010.gada decembra līdz 2011.gada janvārim Vaškevičs, būdams valsts amatpersona, atkārtoti nodevis kukuļus, proti, 2010.gada 26.decembrī 23 700 eiro (16 656 latus) un 2400 latu, 2011.gada 26.janvārī 1580 eiro (1118 latus) un 1500 latu, bet 2011.gada 30.janvārī 27 600 eiro (19 397 latus) un 1700 latu. Kopumā kukuļos nodotā summa ir 52 880 eiro (37 164 lati) un 5600 latu, norādīja prokuratūra.

Saskaņā ar apsūdzību 2011.gada 31.janvārī Vaškevičam pēc viņa lūguma VID amatpersona uzrādījusi VID Muitas pārvaldes Inspekcijas daļas Riska vadības nodaļas pārbaudes lietu par SIA «Kravu termināls». Pēc iepazīšanās ar pārbaudes lietas materiāliem Vaškevičs paņēmis no tiem astoņas lapas par «Kravu termināla» noformētajām alkoholisko dzērienu kravām. Pēc tam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki Vaškeviču aizturējuši.

Kā liecina apsūdzība, kukuli Vaškevičs VID amatpersonai devis, lai tā kukuļdevēja un viņa pārstāvētās personas interesēs ietekmētu VID lietvedībā esošās pārbaudes lietas izskatīšanas procesu, lietas rezultātā nodrošinātu tām labvēlīgu lēmumu pieņemšanu un nekonstatētu pārkāpumus konkrēta uzņēmuma darbībā, kā arī lai VID struktūrvienības neveiktu pārbaudes attiecībā uz konkrētām personām un uzņēmumiem, kuru intereses pārstāvējis kukuļdevējs. Izmeklēšanas materiāli liecina, ka VID amatpersonai šie kukuļi doti arī par citām darbībām, lai tā pienācīgi neveiktu amata pienākumus kontrabandas apkarošanā, muitas administrēšanas jomā un nodokļu nomaksas kontrolē.

LETA jau ziņoja, ka naktī uz 2011.gada 1.februāri KNAB veica kratīšanu Vaškeviča kabinetā FM, kur tika izņemti atsevišķi dokumenti, kā arī viņa darba dators. Sākotnēji tiesa Vaškevičam kā drošības līdzekli šajā kriminālprocesā piemēroja apcietinājumu, kas vēlāk tika grozīts pret citiem drošības līdzekļiem, un pēc drošības naudas samaksāšanas Vaškeviču no apcietinājuma atbrīvoja.

Vaškevičs pats savu vainu kukuļdošanā neatzīst.

Uz augšu