KNAB: «Latvenergo» amatpersonas kukuļos saņēmušas vairākus miljonus eiro (111)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Caro / Westermann/Scanpix

Nu jau bijušās AS «Latvenergo» amatpersonas par vairāku projektu īstenošanu kukuļos ir saņēmušas ap astoņiem miljoniem eiro (5,6 miljoniem latu), taču vēl 11 miljonu eiro (7,7 miljonu latu) liels kukulis netika nodots, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāji uzņēmumu amatpersonas aizturēja.

To šodien preses konferencē žurnālistiem pavēstīja KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.

Vakar lietas materiāli kriminālvajāšanas sākšanai nodoti Ģenerālprokuratūrai, lūdzot saukt pie kriminālatbildības kopumā 17 personas saistībā ar amatpersonu kukuļošanu «Latvenergo» realizētajos Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) un Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukcijas projektos. Streļčenoks attiecās nosaukt šo personu vārdus.

Par kukuļņemšanu KNAB izmeklētājs rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret četrām bijušajām «Latvenergo» amatpersonām, pret divām no tām - arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Par kukuļdošanu ierosināts saukt pie atbildības četrus ārvalstu komercuzņēmumu pilnvarotos pārstāvjus, savukārt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu - astoņas personas, vienu no arī par starpniecību kukuļošanā, kas izdarīta atkārtoti. Savukārt par starpniecības kukuļošanā atbalstīšanu KNAB rosina saukt pie atbildības vienu personu.

Kā norāda KNAB, «Latvenergo» amatpersonas un darbinieki, izmantojot savu dienesta stāvokli un rīkojoties mantkārīgā nolūkā, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās pieņēmušas kukuļus lielā apmērā, lai nodrošinātu labvēlīgu lēmumu pieņemšanu vairākās ārvalstīs - Spānijā, Turcijā un Zviedrijā reģistrētu uzņēmumu interesēs saistībā ar «Latvenergo» publiskajiem iepirkumiem un rekonstrukcijas darbiem. Par to liecinot pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtie pierādījumi.

KNAB izmeklētāji uzskata, ka, izmantojot starp kukuļošanas starpnieka uzņēmumiem un ārvalstu komercuzņēmumiem noslēgtos konsultāciju līgumus, saņemta nauda, kas kā kukulis nodota «Latvenergo» amatpersonām un darbiniekiem par iepirkumu līgumu slēgšanu, to izpildi, kā arī par neizpaužamas komercinformācijas saņemšanu. Kukuļošanas starpnieks, iesaistot arī citas personas, faktiski pārvaldīja AS «Latvenergo» amatpersonām prettiesiski nodotos finanšu līdzekļus.

KNAB rīcībā esošā informācija liecinot, ka «Latvenergo» amatpersonas un konsultāciju uzņēmumu īpašnieks organizētā grupā, lai slēptu pretlikumīgi iegūtu finanšu līdzekļu izcelsmi, īstenojuši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, izmantojot Latvijā un daudzās ārvalstīs reģistrētus uzņēmumus. Legalizēšana notikusi, veicot dažādus naudas pārskaitījumus, darījumus ar nekustamajiem īpašumiem un ieguldījumus viņiem piederošajos uzņēmumos.

Izmeklētāji secinājuši, ka saistībā ar līgumu par TEC-2 pirmās kārtas rekonstrukcijas darbiem 178 miljoni eiro (124 miljoni latu) apmērā no 2006.gada līdz 2009.gada jūnijam vairākos maksājumos ar daudzās valstīs reģistrētu uzņēmumu starpniecību nodots kukulis par kopējo summu ne mazāku kā seši miljoni eiro (4,2 miljoni latu). Par Pļaviņu HES rekonstrukcijas darbiem 32 miljonu eiro apmērā no 2007.gada līdz 2010.gada maijam nodots kukulis ne mazāks kā 1miljons eiro (0,7 miljoni latu).

Savukārt saistībā ar līgumu par TEC-2 otrās kārtas rekonstrukcijas darbiem, kuru vērtība bijusi 57 miljoni ASV dolāru (31 miljons latu) un 289 miljoni eiro (202 miljoni latu), 2010.gada maijā nodots 1,1 miljonu eiro (0,77 miljoni latu) liels kukulis, bet lielākā daļa no plānotā aptuveni 11 miljonu eiro (7,7 miljoni latu) kukuļa netika nodota, jo 2010.gada jūnijā KNAB uzsāktā kriminālprocesa ietvaros vairākas personas tika aizturētas.

Lieta izmeklēta divus gadus, un tajā bija iesaistītas 14 valstis. Kopumā pieprasīti 34 tiesiskās palīdzības lūgumi. Lieta apkopota 262 sējumos. Izmeklēšanas laikā daudzās ārvalstīs ir veiktas personu pratināšanas un kratīšanas. Izmeklēšanā iesaistīti Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) eksperti un ar Eirojusta starpniecību ir notikusi sadarbība arī ar citu valstu izmeklēšanas iestāžu pārstāvjiem.

Šīs lietas izmeklēšanas gaitā dažādās valūtās ir arestēti ap 400 000 latu, kas ar tiesas lēmumiem atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu.

Streļčenoks uzsvēra, ka lietā ir savākti pietiekami daudz pierādījumu, lai visas personas, kas figurē šajā lietā, varētu saukt pie kriminālatbildības. Biroja vēsturē šī esot apjomīgākā lieta, un tās izmeklēšanā bijuši iesaistīti visi korupcijas apkarošanas bloka darbinieki. Streļčenoks publiski izteica lielu pateicību daudziem lietas izmeklēšanā iesaistītajiem, tostarp izmeklētājiem Jutai Strīķei, Lienītei Šikorei, kuri ir strādājuši ne tikai agros rītos, vakaros un naktīs, bet arī brīvdienās.

Lietas izmeklēšanā KNAB ciešā sadarbībā strādāja ar prokuratūru, tādēļ arī tagad, kad lieta nonākusi kriminālvajāšanas sākšanai, KNAB sola savu palīdzību gan cilvēkresursu ziņā, gan gan tehniskā nodrošinājuma ziņā sniegt savu atbalstu, lai lietu novestu līdz beigām.

Lieta izmeklēta divus gadus, un tajā bija iesaistītas 14 valstis. Kopumā pieprasīti 34 tiesiskās palīdzības lūgumi. Lieta apkopota 262 sējumos. Izmeklēšanas laikā daudzās ārvalstīs ir veiktas personu pratināšanas un kratīšanas. Izmeklēšanā iesaistīti Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) eksperti un ar Eirojusta starpniecību ir notikusi sadarbība arī ar citu valstu izmeklēšanas iestāžu pārstāvjiem.

Kā ziņots, «Latvenergo» amatpersonu lietā KNAB par aizdomās turētām atzina 17 personas, tostarp sešas amatpersonas. Viņu vidū ir arī bijušais «Latvenergo» prezidents Kārlis Miķelsons, kurš tika aizturēts 2010.gada jūnijā, bet tā paša gada augustā tika atbrīvots no apcietinājuma pret 50 000 latu drošības naudu. Šajā lietā bez Miķelsona tika aizturēti arī viņa vietnieks Aigars Meļko, kā arī AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks un viņa vietnieks Andrejs Stalažs.

2010.gada jūlijā saistībā ar tā dēvēto «Latvenergo» lietu tika aizturēts Daugavpils uzņēmējs Mihails Paladijs un uzlikts arests viņam piederošajiem 100% SIA «Būvenergoserviss» kapitāldaļu. Šis uzņēmums iepriekš saņēmis dažādus «Latvenergo» pasūtījumus.

Starp aizdomās turētajiem ir arī konsultants Andrejs Livanovičs, kuram piederošā firma SIA «Energy Consulting» darbojās kā Šveices uzņēmuma «AF Colenco» aģents. «AF Colenco» ir «Latvenergo» īstenotā vairāku simtu miljonu latu vērtā TEC-2 rekonstrukcijas projekta konsultants. Šveices uzņēmums projektā darbojas kopš tā pirmsākumiem pirms astoņiem gadiem. «AF Colenco» filiāle Latvijā reģistrēta Livanoviču ģimenes privātmājā Mārupē.

Kriminālprocesu KNAB ierosinājis par «Latvenergo» amatpersonu iespējamām pretlikumīgām darbībām laika posmā no 2006. līdz 2010.gadam, kad Livanovičam pilnībā piederošā «Energy Consulting», pēc aģentūras LETA aprēķiniem, kopumā nopelnīja teju trīs miljonus latu.

Rekordpeļņu - 1,81 miljonu latu - «Energy Consulting» guva 2007.gadā, un tas esot bijis iespējams, pateicoties vairākiem ar ārvalstu energokompānijām noslēgtiem līgumiem. Tieši šajā gadā Livanoviča vadītā SIA «AGZ» no Meļko meitas Kristiānas par 230 000 latu nopirka 90 kvadrātmetrus lielu divstāvu īpašumu rindu māju projektā Upesciema ielā, Berģos, par ko divus gadus iepriekš K.Meļko bija samaksājusi 45 000 latu, izpētīja aģentūra LETA.

Savukārt no Miķelsona «AGZ» mātesuzņēmums «Isengar», kas reģistrēts Igaunijā, 2007.gadā par 571 200 eiro (401 440 latiem) nopirka daļu no īpašuma «Jāsiņi» Engures novada Abragciemā - 0,952 hektārus zemes pie jūras ar dzīvojamo māju un četrām palīgceltnēm. Miķelsons to 2002.gadā bija iegādājies par 21 140 latiem.

KNAB bijušo «Latvenergo» šefu Miķelsonu, viņa vietnieku Meļko un Livanoviču tur aizdomās par naudas atmazgāšanu, «izmantojot Latvijā un ārvalstīs reģistrētus uzņēmumus un veicot darījumus ar nekustamajiem īpašumiem». Livanovičs iepriekš Latvijā pārstāvējis arī citus ārvalstu uzņēmumus, kas bijuši iesaistīti darījumos ar «Latvenergo».

No 2006.gada novembra līdz 2009.gada novembrim Livanovičs bija arī SIA «Būvenergoserviss» valdes loceklis.

To, ka šī lieta līdz prokuratūrai nonāks vēl šogad, jau iepriekš solīja KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.

No šīs lietas viena jau ir izdalīta atsevišķi un nosūtīta Ģenerālprokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai. Šajā izdalītajā lietā apsūdzības uzrādītas trim bijušajām valsts amatpersonām - vienam bijušajam «Latvenergo» un diviem bijušajiem AS «Sadales tīkls» valdes locekļiem par nepatiesu ziņu norādīšanu amatpersonas deklarācijā attiecībā uz mantu lielā apmērā.

Komentāri (111)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu