Vakar prokuratūrā no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ir saņemti lietas materiāli tā dēvētajā AS «Latvenergo» amatpersonu kukuļošanas lietā.
«Latvenergo» amatpersonu «liktenis» tiks izlemts 10 dienu laikā (14)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lieta nonākusi Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļā, kur desmit dienu laikā jāpieņem lēmums par personu saukšanu pie kriminālatbildības, lietas nodošanu atpakaļ KNAB izmeklētājiem papildus pierādījumu vākšanai vai arī lieta jāizbeidz, aģentūrai LETA skaidroja prokuratūras preses pārstāve Aiga Šēnberga.
Kā pavēstīja KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, lietas materiāli kriminālvajāšanas sākšanai nodoti Ģenerālprokuratūrai, lūdzot saukt pie kriminālatbildības kopumā 17 personas saistībā ar amatpersonu kukuļošanu «Latvenergo» realizētajos Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) un Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukcijas projektos. Streļčenoks attiecās nosaukt šo personu vārdus.
Par kukuļņemšanu KNAB izmeklētājs rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret četrām bijušajām «Latvenergo» amatpersonām, pret divām no tām - arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Par kukuļdošanu ierosināts saukt pie atbildības četrus ārvalstu komercuzņēmumu pilnvarotos pārstāvjus, savukārt par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu - astoņas personas, vienu no arī par starpniecību kukuļošanā, kas izdarīta atkārtoti. Savukārt par starpniecības kukuļošanā atbalstīšanu KNAB rosina saukt pie atbildības vienu personu.
Nu jau bijušās «Latvenergo» amatpersonas par vairāku projektu īstenošanu kukuļos ir saņēmušas ap astoņiem miljoniem eiro (5,6 miljoniem latu), taču vēl 11 miljonu eiro (7,7 miljonu latu) liels kukulis netika nodots, jo KNAB izmeklētāji uzņēmumu amatpersonas aizturēja.
Kā norāda KNAB, «Latvenergo» amatpersonas un darbinieki, izmantojot savu dienesta stāvokli un rīkojoties mantkārīgā nolūkā, personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās pieņēmušas kukuļus lielā apmērā, lai nodrošinātu labvēlīgu lēmumu pieņemšanu vairākās ārvalstīs - Spānijā, Turcijā un Zviedrijā reģistrētu uzņēmumu interesēs saistībā ar «Latvenergo» publiskajiem iepirkumiem un rekonstrukcijas darbiem. Par to liecinot pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtie pierādījumi.
KNAB izmeklētāji uzskata, ka, izmantojot starp kukuļošanas starpnieka uzņēmumiem un ārvalstu komercuzņēmumiem noslēgtos konsultāciju līgumus, saņemta nauda, kas kā kukulis nodota «Latvenergo» amatpersonām un darbiniekiem par iepirkumu līgumu slēgšanu, to izpildi, kā arī par neizpaužamas komercinformācijas saņemšanu. Kukuļošanas starpnieks, iesaistot arī citas personas, faktiski pārvaldīja AS «Latvenergo» amatpersonām prettiesiski nodotos finanšu līdzekļus.
KNAB rīcībā esošā informācija liecinot, ka «Latvenergo» amatpersonas un konsultāciju uzņēmumu īpašnieks organizētā grupā, lai slēptu pretlikumīgi iegūtu finanšu līdzekļu izcelsmi, īstenojuši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā, izmantojot Latvijā un daudzās ārvalstīs reģistrētus uzņēmumus. Legalizēšana notikusi, veicot dažādus naudas pārskaitījumus, darījumus ar nekustamajiem īpašumiem un ieguldījumus viņiem piederošajos uzņēmumos.
Izmeklētāji secinājuši, ka saistībā ar līgumu par TEC-2 pirmās kārtas rekonstrukcijas darbiem 178 miljoni eiro (124 miljoni latu) apmērā no 2006.gada līdz 2009.gada jūnijam vairākos maksājumos ar daudzās valstīs reģistrētu uzņēmumu starpniecību nodots kukulis par kopējo summu ne mazāku kā seši miljoni eiro (4,2 miljoni latu). Par Pļaviņu HES rekonstrukcijas darbiem 32 miljonu eiro apmērā no 2007.gada līdz 2010.gada maijam nodots kukulis ne mazāks kā 1 miljons eiro (0,7 miljoni latu).