Šī gada Nobela Miera prēmija piešķirta parādu krīzes plosītajai Eiropas Savienībai (ES), piektdien paziņoja Norvēģijas Nobela komiteja.
Nobela Miera prēmija piešķirta ES (44)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
ES godināta par Eiropas pārveidošanu no «karu kontinenta par miera kontinentu», skaidroja Nobela komitejas priekšsēdētājs Torbjorns Jaglands. Balvas piešķiršana ES ir «vēstījums Eiropai darīt visu iespējamo, lai nosargātu sasniegto un virzītos tālāk».
Nobela miera prēmija ES piešķirta, lai atgādinātu, kas tiktu zaudēts, ja «tiktu pieļauts savienības sabrukums».
Nobela komiteja atzinīgi vērtē ES par Eiropas atjaunošanu pēc Otrā pasaules kara un tās nozīmīgo lomu stabilitātes veidošanā pēc Berlīnes mūra krišanas 1989.gadā.
ES un tās priekšteči «ilgāk nekā sešas desmitgades veicinājuši mieru un izlīgumu, demokrātiju un cilvēktiesības», paziņojot šī gada uzvarētāju, norādīja Jaglands. «Septiņdesmit gadu laikā Vācija un Francija izcīnīja trīs karus. Mūsdienās karš starp Vāciju un Franciju nav iedomājams. Tas pierāda, kā ar cēliem nolūkiem un savstarpējās uzticības veidošanu vēsturiskie ienaidnieki var kļūt par ciešiem partneriem.»
Prestižās godalgas piešķiršana Eiropas Savienībai ir pārsteidzoša, jo šobrīd ES plosa nopietnas domstarpības starp parādu jūgā nonākušajām dienvidu dalībvalstīm un daudz labāk pārtikušajām dalībvalstīm Vācijas vadībā.
To atzina arī Nobela komiteja, norādot, ka «ES šobrīd piedzīvo lielas ekonomiskās grūtības un ievērojamu sociālo nestabilitāti».
«Norvēģijas Nobela komiteja vēlas galveno uzmanību vērst uz to, ko tā uzskata par svarīgāko sasniegumu, - sekmīgu cīņu par mieru un samierināšanos un cīņu par demokrātiju un cilvēktiesībām. ES situācijas stabilizācijas pūliņi palīdzējuši pārveidot lielāko Eiropas daļu no karu kontinenta par miera kontinentu,» sacīja Jaglands.
Neraugoties uz plašajām problēmām, ES kļuvusi par lielāko kopējo tirgu pasaulē, nodrošinot brīvu preču, pakalpojumu, kapitāla un cilvēku kustību.
Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Martins Šulcs piektdien atzina, ka jūtas pagodināts par ES izrādīto godu.
«ES ir unikāls projekts, kas karu aizstāja ar mieru, naidu aizvietoja ar solidaritāti,» tviterī ierakstīja Šulcs.
Arī Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu paziņoja, ka Nobela Miera prēmija ir liels pagodinājums Eiropas Savienībai.
Savukārt ES prezidents Hermans van Rompejs piektdien atzina, ka Nobela Miera prēmija ES piešķirta par vairāk nekā 60 gadus ilgajiem ES valstu pūliņiem «pārvarēt karu un domstarpības un kopīgi veidot miera un labklājības kontinentu».
Eiropas Savienībai tagad «nāksies izlemt, kurš no līderiem ieradīsies pēc zelta medaļas», piebilda Jaglands.
Pērn Nobela Miera prēmija tika piešķirta Libērijas prezidentei Elenai Džonsonei Sirlīfai, Libērijas «miera cīnītājai» Leimahai Gbovijai un tā dēvētā Arābu pavasara aktīvistei no Jemenas Tavakulai Karmanai par «nevardarbīgo cīņu par sieviešu drošību un par sieviešu tiesībām uz pilntiesīgu dalību miera veidošanā».
Kā LETA jau ziņoja, Nobela balvu nedēļu pirmdien atklāja paziņojums par Nobela prēmiju medicīnā, kas šogad piešķirta Japānas zinātniekam Šinjam Jamanakam un britu biologam Džonam B.Gērdonam par cilmes šūnu pētījumiem.
Nobela prēmija fizikā otrdien tika piešķirta franču zinātniekam Seržam Arošam un viņa amerikāņu kolēģim Deividam Vainlendam par pētījumiem kvantu optikā, kas varētu pavērt ceļu uz tā dēvēto superdatoru izstrādi, savukārt ar Nobela prēmiju ķīmijā trešdien par šūnu receptoru darbības izpēti tika godināti amerikāņu zinātnieki Roberts Lefkovics un Braiens Kobilka. Nobela prēmija literatūrā ceturtdien piešķirta Ķīnas rakstniekam Mo Jaņam.
15.oktobrī būs zināms ekonomikas balvas ieguvējs.
Nobela prēmijas tiek piešķirtas kopš 1901.gada, un tās iedibināja dinamīta izgudrotājs Alfrēds Nobels (1833-1896).
Nobela balva sastāv no zelta medaļas, diploma un naudas prēmijas, kas tiek sadalīta starp vienas kategorijas laureātiem.
Ekonomiskās krīzes dēļ naudas prēmijas apmērs samazināts no līdzšinējiem desmit līdz astoņiem miljoniem zviedru kronu (no 815 000 līdz 652 000 latu).
Nobela Miera prēmija tiks pasniegta Alfrēda Nobela nāves gadadienā - 10.decembrī - Oslo, bet pārējo prēmiju ieguvēji tajā pašā dienā tiks apbalvoti Stokholmā.