Gada laikā Valda Dombrovska (V) trešajā vadītajā valdībā ir izdevies paveikt nozīmīgus darbus reformu īstenošanai gan vispārējās un speciālās, gan profesionālās un augstākās izglītības jomās, gan arī sporta nozarē un zinātnē, uzskata izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.
Šajā laikā lielāko prieku ministram sagādājis negaidīti lielais sabiedrības atbalsts reformu īstenošanā, kas jo īpaši bija jūtams saspringtajā augstskolu akreditācijas noteikumu saskaņošanas un apstiprināšanas posmā, bet kā zināmu vilšanos ministrs uztver to, ka dažiem no partneriem, kas reformas atbalsta vārdos, brīdī, kad tās nonāk līdz darbiem, ir grūti turpināt paust atbalstu, vēstīja ministra padomniece komunikācijas jautājumos Inita Blačforda.
Līdz šim brīdim Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) valdības rīcības plānā rakstīto īsteno saskaņā ar plānoto un neesot pārkāpts neviens izpildes termiņš. Taču tajā pašā laikā aktuāls joprojām ir uzdevums iecelt cilvēku IZM valsts sekretāra amatā. Šonedēļ ir beidzies atklāts konkurss, kurā saņemti pieci pieteikumi, taču pastāv iespēja, ka līdz nedēļas beigām IZM var saņemt vēl kādu pa pastu sūtītu pieteikumu. Sagaidāms, ka drīzumā notiks pretendentu atlase un konkursa procedūra.
Nozīmīgākie darbi, kas paveikti IZM, kopš Ķīlis ir ministra amatā, ir saistīti arī ar IZM reorganizāciju, norāda Blačforda. Būtiski optimizējot un vienkāršojot ministrijas struktūru, esošo deviņu departamentu vietā ar 2012.gada 25.jūniju darbu turpina seši departamenti, bet 25 nodaļu vietā palikušas vien divas. Ar šiem darbiem mazināta birokrātija, nodrošināta ātrāka dokumentu aprite, elastīgu jaunu rīcībpolitiku izstrāde un ieviešana.
Ķīlis panācis pedagogu algas paaugstināšanu, ieviešot principiāli jaunu diferencēšanas sistēmu, kas nodrošina darba kvalitātes sasaisti ar atalgojuma pieaugumu, kā arī veikta būtiska reforma profesionālajā izglītībā, koncentrējot Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus ilgtspējīgos projektos.
Ministrs savā pirmajā gadā ir izstrādājis reformu stingrākai studiju virzienu akreditācijai un kvalitātes celšanai augstākajā izglītībā, kā arī izstrādāts un publiskots reformu īstenošanas rīcības plāns vispārējā izglītībā, kurā uzrādīti veicamie uzdevumi, izpildes termiņi un atbildīgie. Plānā ietverti reformu pasākumi, kas vērsti uz pedagogu profesionālās darbības kvalitāti, atalgojuma un motivācijas sistēmas izstrādi, izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izstrādi, mazo skolu attīstību, izglītības finansēšanas sistēmas izstrādi, pirmsskolas izglītību, mācību satura un mācību procesa organizāciju un iekļaujošo izglītību.
No šā gada septembra samazināta obligātā dokumentācija izglītības iestādēs, izsludināts un noslēdzies konkurss par digitālo mācību līdzekļu izstrādi 300 000 latu apmērā, kā arī par 300 000 latu palielināts finansējums mācību literatūras iegādei, sasniedzot pirmskrīzes apjomu. 2012.gada valsts budžeta grozījumos ir piešķirts papildu finansējums mācību literatūras iegādei 300 000 latu apmērā, kas nozīmē, ka 2012./2013.mācību gadā finansējums uz vienu bērnu ir 3,53 lati.
Ievērojot atšķirīgās pašvaldību finansiālās iespējas, IZM ir paredzējusi rosināt 2013.gada valsts budžetā palielināt finansējumu mācību literatūras iegādei, nodrošinot septiņus latus vienam bērnam.
Blačforda stāstīja, ka pie ministra pirmajā gadā paveiktajiem darbiem var minēt arī to, ka no šā gada septembra ieviesti apmaksāti asistentu pakalpojumi skolēniem ar īpašām vajadzībām, kā arī nodrošināta iespēja atzīt iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegtus studiju rezultātus un apstiprināta grādu un kvalifikāciju pielīdzināšanas kārtība.
Šajā laikā ir apstiprinātas pirmsskolas izglītības vadlīnijas, paplašinot latviešu valodas rotaļnodarbību skaitu, sagatavota zinātnisko institūciju starptautiska izvērtēšana, panākts, ka tiek vienādotas naudas balvas olimpiešiem un paraolimpiešiem par izciliem sasniegumiem sportā, kā arī sakārtota sporta finansēšanas kārtība. Lai noteiktu skaidrus un caurskatāmus valsts finansējuma piešķiršanas kritērijus profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanai, izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kas pašvaldību un privātajām akreditētajām profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm no šā gada nodrošina vienlīdzīgas iespējas pretendēt uz valsts finansējumu.
