Strazda advokāts: Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmums tiks noteikti pārsūdzēts (6)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Inga Kundziņa/LETA

Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmums rosināt Saeimai atstādināt no tiesneša amata Ziedoni Strazdu noteikti tiks pārsūdzēts un neesot saprotams, kāpēc kolēģija tik vienkārši nonāca pie šāda secinājuma, šādu viedokli aģentūrai LETA par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneša Ziedoņa Strazda iespējamo atbrīvošanu no amata pauda viņa advokāts Pāvels Rebenoks.

«Šodien dzirdētie paskaidrojumi nevar apstiprināt aizdomas, ko savā rīkojumā bija izteicis tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK), un tie manā skatījumā ir un paliek pieņēmumi. Kā es norādīju kolēģijai, visi šie fakti ir izmeklēšanas priekšmets krimināllietā, tāpēc tikai krimināllietas laikā, pārbaudot visus pierādījumus un uzklausot šos šķietami fiktīvos darbiniekus, varēs izdarīt attiecīgos secinājumus,» skaidroja Rebenoks.

Tāpat Rebenoks aģentūrai LETA norādīja, ka arvien nav skaidrs, pret ko tika ierosināta lieta - pret tiesnesi vai tiesas priekšsēdētāju -, jo tā ir ļoti būtiska atšķirība: «Likums par Tiesnešu disciplināro atbildību vispār neparedz ierosināt lietu pret tiesas priekšsēdētāju. Bet, ja lieta ierosināta pret tiesnesi, tad saturiski nav saprotams, par ko viņu varētu vainot.»

Advokāts skaidroja, ka nav pieļaujama situācija, ka paralēli tiek skatīta gan krimināllieta, gan disciplinārlieta par vieniem un tiem pašiem apstākļiem. «Tiesnešu disciplinārās atbildības likums paredz, ka viens no lēmumiem, ko kolēģija var pieņemt, ir nosūtīt disciplinārlietas materiālus Ģenerālprokuratūrai jautājuma izlemšanai par krimināllietas ierosināšanu. Lieta jau ir ierosināta, tāpēc abas paralēli tās nevar eksistēt,» uzsvēra Rebenoks. Viņš secina, ka tādā gadījumā būtu loģiski sākumā ierosināt disciplinārlietu un pēc pārkāpumu atklāšanas lieta tiktu nosūtīta tiesībsargājošajām instancēm.

«Arī uzaicinātie tiesas darbinieki neko īsti nevarēja paskaidrot - vai ir redzējuši vai tomēr nav redzējuši fiktīvos darbiniekus tiesas ēkā. Un jautājums ir aktuāls - vai viņiem maz ir jāpazīst visi darbinieki. Runājot par it kā fiktīvi nodarbināto apkopēju - darba laiki jau viņai ir pilnīgi atšķirīgi,» pauda Rebenoks.

Kā ziņots, par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu Tiesnešu disciplinārkolēģija šodien nolēma rosināt Saeimai atcelt no amata Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesnesi Ziedoni Strazdu. Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe aģentūrai LETA pēc sēdes skaidroja, ka Strazds ar nepietiekošu rūpību pildīja savus tiesas priekšsēdētāja amata pienākumus, prettiesiski izmantojot un sadalot tiesai piešķirtos resursus un tiesā nodarbinot fiktīvus darbiniekus.

Šodien Tiesnešu disciplinārkolēģija uz lietas izskatīšanu aicināja arī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītāju Aigu Freimani un tiesas kancelejas vadītāju, kā arī Tiesu administrācijas (TA) pārstāvi. Dzalbe uzsvēra, ka tieši kolēģija nodarbojās ar lietas izmeklēšanu, kas tai nebūtu jādara, jo tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) nenodrošināja kolēģiju ar pietiekamu pierādījumu skaitu.

Dzalbe apstiprināja, ka šodien tika saņemti papildu dokumenti no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), kas apliecinājuši, ka tiesā patiešām tika nodarbināti fiktīvi darbinieki.

Kolēģijas lēmumu var pārsūdzēt Disciplinārtiesā septiņu dienu laikā pēc pilna teksta lēmuma saņemšanas dienas. Kā norādīja Dzalbe, lēmums ir ļoti sarežģīts, tāpēc to sagatavot varētu nākamās nedēļas laikā.

Jau ziņots, ka Tiesnešu disciplinārkolēģija pagājušajā nedēļā nolēma ieteikt tieslietu ministram līdz galīgā nolēmuma pasludināšanai atstādināt Strazdu no tiesneša amata pienākumu izpildes. Ministrs rīkojumu ir parakstījis, un tas ir stājies spēkā.

Kā ziņots, 7.augustā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāji tiesnesi Strazdu aizturēja aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā saistībā ar iespējamu fiktīvu tiesas darbinieku nodarbināšanu un viņu kontos ieskaitīto finanšu līdzekļu izmantošanu.

Šajā kriminālprocesā par aizdomās turēto tika atzīta arī Rīgas apgabaltiesas tiesnese Skaidrīte Buivide. Pret viņu disciplinārlieta netika rosināta.

Abiem tiesnešiem tika piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, un viņi abi neilgi pēc liecību sniegšanas KNAB saslima. Tikmēr KNAB šajā lietā turpina izmeklēšanu

Komentāri (6)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu