Mākslinieka Riharda Zariņa radītā piecu latu monēta paliks monētu himna uz visiem laikiem, šādu viedokli šodien Latvijas Bankas 90 gadu jubilejas pasākumā pauda akadēmiķis Jānis Stradiņš.
Latvijas nacionālajai valūtai apsvērti arī nosaukumi «zīle», «daile» un «rūķis» (26)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sagaidot centrālās bankas un lata 90 gadus, Latvijas Banka šodien laida apgrozībā jubilejas monētu «Sudraba pieclatnieks», kas kalta, izmantojot oriģinālās 1929.gada formas.
Akadēmiķis Stradiņš centrālās bankas jubilejas pasākuma viesiem stāstīja, ka šī monēta ir agrārās Latvijas simbols un tā asociējas ar Latvijas tēlu.
Gan Stradiņš, gan centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs norādīja, ka Latvijas nacionālā valūta uzreiz neieguva lata vārdu. Pēc Rimšēviča teiktā, nacionālās valūtas nosaukumam apsvērti arī tādi nosaukumi kā «ozols», «zīle», «Līga», «daile», «rūķis». Savukārt Stradiņš stāstīja, ka Latvijas naudai brīdi tika lietots arī apzīmējums franks, taču 1922.gada 3.augustā, kad valdību vadīja Zigfrīds Anna Meierovics, notika izšķiršanās par latu un santīmu, un franka nosaukums tika atmests.
Stradiņš atzina, ka, pārejot uz eiro, šķiršanās no lata būs sāpīga, taču šāda «trauma» bija jāpārcieš arī tādām valstīm kā Vācija un Francija.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pauda viedokli, ka lats ir skaistākā nauda, kādu viņš redzējis. Kad Latvija būs pievienojusies vienotajai Eiropas valūtai, Pavļuts centīsies nodrošināt, lai viņam mājās būtu visas lata naudas zīmes, lai arī cik grūti būtu sakrāt «Barontēvam» un lielākā nomināla naudaszīmei.
Lats tiks iemūžināts arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunajā ēkā, proti, vairākos stāvos tās sienas un paklāji būs lata naudaszīmju toņos, sacīja Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks. Viņš bankai jubilejā pasniedza dāvanu - paraugu, kas ataino lata naudaszīmes un gabaliņus no atbilstoša toņa paklājiem, kas tiks izklāti jaunajā bibliotēkas ēkā.
Latvijas Banku jubilejā šodien sveica arī tās pirmais vadītājs pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Einars Repše, kurš savā uzrunā akcentēja no valdības neatkarīgas centrālās bankas nozīmi un vērsa uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt Latvijas attīstību. Pēc Repšes teiktā, patlaban mums ir daudzi priekšnoteikumi Latvijas attīstībai - stabila nauda un sakārtota finanšu sistēma, taču valsts attīstība mazliet iepaliek salīdzinājumā ar to, kā varētu būt.
Finanšu ministrs Andris Vilks (V) savā apsveikumā slavēja Latvijas Bankas darbu, norādot gan uz centrālās bankas pieredzi un analītisko kapacitāti, gan arī uz to, ka Latvijas Bankai ir ļoti augsta reputācija Eiropas Centrālās bankas speciālistu acīs, kas ir svarīgi mazai valstij un valstij, kas pārgājusi no tik dziļas krīzes uz attīstību.
Vilks atzīmēja, ka Finanšu ministrija un Latvijas Banka pēdējos gados strādāja «plecu pie pleca», lai mūsu valsts pārvarētu ekonomisko krīzi. Un tagad abām iestādēm būs jāstrādā kopā, lai ieviestu eiro - būs nepieciešams gan argumentēt Latvijas sabiedrībai eiro ieviešanu, gan arī ārpus mūsu valsts pierādīt, ka Latvijas tautsaimniecības atkopšanās no krīzes un izaugsme jau astoņus ceturkšņus pēc kārtas ir likumsakarība.
Latvijas Bankas prezidents savā uzrunā atgādināja, ka pēc Latvijas valsts dibināšanas gandrīz četrus gadus Latvijai nebija savas centrālās bankas, taču tolaik mūsu valsts gāja cauri neapskaužamai pieredzei un bija jādomā par izdzīvošanu, nevis centrālās bankas veidošanu.
Latvijas Bankas statūtus Latvijas valdība ar Satversmes sapulces dotām pilnvarām pieņēma 1922.gada 19.septembrī. Tā paša gada 1.novembrī Latvijas Banka reāli sāka darbību, un šis datums uzskatāms par Latvijas Bankas dzimšanas dienu.
Par godu jubilejas reizei centrālā banka arī laidusi klajā grāmatu «Latvijas Bankai XC», kas ir astoņu autoru pētījumu apkopojums par bankas vēsturi tautsaimniecības pārmaiņu kontekstā. Grāmatas autori ir Viesturs Karnups, Āris Puriņš, Gatis Krūmiņš, Mārtiņš Bitāns, Vilnis Purviņš, Laila Rūse, Kristīne Ducmane, Vita Pilsuma. Grāmatā stāstīts par Latvijas tautsaimniecības un finanšu norisēm dažādos laika periodos - pēc Latvijas valsts dibināšanas, Otrā pasaules kara laikā, padomju okupācijas periodā un pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas. Izdevumā stāstīts arī par lata atjaunošanu, Latvijas Banku, tās lomu Eiropas monetārās integrācijas procesā.