Katru gadu ar pirmo rudens aukstumu, vēju un lietu gripa mūs pārsteidz nesagatavotus. Cilvēki bieži vien nenovērtē gripas bīstamību un domā, ka tā ir parasta saaukstēšanās, ar kuru var cīnīties ar situ tēju un gultas režīmu. Bet patiesībā tā ir smaga bīstama slimība, kura var izraisīt nopietnas komplikācijas, un pat beigties ar slimnieka nāvi.
SPKC apkopotie dati liecina, ka šī gada septembrī pret gripu bija vakcinējušies vien 118 cilvēki, kas ir ievērojami mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Saglabājoties zemam vakcinācijas līmenim pret gripu, kad vidēji tikai 0,8% iedzīvotāju ir imunizēti - infekcija spēj labāk cirkulēt.
Tikai daži no mums zina, ka gripa nav parasta saaukstēšanās, bet gan akūta elpceļu infekcija, kuru izraisa vīruss. Vīruss izplatās pilienu veidā: ar šķaudīšanu un klepošanu, kā arī pieskaroties priekšmetiem, kurus var būt lietojusi inficētā persona (trauki, durvju rokturi, nauda, rokturi sabiedriskajā transportā). Slimības simptomi var parādītes dažu stundu laikā pēc inficēšanās.
Gripas vīruss var apdraudēt ikvienu, taču īpaši bīstams tas ir cilvēkiem, kuru imūnsistēma nespēj pilnībā aizsargāt organismu no slimību izraisošā vīrusa. Riska grupās ir cilvēki ar hroniskām saslimšanām (sirds, plaušu, nieru un asins hroniskām slimībām, kā arī cukura diabētu un imūsupresiju), cilvēki, kuri ir vecāki par 65 gadiem un mazi bērni Tāpat paaugstinātam riskam ir pakļauti tie, kuri ikdienā strādā ciešā saskarē ar apkārtējiem cilvēkiem (apkalpojošā sfēra, izglītības un medicīnas iestāžu darbinieki).
Drīz pēc inficēšanās, saslimušajam parādās visai nepatīkamie slimības simptomi: drudzis, galvas un muskuļu sāpes, sauss klepus, nespēks un drebuļi. Atšķirībā no saaukstēšanās gripas vīruss var izraisīt smagas, reizēm letālas, komplikācijas, kuras var skart smadzenes, plaušas, aknas un sirdi.
Visefektīvākais veids, kā novēst saslimšanu ar gripu, ir vakcinēšanās. Vakcīnas sastāvā ir nedzīvas gripas vīrusa daļas, kuras injicējot organismā, imūnsistēma ar tām iepazīstas un iemācās ar tām cīnīties. Nākamreiz, kad imūnsistēma sastapsies ar vīrusu, tas tiks atpazīts un organisms varēs ar to veiksmīgi cīnīties.
Latvijā pacientiem ar hroniskām slimībām, bērniem no 6 mēnešu līdz 23 mēnešu vecumam, cilvēkiem no 65 gadu vecuma un grūtniecēm valsts 50% apmērā kompensē vakcināciju pret gripu (SPKC dati no 17.10.2012). Šiem cilvēkiem sekas pēc inficēšanās ar gripu var būt sevišķi smagas.
Ģimenes ārsts Andris Baumanis informē, ka rudens, pirms gripas sezonas sākuma, ir labākais laiks, lai saņemtu vakcīnu. Pēc vakcinācijas imunitāte pret šo infekciju izveidojas 10 – 14 dienu laikā. «Gripas vakcīnas aizsargā mūs pret gripas veidiem, kas visvairāk apdraud šajā gadā. Parasti prognozes ir precīzas,» saka A. Baumanis.
Jaunākie pētījumi liecina, ka gripas vakcīna ne tikai pasargā no vīrusa izraisītās elpceļu infekcijas, bet arī samazina mirstību no komplikāciju izraisītām sirds un asinsvadu slimībām, tāpat vakcinācija samazina sirdslēkmes vai insulta risku gripas sezonā.
Vakcinējoties mēs ne tikai novērstu komplikācijas, neuztrauktos par darbu, studijām vai brīvdienu plāniem, bet arī ietaupītu naudu, kura būtu jātērē ārstēšanai.
