C 22.10.2020.

LM gatava iesaistīties diskusijās ar ANO par glābējsilīšu aizliegšanu

FOTO: Lita krone/LETA

Labklājības ministrija (LM) ir gatava iesaistīties diskusijās ar ANO par glābējsilīšu aizliegšanu, tomēr uzskata, ka to aizliegšana neatturēs vecākus no bērnu atstāšanas un neatrisinās bērna identitātes jautājumu.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa, sievietei nevar tikt atteikta dzemdību palīdzība, ja viņai līdzi nav personu apliecinošu dokumentu, un pēc dzemdībām viņai tāpat ir iespēja pamest bērnu vai atstāt bērnu dzemdību namā, - tam nav nekāda pamata ierobežot personas pārvietošanās brīvību.

«Uzskatām, ka ANO izvirzītie argumenti ir svarīgi, tomēr uz šiem jautājumiem ir jāskatās kopumā. Turklāt identitātes jautājuma risinājums ir daudz sarežģītāks nekā glābējsilīšu aizliegšana,» sacīja Liepiņa.

Latvijā glābējsilīšu vēsture nav gara, - patlaban Latvijā ir sešas glābējsilītes, pirmā tika izveidota 2009.gadā. Pavisam Latvijas glābējsilītēs atstāti 20 mazuļi. Liepiņa atklāja, ka visā šajā laikā ir bijis tikai viens gadījums, kad māte vēlējusies atgūt savu bērniņu, tomēr pēc informācijas saņemšanas viņa nav darījusi neko, lai bērnu atgūtu.

LM pieļauj, ka iemesli, kādēļ vecāki nolemj spert šādu soli ir gana dažādi, un tikai viens no tiem varētu būt nepietiekamas zināšanas par atbalsta saņemšanas iespējām, kā to savā aicinājumā norāda ANO Bērnu tiesību komiteja.

Vienīgajā gadījumā, kad LM ir izdevies identificēt sievieti, kas bijusi glābējsilītē atstātā bērna māte, pat pēc atbalsta un informācijas saņemšanas rūpes par bērnu nav vēlējusies uzņemties, teica Liepiņa.

Atskatoties uz glābējsilītēs atstātajiem bērniem, LM secinājusi, ka Latvijā glābējsilītēs atstātie bērniņi dzimuši ar profesionāļa palīdzību - dzemdību iestādēs, kurās ir pieejams sociālais darbinieks, kas vecākiem sniedz atbalstu un informāciju. Vienlaikus Liepiņa atzīst, ka speciālisti varētu darboties proaktīvāk, lai nodrošinātu vecākiem informāciju arī tad, ja viņi nevēlas tieši kontaktēties ar speciālistu.

Kā ziņots, ANO Bērnu tiesību komiteja sanāksmē oktobrī vienojās par kampaņas sākšanu, lai panāktu glābējsilīšu aizliegšanu, un virza attiecīgu projektu Eiropas Parlamentā, kā arī ir vērsusies pie valstīm, kurās ir glābējsilītes, lai lūgtu no tām atteikties.

Komiteja uzskata, ka glābējsilītes pārkāpj bērnu tiesības, kā arī ļauj izvairīties no to problēmu risināšanas, kas noveda pie bērna pamešanas.

Čehijas politiķi jau nosūtījuši komitejai vēstuli, stingri iebilstot pret ierosināto glābējsilīšu aizliegumu.

Tikmēr Vācijas Veselības ministrija izvērtē citas iespējas, kā ļaut mātēm anonīmi atteikties no mazuļa, piemēram nepieciešamību pēc glābējsilītēm aizstājot ar likumu, kas ļauj sievietēm laist pasaulē mazuli anonīmi, tā nododot bērnu adopcijai.

Austrijā, Francijā un Itālijā ir spēkā līdzīga kārtība, kas ļauj sievietēm dzemdību namā iestāties anonīmi un atstāt mazuli slimnīcā adopcijai.

Pēc ANO datiem, pēdējos gados glābējsilītes izveidotas vismaz 11 Eiropas valstīs. Vācijā ir gandrīz 100 glābējsilītes, Polijā un Čehijā vairāk nekā 40, bet Itālijā, Lietuvā, Krievijā un Slovākijā aptuveni desmit.

Pēdējā desmitgadē glābējsilītēs Eiropas valstīs ir atstāti simtiem mazuļu. Precīzi skaitļi nav zināmi, bet tiek lēsts, ka katrā glābējsilītē ik gadu tiek atstāts viens vai divi mazuļi.