Pēc 1996.gada traģiskā slaktiņa, kad ar pusautomātiskajiem ieročiem bruņots uzbrucējs nogalināja 35 cilvēkus, Austrālijai izdevās būtiski samazināt ar šaujamieročiem saistīto vardarbību.
Austrālijai pēc šokējošā slaktiņa izdevās ierobežot vardarbību (40)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vien 12 dienas pēc uzbrukuma, kas pamatīgi šokēja visu valsti, tika panākta vienošanās par stingrāku ieroču kontroli, aizliedzot ātršāvējšautenes un bises.
Gada laikā tika ierobežotas ieroču nēsāšanas atļaujas un tika sākta ieroču atpirkšanas programma, izsludinot amnestiju tiem, kuri ieročus turēja nelegāli.
Pateicoties šiem pasākumiem, varasiestādes atguva vairāk nekā 600 000 ieroču.
Vien dažus mēnešus iepriekš līdzīgi rīkojās Lielbritānija, reaģējot uz slaktiņu Skotijā, kur tika nogalināti 16 cilvēki.
Traģiski slaktiņi ar šaušanu pēdējos gados pieredzēti arī Somijā un Vācijā.
Savukārt norvēģu ekstrēmists Anderss Bērings-Breivīks pērn divos uzbrukumos nogalināja 77 cilvēkus. Pēc traģiskajiem notikumiem Norvēģijas sabiedrībā sākās plašas diskusijas.
Līdzīgas dilemmas priekšā pēc 14.decembrī Konektikutas štata Ņūtaunas skolā pieredzētā slaktiņā, kurā tika izdzēstas 20 bērnu un sešu pieaugušo dzīvības, ir ASV prezidents Baraks Obama.
Lai gan ieroču industrijas lobijs ASV ir daudz ietekmīgāks un ieroču turēšana kļuvusi par daļu no kultūras, bijušais Austrālijas premjerministrs Džons Hovards, kurš savulaik Austrālijā veica plašas reformas ieroču jomā, uzskata, ka ir pienācis laiks ķerties pie šīs politiski ne būt ne vienkāršā jautājuma sakārtošanas.
«Tas nebūs viegli, taču to ir iespējams paveikt,» Sidnejas laikrakstam «Daily Telegraph» šonedēļ atzina Hovards.
2009.gadā Austrālijā tika pastrādāta 0,1 ar šaujamieroci veikta slepkavība uz 100 000 iedzīvotāju. Salīdzinājumam - ASV šis rādītājs bija 3,2 slepkavības uz 100 000, liecina jaunākie ANO dati.
Obama uzticējis viceprezidentam Džo Baidenam vadīt komiteju ar šaujamieročiem saistītas vardarbības mazināšanai, aicinot to mēneša laikā nākt klajā ar konkrētiem ierosinājumiem.
Taču Sidnejas Universitātes analītiķis ar šaujamieročiem saistītās vardarbības mazināšanas jautājumos Filips Alpers, kurš četrus gadus ASV strādāja pie ieroču kontroles, uzsver, ka ir grūti vilkt paralēles starp Austrālijas un ASV situāciju.
«No kultūras viedokļa raugoties, mēs esam ļoti dažādi. Austrālijas automātiskā reakcija pēc [slaktiņa] Portartūrā bija pārliecība, ka ir jāierobežo ieroču turēšana: jo mazāk ieroču, jo labāk. Hovardam bija milzīgs sabiedrības atbalsts,» skaidro pētnieks. «ASV reakcija pēdējos dažus gadus bijusi šāda: jo vairāk ieroču, jo mums drošāk. Ieroči tiek nepamatoti saistīti ar brīvību, un sabiedrība [šajā jautājumā] ir sašķelta, tādēļ Obamam būs neiespējami ko pasākt.»
Oficiālas ieroču nēsāšanas atļaujas Austrālijā šobrīd ir 760 000 cilvēku, bet nelegālo ieroču skaits mērāms ap 250 000.