Svētku laika depresijai var būt smagas sekas (12)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Lita Krone/LETA

Pirmssvētku un pēcsvētku depresija ir reāla problēma, kas, atstāta bez ievērības, ar laiku var izraisīt smagas sekas, līdz pat pašnāvībai. Latvijā no tā dēvētās «svētku depresijas», kas raksturīga Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanas periodam, cieš katrs divdesmitais iedzīvotājs, bet pašnāvību skaita ziņā Latvija ir trešajā vietā Eiropā. Tādēļ psihologi un psihoterapeiti aicina neatstāt bez ievērības depresijai raksturīgos simptomus un laikus vērsties pēc palīdzības, kā arī pievērst vairāk uzmanības saviem līdzcilvēkiem, portālu «Apollo» informēja Andra Veselovska psihoterapijas prakse.

Statistikas dati liecina, ka tieši Ziemassvētku un Jaunā gada laikā daudziem cilvēkiem pasliktinās emocionālais veselības stāvoklis. Par to liecina arī krasi pieaugošais zvanu skaits uz krīzes tālruņiem; tas, ka daudzi ar sūdzībām par depresiju vēršas pie psihologiem, psihoterapeitiem, psihiatriskās palīdzības centros. Svētku laika depresīvais noskaņojums bieži mēdz pāraugt nopietnā depresijā, kas turpinās arī pēc svētkiem, savukārt depresija var novest pie ļoti smagām sekām - sākot no ilgstošas grūtsirdības, neizskaidrojamām fiziskām sāpēm, vispārēja spēka un intereses zuduma līdz darba nespējai un pat pašnāvībai. Jāpiebilst, ka depresija ir visvairāk izplatītā slimība vidēji un augsti attīstītās valstīs, un arī Latvijā no tās cieš arvien vairāk cilvēku.

«Diemžēl jāpiebilst, ka daļa cilvēku pie speciālistiem nenonāk vispār. Par viņiem var uzzināt pēc izdarītām pašnāvībām. Pieļauju, ka arī daļu no ceļu satiksmes negadījumu statistikas var attiecināt uz šo tēmu,» saka sertificēts psihoterapeits un psihiatrs Andris Veselovskis. «Joprojām daļā sabiedrības arī pastāv mītiska cerība, ka atnāks kāds un atrisinās visas problēmas vai notiks brīnums. Cilvēki lieto «ātros» medikamentus, kas ļauj aizmigt un atbrīvo no galvassāpēm, iet pie dziedniekiem noņemt » ļauno aci» . Taču reālajā dzīvē , lai kaut ko sasniegtu, ir jādara noteiktas lietas - lai tiktu pie ēdiena, tas jānopērk vai jāpagatavo. Lai iegūtu izglītību, ir jāmācās. Lai tiktu galā ar depresiju, jāvēršas pie speciālista. Lai justos labi, jāizturas ar cieņu pret sevi un apkārtējiem cilvēkiem.»

Svētku laika depresija ir saistīta ar sezonālo depresiju, kas raksturīga ziemeļu tautām. To ietekmē dabīgās gaismas un siltuma trūkums. Protams, ir tikai normāli, ja kādu dienu ir nomākts garastāvoklis pelēkas dienas dēļ, taču, ja tas turpinās ilgstoši, to nevar atstāt bez ievērības.

Depresiju mēdz jaukt ar vienkārši sliktu garastāvokli, pārpūli un personiskajām rūpēm.

Palīdzība jāmeklē tad, ja nomāktība un raksturīgie simptomi ilgst vairāk nekā divas nedēļas. Tie ir:

• pastāvīgs nogurums,

• miegainība vai bezmiegs,

• trūkst enerģijas, spēka vai, tieši otrādi, ir liela uzbudināmība,

• prieka trūkums par parastām aktivitātēm,

• intereses trūkums - par citiem; savu izskatu; seksu,

• palielināta apetīte vai tās zudums,

• domas par dzīves bezjēdzību; domas par pašnāvību,

• grūtības koncentrēties,

• tieksme norobežoties no citiem cilvēkiem.

Depresīvi noskaņots cilvēks ietekmē arī apkārtējos - darbā vai tiekoties ar radiem un draugiem viņš centrējas uz negatīvo informāciju, uzvedas trauksmaini, īgņojas. Līdz ar to arī pārējie izjūt psiholoģisko diskomfortu, nereti cenšas norobežoties no šī cilvēka, lai gan patiesībā viņam būtu vajadzīga palīdzība. Ziemassvētki mūsu sabiedrībā tiek uztverti kā ģimenes svētki, Jaunais gads - iespēja līksmot kopā ar radiem vai draugiem. Ja cilvēks ir vientuļš, viņam nav tuvu radinieku vai draugu, ir grūtības komunicēt, nemanot pieaug spriedze un nomāktība. Tā palielinās, ja ir materiālas dabas problēmas - daudzās reklāmas par dāvanu iegādi, pasākumiem, kā arī ieteikumi «sevi palutināt ar friziera, manikīra, solārija apmeklējumu un jauna tērpa iegādi» izraisa tikai dusmas un skumjas.

Ieteikumi , ja draud pārmākt depresīvs noskaņojums (realizējami arī bez lieliem materiāliem ieguldījumiem):

• Pievērsties pozitīvām emocijām un aktīvai darbībai, piemēram, sniegu neuztvert kā transporta sastrēgumu izraisītāju, bet kā iespēju aiziet paslēpot, paslidot, nošļūkt no kalniņa vai doties lēnā pastaigā, baudot skaistos skatus un tos iemūžinot fotogrāfijās.

• Apmeklēt dažādus pasākumus - daudzi no tiem ir par brīvu.

• Necentrēties uz dāvanu iegādi, bet veidot tās pašam, kaut vai uzzīmēt kartiņu - radoša darbība arīdzan lieliski palīdz tikt galā ar drūmām domām. Turklāt svētki nav tikai dāvanas vai bagātīgi klāts galds, bet sirsnība un uzmanība pret otru.

• Izmantot šo laiku, lai sazinātos ar kādu sen nesatiktu radinieku vai paziņu, sarunātu tikšanos un papļāpātu.

• Ja, tieši otrādi, radu ir daudz un viņi cenšas plānot svētkus arī jūsu vietā - saņemties un pasacīt, kā jūs pats vēlaties tos svinēt un lūgt rēķināties ar jūsu vēlmēm.

• Palīdzēt citiem un neatteikties no citu palīdzības.

• Ja nekas nepalīdz un nomāktība nepāriet divu nedēļu laikā, noteikti vērsties pie speciālista - psihologa, psihoterapeita! Vieglas depresijas gadījumos var iztikt bez medikamentu lietošanas.

Komentāri (12)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Tēmas

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu