Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pārmet daļai koalīcijas un daļai nozares augstākās izglītības reformu novilcināšanu.
Ķīlis pārmet koalīcijai augstākās izglītības reformu vilcināšanu (58)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Kristālskaidrs ir tas, ka izvēlētā taktika ir novilcināšana,» šodien preses konferencē žurnālistiem sacīja ministrs, bilstot, ka šādu taktiku piekopjot daļa koalīcijas un daļa nozares.
Pēc ministra domām, sarunas par reformām izglītībā koalīcijas partiju vidū būs ļoti smagas. Turklāt no ministra teiktā noprotams, ka cerības realizēt iecerētās reformas daudz lielākas būtu šīs Saeimas laikā, bet ne tik lielas pie šīs koalīcijas. «Šīs Saeimas laikā ir lielas cerības daudzas lietas dabūt cauri, šīs valdības koalīcijas ietvaros - arī nav mazas, bet varbūt mazākas nekā kopumā visas Saeimas darbības laikā,» bilda ministrs.
Vienlaikus Ķīlis neatbildēja uz jautājumu, vai sagaida, ka šīs Saeimas laikā mainīsies koalīcija. «Es pašlaik šo nekomentēšu tālāk,» norādīja ministrs.
Komentējot tieslietu ministra Jāņa Bordāna (VL-TB/LNNK) valdības sēdē pausto negatīvo attieksmi pret plašāku angļu valodas pielietojumu augstskolās, ministrs sacīja: «Kādas lietas kļūs mazāk sensitīvas pie noteiktiem datumiem.» Jautājumam par valodas lietošanu augstskolās, pēc izglītības un zinātnes ministra domām, ir «mājiens elektorātam» pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.
Ķīļa vērtējumā, lielākā daļa no šodien saņemtajiem iebildumiem par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par turpmākā darba iecerēm zinātnes un augstākās izglītības reformu jomā bijuši kā mēģinājumi pateikt, ka «nekur nav jāsteidzas».
Ministrs noraidīja, ka ceturtdien valdībā uzklausītais ziņojums tapis kā atbildes solis iepriekš izskanējušajiem pārmetumiem, ka Ķīlim patiesībā nemaz nav nekāda reformu plāna. Darbs pie ziņojuma rakstīšanas sākts jau pagājušā gada oktobrī. «Atrod visādus punktus, par ko paust savu neapmierinātību,» savas sajūtas pēc valdības sēdes raksturoja Ķīlis, vienlaikus atzīstot, ka diskusijas šoreiz bijušas «maigākas» un izteikti arī atzinīgi vārdi.
Finansējumu, kas ministrijai nepieciešams iecerēto reformu veikšanai, IZM cer saņemt no budžeta grozījumiem vai no struktūrfondu finansēm.
Ķīlis skaidroja, ka lielāka vai mazāka atturība sniegt tūlītēju atbalstu reformām vērojama valdībā, bet «tiešā veidā pretinieku» tajā neesot. Daudz sarežģītāk esot runāt ar deputātiem Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. «Arī kolēģiem «Vienotībā» un nacionālajā apvienībā nav vienota viedokļa par to, cik ātri un strauji ar pārmaiņām jāiet. Visbeidzot pašā sektorā ir spēlētāji, kuri, protams, izmanto politiskos sakarus un lobēšanas principu, lai tajā vai citā gadījumā varbūt jautājumus novilcinātu,» teica Ķīlis.
LETA jau ziņoja, ka valdība šodien uzklausīja IZM sagatavoto informatīvo ziņojumu par turpmākā darba iecerēm zinātnes un augstākās izglītības reformu jomā.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) norādīja, ka valdība šodien IZM sagatavoto ziņojumu tikai pieņem zināšanai, bet konkrētus lēmumus par tajā minēto nepieņem. «Tas ir sākums darbam pie šī reformu plāna,» skaidroja valdības vadītājs.
Savukārt premjers nepiekrīt izglītības un zinātnes ministra izteiktajiem pārmetumiem koalīcijai augstākās izglītības reformu novilcināšanā un vērtē tos kā «manipulatīvu paziņojumu».
Kā norādīja premjers, šajā gadījumā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ar 11.decembra rezolūciju tika uzdots sagatavot priekšlikumus reformu plānam un beidzot tas ir izdarīts. Dombrovskis uzsvēra, ka pirmo reizi ir dokuments, ko var sākt apspriest. Pati IZM piedāvā dokumenta sabiedrisko apspriešanu īstenot līdz 1.aprīlim un tālāk var gatavot konkrēto reformu plānu un sākt tā skaņošanu ministrijās, teica valdības vadītājs.
Viņš vērtēja, ka ir sperts solis pareizajā virzienā, jo ir sagatavots projekts reformu plānam 2012.-2014.gadam. Pēc Dombrovska domām, viens no būtiskākajiem aspektiem ir piedāvājuma sasaiste ar tautsaimniecību, darba tirgus pieprasījumu, darba devēju iesaiste augstākās izglītības piedāvājuma, programmu veidošanā. Savukārt otrs nozīmīgais aspekts ir saistīts ar eksakto zinātņu mācīšanu vidusskolās, lai būtu pieejami arī potenciālie studenti eksaktajās un tehniskajās zinātnēs. Premjers norādīja, ka patlaban tendence ir nelabvēlīga - centralizēto eksāmenu kārtotāju īpatsvars attiecībā uz fiziku, ķīmiju un bioloģiju gandrīz katru gadu samazinās. Viņaprāt, tas ir jāmaina.
Dombrovskis atzina, ka par iecerēm augstākajā izglītībā ir bijis pietiekami daudz jautājumu gan nozares pārstāvjiem, gan citām ministrijām, līdz ar to pie daudziem aspektiem vēl būs jāpiestrādā. Runājot par finansējumu, viņš norādīja, ka tā ir viena no Nacionālā attīstības plāna prioritātēm, līdz ar to finansējums augstākajai izglītībai un zinātnei būs pieejams.
Ziņojums ietver «Augstākās izglītības un zinātnes reformu īstenošanas rīcības plāna 2013.-2014.gadam» sākotnējo versiju, kuru ministrija ieplānojusi nodot publiskai apspriešanai, kas ilgtu līdz šā gada 1.aprīlim. Plānoto reformu pasākumu projekta sagatavošanā tiks iesaistīti arī Augstākās izglītības padomes, Rektoru padomes un citu nozares nevalstisko organizāciju pārstāvji.